Otrdien, 30. jūnijā, Smiltenes novada sēdē tika pieņemti būtiski lēmumi, kas skar izglītības iestādes un to nākotni Smiltenē. Sēdē tika apstiprināts Smiltenes novada izglītības iestāžu attīstības plāns 2015.–2020. gadam un Smiltenes pilsētas izglītības iestāžu attīstības reorganizācijas modelis, proti, par pamatu skolu reorganizācijā tiks ņemts vērā 2. no četriem iepriekš piedāvātajiem.
“Sākotnēji izglītības iestāžu attīstības plānā 2015.–2020. gadam darba grupa izstrādāja četrus gala variantus, ko tālāk virzīja uz Kultūras, izglītības un sporta komitejas sēdi, ar domu, ka lielajā domes sēdē varētu apstiprināt vienu no šiem modeļiem. Deputāti pieņēma lēmumu, vispirms visus šos modeļus nodot sabiedriskajai apspriešanai novada iedzīvotājiem, skolēniem un skolotājiem. 2. un 4. modelis guva vislielāko atbalstu. Tiekoties ar iedzīvotājiem, mēs arī neslēpām, ka šie abi, mūsuprāt, ir labākie varianti, kas risina ļoti daudzas problēmas un iedod mums lielākas iespējas nākotnē radīt labākus apstākļus gan pedagogiem, gan skolēniem, gan arī iezīmē lielākas iespējas piesaistīt struktūrfondu finansējumu,” pēc sēdes saka Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis.
Divi deputāti bija pretNeskatoties uz to, ka sabiedriskajā apspriešanā iedzīvotāji atbalstīja divus piedāvātos variantus, 30. jūnija domes sēdē tika virzīts tikai 2. modelis, kas sevī ietver vienu vidējās izglītības iestādi trīs ēkās (Dakteru 27, Dārza 17 ar filiāli 1.-4. klasēm (aptuveni 200 skolēniem 2 x 4 klasēs), un ar pirmsskolas grupām Rīgas 16). Par šī modeļa apstiprināšanu balsoja Gunta Mangale, Ilze Vergina, Vairis Tralla, Inese Raiskuma, Aigars Dudelis, Aigars Veldre, Ivars Ādamsons, Tija Zaļkalne, Kaspars Markss, Gints Kukainis un Guntars Markss. Pret bija Ivars Joksts un Otārs Putrālis.
Kas īsti sagaidāms nākotnēNovada mērs atklāj, ka domes sēdē tika izveidota darba grupa, kas izstrādās tālāko rīcības plānu, lai soli pa solim nonāktu līdz tam, ka 2016. gada 1. septembrī Smiltenē būtu izveidota viena vidējās izglītības iestāde, kurā bērni uzsāktu jauno mācību gadu. Lai arī modelis, kas tiks ņemts par pamatu Smiltenes skolu reorganizācijai, ir izvēlēts, sabiedrībā daudziem joprojām nav skaidrs, kā realitātē viss notiks – vai kāda skola tiks pievienota citai, kurās ēkās atradīsies sākumskolas vecuma bērni, kurās izglītosies pamatskolēni un vidusskolēni. Kultūras, izglītības un sporta komitejas priekšsēdētājs, deputāts Aigars Veldre skaidro, ka šīs izglītības iestāžu attīstības reorganizācijas rezultātā Smiltenē būs viena vidējās izglītības iestāde ar filiāli, tai būs jauns nosaukums un vadība, taču ēkas un skolotāji paliek tie paši. “Šobrīd varu atklāt, ka tagadējās Smiltenes Trīs pakalnu sākumskolas ēkā nākotnē paredzēts paplašināt pirmsskolas grupiņu skaitu, jo zināms, ka šobrīd bērnudārzos trūkst vietu. Pieļauju, ka ēkā atradīsies arī viens klašu komplekts no 1. līdz 4. klasei, bet pirms tam vēl mums ir jāveic precīzi aprēķini. To, kā tieši tiks izvietoti pārējie klašu komplekti, šobrīd ir pāragri spriest. Katrā ziņā priekšā ir apjomīgs darbs, kuru mēs veiksim tā, lai ērtāk būtu skolēniem. Vecākus un bērnus aicinu nešūmēties par lietām, par kurām to nevajag darīt. Būs moderna, mūsdienīga vieta, kur mācīties, ar labiem skolotājiem un infrastruktūru. Domājam tā, lai nākotnē mūsu bērni brauktu mācīties nevis uz Valmieru vai Cēsīm, bet turienes skolēni teiktu – jābrauc uz Smilteni, tur var iegūt labu izglītību,” uzskata A. Veldre.
Reformu vajag, tikai ir emocionāli sāpīgiSmiltenes skolās šis ir emocionāli sāpīgs posms, kaut arī racionāli saprotams, ka reformai ir jābūt. “Kā ģimnāzijas direktore strādāju pēc labākās sirdsapziņas, taču no ministrijas esam saņēmuši brīdinājumu, ka pēc skolēnu skaita neatbilstam ģimnāzijas statusam. Skaidrs arī tas, ka telpu mums ir vairāk, bet bērnu mazāk. Kā tas viss attīstīsies tālāk, tas ir milzīgs darbs. Vai kādreiz varēja paredzēt, ka šobrīd bērnu būs tik maz un nāksies novada vadībai pieņemt šādus lēmumus. Domāju, ka tas ir emocionāli smagi jebkurai skolai, jo mums visām ir sava vēsture un tradīcijas,” saka Smiltenes ģimnāzijas direktore Velga Mālkane. Viņa atzīst, ka pedagogi ir satraukušies par savām darba vietām un jūtas nomākti, jo situācija ir nopietna.Smiltenes Trīs pakalnu sākumskolas direktore Inese Raiskuma uzskata – ja lēmums ir pieņemts, tas jārespektē. “Tagad viss ir uzlikts uz papīra, jāturpina tālākais darbs, kas būs nopietns izaicinājums darba grupai. No savas skolas puses varu teikt, ka ļoti nopietni būs jāstrādā pie pirmsskolas un tās attīstības nākotnē, lai turpinātu labās iestrādes pirmsskolas un pamatizglītības sākumposma pēctecību mūsu skolā. Mazie bērni ir tikpat svarīgi kā vidusskolēni. Mūsu kolektīvs ir gatavs darboties tāpat kā līdz šim. Bez šaubām, jebkuram šis ir smags brīdis, bet pozitīvi ir tas, ka šajā mājā paliek bērni un redzu, ka maniem kolēģiem būs darbs,” tā I. Raiskuma.
Uz priekšu jāvirzās prātīgi un pārdomāti“Vēlreiz gribu uzsvērt, ka mūsu mērķis ir uzlabot vidi skolēniem un darba apstākļus pedagogiem, kā arī saglabāt iespējas piesaistīt finansējumu izglītības iestādes attīstībai. Šajā modelī tas viss ir iekšā. No mums visiem atkarīgs, kā tas izdosies. Ja mēs būsim saprātīgi un pārdomāti virzīsim lēmumus uz priekšu, tad pilnīgi noteikti ticu tam, ka mums būs viena no labākajām skolām Latvijā. Nekad neesam slēpuši, ka Smiltenē darbs atradīsies labākajiem skolotājiem, bet pilnīgi noteikti daži to zaudēs. Savukārt, atverot papildu pirmsskolas izglītības grupas, tiks radītas jaunas darbavietas. Ja būs nepieciešamība, palīdzēsim pedagogiem darbspējīgā vecumā pārkvalificēties,” norāda G. Kukainis.Svarīgi lēmumi pašvaldībai jāpieņem arī vēl pirms 2015./2016. mācību gada saistībā ar Smiltenes Centra vidusskolas ēku Atmodas ielā – kādā laika posmā atbrīvot šīs īres telpas. Tikpat būtiski ir pieņemt lēmumu un informēt Smiltenes Trīs pakalnu sākumskolas skolēnu vecākus, vai septembrī 5. un 6. klases pārcels uz ģimnāziju.VIEDOKĻIOtārs Putrālis, Smiltenes novada deputāts, domes sēdē balsoja “pret” Smiltenes pilsētas izglītības iestāžu attīstības reorganizācijas modeļa apstiprināšanu:- Atrodoties darba grupā un strādājot visu laiku ar darba materiāliem un iegūto informāciju, nebija vienprātības. Skaidrs, ka reforma ir vajadzīga, bet tas šī brīža variants (2. modelis), kas tika pieņemts, mani neapmierināja vairāku iemeslu dēļ. Manuprāt, šeit visa darbība un centieni it kā ir pakārtoti priekš tā, lai iegūtu kaut kādus finanšu līdzekļus – vairāk vai mazāk visur figurē lietderība, ēku noslogojums, finanšu resursu ietaupījums. Visur pamatā ir tas, bet es visās sēdēs mēģināju pirmajā plānā virzīt izglītības kvalitātes celšanas jautājumu. Vai šis modelis būs tas, kas veicinās izglītības kvalitātes celšanu, man liekas apšaubāms. Tāpēc balsoju “pret”.Mēs cenšamies skriet laikam nedaudz pa priekšu un pieņemam lēmumu, izejot tikai no pieņēmuma, ka tā varētu būt labāk. Bet reāli aprēķini, ka tā tiešām ir, un cik liels ieguvums finansiāli ir 1., 2., 3. vai 4. modelī, vispār netika veikts. Domes priekšsēdētājs pagājušajā Kultūras, izglītības un sporta komitejas sēdē vienīgais parādīja mums finanšu atskaiti par to, cik daudz finanšu līdzekļu mums varētu nepietikt, ja vispār nenotiek nekāda reforma un saglabājam esošo situāciju. Bet tas, cik finanšu līdzekļu varētu nepietikt kādā no citiem modeļiem, mums netika atspoguļots. Tādu atskaišu nav, kaut arī tas ir pats svarīgākais. Mēs šobrīd darbojamies tikai uz pieņēmuma principa.Tagad mēs, tik krasu reformu veicot savā novadā, neesam aprēķinājuši, cik liels ieguvums mums no tās būs. Varbūt ieekonomējam pārdesmit tūkstošus eiro. Bet vai tie ir tā vērti, lai mēs pazaudētu to, ko katra no skolām savā paspārnē ir lolojusi, mantojusi un veidojusi? Tāpēc, skaidri nezinot, cik liels ieguvums ir, nav iespējams šādu lēmumu pieņemt. Uzskatu, ka ir nepieciešams nopauzēt un nogaidīt, lai nepieņemtu sasteigtu lēmumu. Darba grupa ļoti daudz domāja, pielika pūles, lai analizētu, kādas vienā modelī varētu būt pozitīvās un negatīvās iezīmes. Tas viss darbs netika ņemts vispār vērā. Netika analizētas katra kritērija spēcīgākās un vājākās puses, tas arī mani šokēja. Process, kā virzījās balsošana, arī šokēja – ja darba grupā nolēmām, ka uz lielo sēdi virzām ne visus četrus variantus, bet, tā kā sabiedriskā apspriešana deva skaidru mājienu, ka viņiem pieņemams ir 2. un 4. variants, tad noteikti uz lielo sēdi vajadzēja virzīt vairākus variantus. Darba grupas variants svārstījās par visiem četriem vai tikai diviem. Tad vienojāmies, ka varētu ieteikt divus variantus.
Līga Krūmiņa-Krīgere, vācu valodas skolotāja, trīs bērnu māmiņa, kura aktīvi piedalījās sabiedriskajā apspriešanā un 30. jūnija domes sēdē:- Atbalstu lēmumu par skolu reformu Smiltenē. Manuprāt, konkrētā skolu konkurence pilsētā ir neveselīga un nevajadzīga. Tas nav bizness, kur savstarpēji vienam ar otru sacensties vai mērīties, kas tikai kavē virzību uz priekšu. Svarīgākais ir veicināt izglītības kvalitāti. Manuprāt, ja pilsētā būs viena liela izglītības iestāde ar vienu vadību, būs daudz vieglāk un ērtāk risināt dažādas problēmas, nevis stīvēties, kuram tiks pirmajam vai kurš saņems ko labāku.Tikai ļoti ceru, ka šo reformu rezultātā sākumskolas vecuma bērni lielas pārmaiņas un spriedzi neizjutīs, ko arī mums sabiedriskajā apspriešanā apsolīja. Vecāko klašu skolēniem būs vieglāk pielāgoties. Tas, ka visi bērni nepaliks savās vietās, ir skaidrs. Bet man kā mammai, kurai bērns šobrīd mācās pirmajā klasē, ir svarīgi, lai sākumskolas vecuma posmā nemainītos iekšējais klimats – klasesbiedri netiktu izšķirti un audzinātāja līdz ceturtajai klasei paliktu tā pati. Novēlu esošo skolu direktorēm sasēsties pie kopīga galda un katrai ar savu pieredzi un zināšanām dot to labāko, lai nākotnē jaunizveidotajā skolā patiešām nodrošinātu labu izglītības kvalitāti. Ja runājam par to, kas varētu vadīt šādu vidējās izglītības iestādi, tad es šajā amatā gribētu redzēt Smiltenes Centra vidusskolas direktori Ilzi Verginu, kas ar savu darbu, zināšanām un pieredzi ir apliecinājusi, ka var veiksmīgi vadīt šobrīd lielāko vispārējās izglītības iestādi novadā.
