
FOTO: INGA KARPOVA
Iestājoties pavasarim, visi, tostarp arī Valkas novada pašvaldības Apsaimniekošanas nodaļa, steidz pēc garās ziemas sakopt savas mājas pagalmu, kā arī pilsētas teritoriju un cilvēku iecienītās pastaigu un atpūtas vietas. Bieži vien kārtības uzturētājiem jācīnās ar negodprātīgiem cilvēkiem, kuriem kārojas ar krāsu kaut ko apķēzīt. Tā tas noticis arī dvīņu pilsētu Valkas un Valgas kopīgajā centrā.
Apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Viktors Bavins bija informēts par šo vandalismu un sola, ka drīzumā postījumus novērsīs.
“Būs atkal jāpērk acetons un tehniskais spirts un jātestē, ar ko visu to varēs nomazgāt. To, kas uzķēpāts ar melnu krāsu, var nomazgāt ar tehnisko spirtu,” spriež V. Bavins. Viņš brīnās, ka šos vides postītājus nebaida pat videonovērošana, kas uzstādīta šajā vietā pie Latvijas – Igaunijas robežas.
Arī novada pašvaldības izpilddirektors Valdis Šaicāns “Ziemeļlatvijai” atzīst: “Šie “krāsotāji” ir īpaša suga. Joprojām neesmu sapratis iemeslu, kāpēc viņi to dara. Būs tie ķēpājumi jādabū nost vai jāaizkrāso.”
“Tā visatļautība ir tāpēc, ka šos postītājus reāli nesoda. Pakrata tikai pirkstu! Labākajā gadījumā viņi noklausās moralizēšanu, un viss,” dusmojas V. Bavins. Viņš atklāj, ka par šīm lietās policijai iesniegums netiks iesniegts.

“Tas viss process prasa laiku. Rezultātā policija tāpat neko neatradīs. Labākajā gadījumā atsūtīs informāciju par to, ka lieta ir izbeigta,” pieredzē dalās V. Bavins. Viņš atceras aizvadītā 2025. gada notikumus, kad saņēmis uzaicinājumu ierasties uz Tukuma novada pašvaldības Administratīvās komisijas sēdi.
“Iepriekšējā gadā aprakstīja tiltiņu uz robežas pie šūpolēm. Tur viens bija uzrakstījis – uz Tukumu pēc smukuma. Izrādījās, ka tie puiši ir no Tukuma. Viņus atrada, tāpēc mani aicināja uz šo sēdi,” atklāj V. Bavins. Viņš aicina valcēniešus, kuru acu priekšā notiek kaut kādi postīšanas darbi, to visu iemūžināt ar savām viedierīcēm un ziņot Apsaimniekošanas nodaļai. Arī iedzīvotāju modrība un iesaistīšanās cīņā pret šiem “zīmētājiem”, iespējams, varētu apturēt, labākajā gadījumā – izskaust, šos postītājus. Vairākumā gadījumu – jauniešus un pusaudžus.
Taču ir vēl viens nepatīkams atklājums. Proti, kopīgajā centrā dažās vietās ir bojāti ar bruģi izliktie pakāpieni. V. Bavins stāsta, ka aizvadītajā gadā beidzās noteiktais garantijas termiņš un tagad atklājas visādi bojājumi.
“Tā ir tehnoloģiska kļūda. Tas bruģis viss jūk ārā. Ik pa laikam bojājumus novēršam, bet tāpat bruģis neturas kopā. Neviens bruģi neliek uz betona. Tā darot, tas nekad kopā neturēsies. Diemžēl pie mums tā notiek, ka garantija beidzas un sāk parādīties visādi brīnumi. Piemēram, izjūk asfalts. Pašvaldībai sākas lielā cīņa, jo būvnieki ir izvēlējušies lētāko variantu, nevis kvalitatīvus materiālus,” secina V. Bavins.