Salacgrīvas novada Liepupes pagastā atrodas Liepupes muiža, ko dēvē par Vidzemes baroka pērli. Šobrīd tur atrodas pieczvaigžņu viesnīca un spa, bet apkārt ir plašs ainavu parks. Kā jau visām muižām arī Liepupes muižai ir raiba vēsture.
Administratore Alise stāsta, ka muižas kungu ēka celta 1751. gadā un ir viena no vislabāk saglabātajām kungu mājām Vidzemē.
“Tās autors ir Johans Andreass Haberlands, un šogad tā svin 275. jubileju. Kungu mājas īpašnieces ir bijušas pazīstamā fon Meku dzimta un mazāk pazīstamā fon Zengeru dzimta. Otrā pasaules kara laikā muižas kungu ēka necieta, taču apkārtnes ainava zaudēja skaistos kokus un kastaņu aleju. Pēc kara kungu mājā iekārtoja padomju saimniecības “Liepupe” centru, dažus dzīvokļus, kantori, bibliotēku, klubu. Kaut gan laika gaitā ārējais izskats ir mainījies, ēku laiks ir saudzējis un kopējā ēkas kompozīcija labi saglabājusies,” saka Alise.
20. gadsimta 30. gados kungu mājā bijusi laukstrādnieku skola, tāpēc veikti dažādi remonti. Padomju gados Liepupes muižā vismaz piecas reizes esot bijuši ugunsgrēki, tika nojauktas baroka laika krāsnis, nokalti griestu greznojumi. Kad kungu māja kļuva par pagasta īpašumu, tai nebija pielietojuma un tā stāvēja pamesta, tika arī izdemolēta, muižas zālēs pat dedzināti ugunskuri. 2003. gadā Liepupes muiža bija iekļauta 100 Eiropas apdraudētāko kultūras un vēstures pieminekļu sarakstā, bet nu tā ir restaurēta un uzņem viesus.
“2004. gadā to iegādājās Egita Lauska. Pēc astoņu gadu restaurācijas darbiem to atvēra kā pieczvaigžņu viesnīcu un restorānu. Apmeklētāji var iepazīt senās nama pērles. No 18. gadsimta saglabājušās pamatīgas koka durvis pie galvenās ieejas, rotātas ar metāla eņģēm un dekoratīvu atslēgu apkalumu. Barokālās kāpnes, kas ved uz otro stāvu un bēniņiem, arī ir atjaunotas. Muižas galvenajā zālē – lielajā jeb baltajā zālē – uz griestiem ir ģipša rotājumi, kas katrs ar rokām veidots. Citas interjera detaļas un mēbeles tika iegādātas. Mazajā svinību zālē atjaunota holandiešu krāsns. Krāsns meistars minēja, ka otru tādu Baltijā nav redzējis. Svinību zālēs mēs kopumā varam uzņemt līdz 70 viesiem,” stāsta Alise.
Otrajā stāvā ir astoņas istabiņas, starp kuram ir klavieru zāle, kur viesi var atpūsties un iedzert tēju. Griestus rotā 18. gadsimtam raksturīgs dekors, kura centrā ir zvaigzne. Ir restaurēti ne tikai griestu veidojumi, bet arī senās koka grīdas un apgleznotās podiņu krāsnis.
Blakus ir uzeja bēniņos – atjaunotas koka vītņu kāpnes, kas tapušas 20. gadsimta otrajā pusē. Katram numuriņam ir savs vārds. Piemēram, 5. numuriņš saucas “Anna Sofija”. “Anna Sofija vadīja Liepupes muižas būvniecību un bija pirmā šīs ēkas īpašniece. Katra numuriņa nosaukums jeb vārds ir bijis saistīts ar muižu pagātnē,” stāsta Alise.
