Mājas cūkām Ērģemes pagastā atklāts Āfrikas cūku mēris

Divās piemājas saimniecībās Ērğemes pagasta Turnas pusē konstatēts Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojums.

Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis stāsta, ka vienā saimniecībā, kur atklāts Āfrikas cūku mēris, tika turētas divas cūkas, otrā – viena. Saimniecības atrodas pavisam netālu viena no otras.

Slimības skartajās novietnēs jau aizvadītajā sestdienā tika veikta slimības apkarošana un ierobežošana, kā arī epidemioloģiskā izmeklēšana. Lai likvidētu uzliesmojuma perēkli un nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos, novietnēs esošās cūkas tika likvidētas. “Trauksmes zvanu, ka kaut kas nav kārtībā, deva paši saimnieki. Jau kādu laiku viņi bija novērojuši, ka dzīvnieki nav īsti veseli. Slimības pazīmes cūkām jau bija parādījušās pirms nedēļas. Domājuši, ka tā ir cūku sarkanguļa, sākuši ārstēšanu. Sapratuši, ka uzlabojumi nav manāmi, domājuši, ka iemesls varētu būt cits.

Pārtikas un veterinārā dienesta darbinieki saimniecības apsekoja piektdien. Saņemtie laboratorisko analīžu rezultāti apstiprināja Āfrikas cūku mēra vīrusu. Jāteic, ka tieši vienā no šīm saimniecībām Āfrikas cūku mēris tika atklāts jau pirms desmit gadiem. Tātad esam atgriezušies burtiski desmit gadus atpakaļ tādā pašā situācijā, kāda tā ir tagad. Tas liek domāt, ka cilvēkiem nav bijusi mācība, nav gūta pieredze no tās situācijas, kurā viņi ar to saskārās pirmoreiz,” uzsver M. Ulmanis un dara zināmu, ka vīrusa ienešana novietnē, visticamāk, bijusi saimnieku pašu neuzmanīgas rīcības un biodrošības pasākumu neievērošanas dēļ.

Viņš atgādina, ka šobrīd ir arī sēņošanas un ogošanas laiks. Vīrusu var pārnest mājās uz cūku novietni kaut vai ar apaviem, kas bijuši kājās, staigājot pa mežu. Tas ir viens no pieļaujamajiem variantiem.

“Cilvēkiem joprojām ir sajūta, ka cūku mēris ir kaut kur tālu, kaut kur Āfrikā. Patiesībā tas viss ir tepat, tāpēc mājas cūku turētājiem vajadzētu vairāk apzināties situācijas nopietnību, slimības bīstamību un būt atbildīgākiem. Jābūt modriem visu laiku, jo situācija var strauji mainīties. Nekas nav prognozējams. Pēdējā laikā mežacūkām Ērģemes pagastā nav bijuši konstatēti saslimšanas gadījumi. Mēs kā dienests jau nevaram nostāvēt klāt katram saimniekam, katrai mājas cūkai, jo cilvēki tās audzē komerciāliem nolūkiem vai pašpatēriņam. Kad slimība ir sasniegusi saimniecību, tās jau ir tikai sekas. Un seku likvidēšanai tiek patērēti milzīgi līdzekļi,” neslēpj M. Ulmanis.

Līdz ar to šogad Āfrikas cūku mēris konstatēts jau sešās mājas cūku novietnēs. Viens no šādiem gadījumiem bija Valmieras novada Matīšu pagastā, kur vasaras sākumā zemnieku saimniecībā “Lelles” konstatēts Āfrikas cūku mēra uzliesmojums mājas cūku novietnē. Slimība konstatēta nelielā komerciālā novietnē ar 527 cūkām. Tas bija pirmais šogad konstatētais ĀCM gadījums mājas cūku novietnēs Latvijā.

PVD atgādina, ka ap Āfrikas cūku mēra skartajām novietnēm tiek noteikta karantīnas zona. Šajā teritorijā esošajās novietnēs PVD pastiprināti pārbaudīs cūku veselības stāvokli un biodrošības prasību ievērošanu. Karantīnas zonā ir noteikti ierobežojumi cūku un cūku izcelsmes produktu pārvietošanai.

PVD norādīja, ka lielākais drauds mājas cūku veselībai ir mežacūkas, kuru skaits pēdējos gados ir strauji pieaudzis. Šī gada septiņos mēnešos Latvijā Āfrikas cūku mēris ir konstatēts jau 841 mežacūkai.

PVD aicina mājas cūku turētājus rūpīgi ievērot biodrošības prasības: pēc lauka darbiem un pirms došanās uz kūti obligāti mainīt apģērbu un apavus, nedot cūkām zaļbarību, augļus un dārzeņus no sava dārza, kā arī dezinficēt lauksaimniecības tehnikas ritošās daļas pirms iebraukšanas saimniecībā.

Jāmin, ka pērn Āfrikas cūku mēris skāra kopskaitā astoņas Latvijas saimniecības, taču inficēto cūku skaits bija salīdzinoši neliels – nedaudz virs 250. Pirmais slimības uzliesmojums Latvijā bija 2014. gadā.