“Seksam jābūt savstarpējās komunikācijas un attiecību virsotnei,” uzskata ārste seksopatoloģe Aija Tula-Rijkure un tai pašā laikā nosauc daudzas problēmas, kuras vērojamas partnerattiecībās mūsdienu sabiedrībā.
“Seksam jābūt savstarpējās komunikācijas un attiecību virsotnei,” uzskata ārste seksopatoloģe Aija Tula-Rijkure un tai pašā laikā nosauc daudzas problēmas, kuras vērojamas partnerattiecībās mūsdienu sabiedrībā.
A. Tula-Rijkure specializējusies ginekoloģijā un pilnveidojusi zināšanas seksoloģijā, seksopatoloģijā un hipnoterapijā. Viņa strādā Rīgā, SIA “Diplomātiskā servisa medicīnas centrs” un klīnikā “EGV”. Lasīt lekciju Smiltenē ārsti ielūdza Inese Kļava no Alūksnes un smiltenietis korporācijas “KGC” darbinieks Ints Namnieks saistībā ar informatīvi praktisku darbību nācijas atveseļošanā dažādās jomās.
Seksoloģija ir medicīnas nozare, kura pētī dzimumdzīves un partnerattiecību problēmas. Par tām arī runā A. Tula-Rijkure, uzstājoties auditorijai.
Orgasma sasniegšanas grūtības, vaginisms, erekcijas grūtības, partnerattiecību problēmas, fobijas. Tie ir daži partnerattiecību problēmu piemēri, kurus nosauc seksopatoloģe.
– Lielākās problēmas rada nestabilas partnerattiecības, tas, ka gan sievietēm, gan vīriešiem ir vairāki partneri. Cilvēki meklē problēmu risinājumu ārpus stabilām partnerattiecībām, – secina A. Tula-Rijkure.
Interesanti, ka piepildījumu ārpus stabilām partnerattiecībām, turklāt ar vairākiem partneriem, cilvēks tā arī neatrod un meklē palīdzību pie seksologa vai atgriežas pie iepriekšējā pastāvīgā partnera, turpina ārste.
Bieži vien, kad jautāju saviem pacientiem vīriešiem, ar kuru partneri viņiem ir priekšlaicīga ejakulācija vai erekcijas grūtības – ar pastāvīgo partneri (sievu) vai ar jauno draudzeni, tad atbilde ir: “Protams, ar draudzeni.” Un tad rodas jautājums, kāpēc viņam šādas attiecības ir vajadzīgas?
– Un kāpēc šādās attiecībās rodas problēmas?
– Kad vīrietis satiekas ar jaunu draudzeni, tad viņam ir augstākas prasības. Viņš negrib krist kaunā partneres priekšā, uztraucas, ko jaunā draudzene par viņu domās un pirms seksa iestājas fobija. Vīrietis domā: “Vai es varēšu, kā man sanāks, kā partnere mani pieņems, ko viņa par mani domās?” Tiklīdz rodas tāda fobija, tā vairs nenotiek, kā gribētos. Tāpat ir sievietei. Tiklīdz viņai sākas fobija sasniegt orgasmu (“vai es to sasniegšu, kaut es sasniegtu un kaut es varētu savam partnerim sniegt orgasmu”), tā ir uzlikta dubultklape.
Vēl problēmas ir pāragri uzsāktas dzimumattiecības. Pirmās intīmās tuvības laikā apmierinājums ir reti. Jaunietis, to neatrodot pirmajās attiecībās, nevis meklē risinājumu tajās, bet dodas pie nākamās partneres. Un atkal viņam ir priekšlaicīga ejakulācija vai erekcijas grūtības, viņš domā, ka vainīga ir partnere un meklē nākamo. Veidojas apburtais loks. Kad tāds jaunietis atnāk uz konsultāciju, es iesaku izvēlēties vienu partneri. Nē, vairākas partneres, turklāt pat vairākas vienā dienā, esot norma. Ir ļoti patīkami redzēt jauniešus, kuriem pirmajā vietā ir mācības vai citas intereses, piemēram, sports. Taču viedoklis “ja es vēl nenodarbojos ar seksu, tad ar mani kaut kas nav kārtībā”, pastāv un ir spēcīgs. Tāpēc arī jaunieši ar citām prioritātēm pārdzīvo, ja viņiem nav drauga vai draudzenes un vēl nav seksa. Taču, ja jaunais cilvēks nav gatavs intīmai tuvībai, tad kādēļ viņam sekss ir vajadzīgs? Apmierinājumu var gūt arī glāstos un skūpstos. Meitenēm, kuras stājas pāragrās dzimumattiecībās, bieži vien ir vaginisma problēma. Akta laikā viņām ir sajūta, ka sāp maksts, taču patiesībā vairākumā gadījumu iemesls ir bailes. Meitene nemaz negrib seksu, bet grib izpatikt partnerim vai domā, ka ir laiks pamēģināt. Taču rezultātā ir vilšanās abiem.
– Un kā ir ar pieaugušajiem?
– Secinu, ka seksologiem ne tikai iecietīgi jāizturas pret savu klientu un viņa problēmu, bet arī jāpievēršas sabiedrības dzimumaudzināšanai. Jo kurp mēs ejam? Mums jau sen vairs nav ģimeņu agrākajā šā jēdziena izpratnē. Izirst stabilas partnerattiecības. Es esmu ieguvusi iesauku “šī ir tā seksoloģe, kurai nepatīk grupveida sekss”. Es gan neesmu to izmēģinājusi, taču nealkstu. Ir klienti, kuriem ir ļoti daudz psiholoģisku problēmu pēc grupveida seksa, seksa trijatā vai svingeru kluba apmeklējuma.
Pārāk nopietnu uzmanību cilvēki pievērš žurnālos lasītajam. Es savā kabinetā sastopos ar klientiem, kuri atnāk un saka: “Es pēdējā sieviešu žurnālā lasīju to un to (vīrietis); es pēdējā vīriešu žurnālā lasīju to un to (sieviete).” Tā rodas uzskats, ka tad, ja sieviete nesasniedz orgasmu, viņa kaut kādā veidā ir nenormāla vai slima. Vīrietis atved savu partneri, un viņa dreb un pat nevar pacelt galvu seksologa priekšā, jo vīrs viņai jau uzstādījis diagnozi: “Viņai nav orgasma. Pasakiet jūs man, dakter, vai viņa ir normāla vai nav?” Viņš pieprasa orgasmu. Taču, ja tas tiek pieprasīts tādā veidā, tad orgasma nekad arī nebūs. Te būtu jāstrādā ar partnera dzimumaudzināšanu. Es uzskatu, ka nevajadzētu būt sauklim nodarboties ar seksu. Seksam jābūt savstarpējās komunikācijas un attiecību virsotnei.
