Pēdējā laikā Krievijā izskan, ka Baltijas izstāšanās no Padomju Savienības nav bijusi likumīga. Lūgumu to izskatīt Krievijas Ģenerālprokuratūrai iesnieguši divi deputāti un, lai cik dīvaini tas nebūtu, Ģenerālprokuratūra sākusi pārbaudīt šo lietu. Kā uztvert šādu lielā kaimiņa rīcību? Lietuviešu politologs Nerijus Maļukevičs šīs darbības vērtē kā politisku vēstījumu. “Ideālā situācijā šis jautājums no Kremļa vadības puses tiktu noliegts, tā dodot ziņu, ka konfrontācija ar Rietumiem beigusies,” domā N. Maļukevičs. Tiešām. Kremlis pēc laika paziņo, ka tam nav nekā kopīga ar šo iesniegumu un uzskata to par nelietderīgu. Tajā pašā laikā Ģenerālprokuratūra, tāpat kā Kremlis, atzīstot, ka prasībai izvērtēt lietu nav nozīmes, tomēr turpina to izskatīt. Vai tāda iestāde atļautos to darīt pie strikta Putina “nē”? Odiozais Krievijas politiķis Vladimirs Žirinovskis pēc šiem absurdajiem paziņojumiem aicina Latvijā rīkot referendumu, lai noskaidrotu, cik iedzīvotāju vēlas iestāties Krievijas Federācijā. Zinot, ka Žirinovskis ir netiešs oficiālās varas priekšvēstnesis, kas artistiskā formā izpauž Kremļa nostāju, jāsecina, ka šie paziņojumi ir sankcionēti no Krievijas augstākās varas. Ja krieviem Latvijā būtu tik slikti, tad sen jau no mūsu zemes visi būtu aizbraukuši. Turklāt Krievijai pašai vajadzētu atcerēties, ka patiesībā nekādas Latvijas iestāšanās PSRS nebija. To okupēja. Un Baltija tik vienkārši neizstājās no PSRS, bet savu brīvību panāca cīņā. Tā ka prasība izskatīt lietu par nelikumīgu izstāšanos ir vēl viena aukstā kara pazīme no Krievijas puses.
