FOTO: SANDRA PĒTERSONE
Ceturtdien, 12. februārī, Smiltenes novada domes deputāti ar balsu vairākumu (deviņas balsis “par”, četras “pret”), apstiprināja Smiltenes novada pašvaldības budžetu 2026. gadam.
Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi ir 43 558 420 eiro, plānotie izdevumi – 48 168 999 eiro, finansēšana – 4 610 579 eiro (pašvaldību budžetos vārds “finansēšana” parasti nozīmē aizņēmumus, aizdevumu atmaksu, uzkrājumu izmantošanu vai veidošanu).
Gandrīz divi miljoni būs jaunai ielai
“Par” Smiltenes novada pašvaldības 2026. gada budžeta apstiprināšanu balsoja deputāti: Ervins Labanovskis, Otārs Putrālis, Ilze Palma (visi ‒ “Progresīvie”), Astrīda Harju, Andris Abrāmovs, Edgars Plētiens (visi ‒ “Jaunā Vienotība”), Dainis Aļeksējevs, Sanita Briede (abi ‒ Latvijas Zaļā partija), Vairis Tralla (“Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” ‒ “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”).
“Pret” budžetu balsoja: Edgars Avotiņš, Baiba Šķērīte (abi ‒ Nacionālā apvienība), Ģirts Freibergs un Andris Vilkasts (Vidzemes partija). Par to, kāpēc šie deputāti balsoja pret, lasiet šajā publikācijā.
Savu atbalstu budžetam attālināti pauda Ainārs Mežulis (Latvijas Zaļā partija), kurš sēdes laikā atradās Uzbekistānā. Sēdē objektīvu iemeslu dēļ nepiedalījās Mikus Dubickis (Nacionālā apvienība).
Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Ervins Labanovskis atzīst, ka 2026. gadam ir izdevies izveidot sabalansētu budžetu ne tikai pašvaldības funkciju nodrošināšanai, bet arī ar finansējumu galvenajām prioritātēm un ekonomiskajiem projektiem, kas ir nozīmīgi gan novada attīstībai, gan ekonomikas sildīšanai.
Iesākto investīciju projektu īstenošana, jaunu investīciju projektu atbalstīšana, ja tiem piesaistīts publisks finansējums no Eiropas Savienības, valsts vai citiem finanšu avotiem, kā arī darbinieku atalgojuma palielināšana atbilstoši pieejamajiem budžeta līdzekļiem ir Smiltenes novada pašvaldības 2026. gada budžeta galvenās prioritātes.
Piemēram, budžeta sadaļā “Ekonomiskā darbība” projektam par uzņēmējdarbības teritorijas paplašināšanu Smiltenē (Limbažu ielas pagarinājums) budžetā ir plānoti 1 955 609 eiro. Proti, šogad ir plānots uzsākt jaunas ielas izbūvi orientējoši no krustojuma ar Gaujas ielu līdz Daugavas ielai, kas uzlabotu satiksmes plūsmu un kur blakus veidotos jaunas uzņēmējdarbības un dzīvojamās apbūves teritorijas.
Savukārt uzņēmējdarbības veicināšanai Smiltenē (Smiltenes centra daļas tālākai attīstībai) budžetā ir plānoti trešajā kārtā 1 767 383 eiro, ceturtajā kārtā – 6000 eiro, Smiltenes Viedrades kvartāla attīstībai ‒ 242 000 eiro, multimodālam sabiedriskā transporta tīklam Smiltenē (Smiltenes autoostai) ‒ 50 000 eiro.
Budžeta sadaļā “Ekonomiskā darbība” kā nozīmīgākie plānotie darbi norādīti arī divi objekti Smiltenē: Dārza ielas posma no Baznīcas laukuma līdz Dakteru ielai ceļu darbi (100 676 eiro) un asfaltbetona seguma atjaunošana Vaļņu ielā (54 748 eiro).
Sadaļā “Teritoriju un mājokļu apsaimniekošana” ir plānoti darbi daudzviet Smiltenes novadā. Tie ir: apkures sistēmas sakārtošana Drustos, Palsas ielā 11 un Skolas ielā 7 ‒ pagasta pārvaldes un bijušās skolas ēkā (252 485 eiro), Grundzālē, Tilta ielā 5 ‒ kultūras namā (160 000 eiro) un Gaujienas pagastā (120 000 eiro), katlumājas šķeldas novietnes šķūņa jumta nomaiņa Raunā (53 874 eiro), soliņu remonts un pakāpienu ierīkošana starp solu rindām Jāņukalnā, Smiltenē (31 155 eiro), jumta remonts estrādei Jeberlejā, Blomes pagastā (27 317 eiro), apgaismojuma uzstādīšana ar saules baterijām Skolas ielā, Grundzāles pagastā (27 000 eiro), dekoratīvo elementu izvietošana uz būvju fasādēm ēkām Baznīcas laukumā 16A (autoostā), Smiltenē (26 033 eiro), apgaismojuma uzstādīšana ar saules baterijām Žākles ielā, Vidagā, Virešu pagastā (22 500 eiro).
Ir arī plānoti vairāki projekti, piemēram, projektēšana un būvniecība Limbažu ielas posmam no Raiņa ielas līdz plānotajai Pļavas ielai Smiltenē (42 000 eiro), ēku siltumapgādes viedā vadība Palsmanes pamatskolas internātā, Apes Kultūras centrā, Raunas pamatskolā (19 432 eiro), Raunas kapsētas digitalizācija (8353 eiro).
Gandrīz puse no budžeta tiks izglītībai
Visvairāk līdzekļu Smiltenes novada pašvaldības 2026. gada budžetā ir atvēlēts izglītībai ‒ 22 485 760 eiro jeb 47 % no kopējiem izdevumiem, kur lielākās summas ir mērķdotācijas pedagogiem.
Nozīmīgākie saimnieciskie plānotie darbi novada skolās šogad ir: Smiltenes vidusskolā ‒ dabaszinību kabineta ierīkošana Dakteru ielā 27 (21 223 eiro), sanitārā mezgla kosmētiskais remonts Dārza ielā 17 (19 986 eiro) un 3. stāva WC jeb tualešu remontdarbi Rīgas ielā 16C (11 816 eiro); Ojāra Vācieša Gaujienas vispārizglītojošajā un mākslu pamatskolā ‒ ugunsdrošības sistēmas ierīkošana (28 000 eiro) un tualešu kosmētiskais remonts (20 000 eiro), Blomes pamatskolā ‒ pagrabstāva remonts (20 943 eiro) un apkures katla siltummezgla automātikas montāža (4976 eiro), Dāvja Ozoliņa Apes pamatskolā ‒ jumta seguma nomaiņa saimniecības ēkai (17 000 eiro) un sporta zāles siltuma apgādes nomaiņas projekts (9999 eiro), Palsmanes pamatskolā ‒ matemātikas kabineta kosmētiskais remonts (9782 eiro).
Ir arī plānoti tādi projekti kā, piemēram, izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana Raunas pamatskolā, Dāvja Ozoliņa Apes pamatskolā, Smiltenes vidusskolā (2 205 013 eiro), infrastruktūras un mācību vides pilnveide Palsas pamatskolā (281 993 eiro), izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana Smiltenes novadā, II kārta (267 494 eiro) un citi.
“Smiltenes novada konkurētspējā ļoti svarīga ir izglītības kvalitāte, īpaši skolotāju noturēšana un piesaiste, tāpēc esam atraduši budžetā iespēju palielināt transporta kompensācijas skolotājiem. Mums noteikti jāturpina darbs, kādus vēl bonusus skolotājiem varam piedāvāt,” uzsver Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Ervins Labanovskis.
Smiltenes novada pašvaldības 2026. gada budžeta sadaļā “Sabiedriskā kārtība un drošība” ir ieplānoti 91 625 eiro patvertņu pielāgošanai un aprīkošanai civilās aizsardzības mērķiem Smiltenes novadā.
Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir paredzēts būtiskāks atbalsts Smiltenes novada Pašvaldības policijai (409 485 eiro), tai skaitā jaunas automašīnas un bruņuvestu iegādei, ņemot vērā pierobežas tuvumu.
Smiltenes novada pašvaldības budžetā 2026. gadam iekļauti arī pasākumi, kas vērsti uz dzīves kvalitātes paaugstināšanu un izaugsmes iespēju paplašināšanu Smiltenes novada iedzīvotājiem.
“Esam piešķīruši papildu budžetu sabiedrības līdzdalības veicināšanai – gan līdzdalības budžeta kopējās summas paaugstināšanai, gan nevalstisko organizāciju mājas izveidei, kur koordinators strādās ar iedzīvotāju apvienībām un sabiedriskajām organizācijām. Pirmo reizi pašvaldības budžetā būs finansējums iedzīvotāju padomēm,” informē Ervins Labanovskis.
Balso “pret” jaundzimušā pabalsta dēļ
Pret Smiltenes novada pašvaldības budžetu 2026. gadam balsoja abi no Vidzemes partijas saraksta Smiltenes novada domē ievēlētie deputāti Ģirts Freibergs un Andris Vilkasts. Ģirts Freibergs savu nostāju pirms balsojuma pamatoja galvenokārt ar to, ka pašvaldības komiteju apvienotajā sēdē janvāra nogalē vairākums deputātu noraidīja viņa priekšlikumu palielināt jaundzimušā pabalstu Smiltenes novadā no 200 eiro uz 500 eiro.
FOTO: SANDRA PĒTERSONE
“Varat iebilst, ‒ ja Smiltenes novadā ir deklarēti abi vecāki, tad bērna piedzimšanas pabalsts ir 400 eiro. Pilnīgi pareizi. Es rosināju palielināt līdz 500 eiro, bet praktisku atbalstu nesaņēmu. Mans ierosinājums budžetā papildu izmaksātu ap 39 000 eiro, kas, manuprāt, nav nekas ārkārtīgs. Tas ir jautājums, ko mēs izvēlamies finansēt. Tā ir izvēle par vērtībām,” domes sēdē savu viedokli pauda Ģirts Freibergs.
“Man ar Ģirtu viedoklis sakrīt,” pēc sēdes “Ziemeļlatvijai” savu nostāju balsojumā pamatoja deputāts Andris Vilkasts.
Atbilstoši saistošajiem noteikumiem “Par brīvprātīgās iniciatīvas pabalstiem Smiltenes novada pašvaldībā” šobrīd pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā var saņemt viens no bērna vecākiem, ja abu bērna vecāku pamata dzīvesvieta ir deklarēta Smiltenes novada administratīvajā teritorijā un bērna pamata dzīvesvieta no dzimšanas reģistrācijas brīža ir Smiltenes novada administratīvajā teritorijā. Pabalsts ir vienreizējs, un tas ir 400 eiro apmērā par katru bērnu. Ja tiktu akceptēts Ģirta Freiberga priekšlikums, šajā gadījumā tie būtu jau 1000 eiro.
Ja tikai vienam no bērna vecākiem pamata dzīvesvieta ir deklarēta Smiltenes novada administratīvajā teritorijā, tad pabalstu piešķir 50 % apmērā (200 eiro).
2025. gadā Smiltenes novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti 114 jaundzimušie ‒ par septiņiem jaundzimušajiem mazāk kā 2024. gadā.
Domes sēdē vairāki deputāti iebilda Ģirtam Freibergam, norādot, ka neviens nav pret bērna piedzimšanas pabalsta palielināšanu, taču priekšlikums tika iesniegts īsi pirms balsojuma par visu budžetu, kad tā projekts jau bija faktiski sagatavots.
“Visi bija gatavi skatīt šo ierosinājumu un to izvērtēt, raugoties uz priekšu, jo pie aprēķiniem un analīzes vēl ir jāpiestrādā,” atgādināja deputāte Sanita Briede.
Domes priekšsēdētājs Ervins Labanovskis informē, ka bērna piedzimšanas pabalsts nav vienīgais cipars pašvaldības budžetā bērnu un ģimeņu atbalstam, ‒ ir skolu sistēma, sociālie pabalsti un tamlīdzīgi.
“Par šo priekšlikumu mēs runājām, ka turpināsim par to diskutēt, bet konstruktīvi ‒ skatoties, kāda situācija ir kaimiņu novados un kādi mums ir līdzekļi. Iespējams, varbūt kādu risinājumu varētu atrast uz budžeta grozījumiem. Iniciatīvas kopumā ir labas, taču līdz galam nesagatavoti priekšlikumi rada haosu, un mums ir svarīgi to nepieļaut,” pēc domes sēdes “Ziemeļlatvijai” atzina Ervins Labanovskis.
Bijušais mērs vēlējās lielāku iesaisti un balso “pret”
Savukārt deputāts Edgars Avotiņš, kurš iepriekšējā pašvaldības sasaukumā bija Smiltenes novada domes priekšsēdētājs līdz 2024. gada vasarai, kad atkāpās no amata, par budžeta apstiprināšanu nebalsoja cita iemesla dēļ.
Deputāts domes sēdē pirms balsojuma norādīja, ka viņam pietrūka mazliet plašākas diskusijas budžeta plānošanas gaitā.
“Mans galvenais pārmetums ir par procesu, ne par to, kāds šis budžets ir sagatavots. Droši vien tur viss ir korekti. Pārmetums ir vairāk par to, ka vēlējos, lai mani vairāk iesaista šajā procesā, vairāk ar mani dalās un dod informāciju arī starpposmos, ne tikai tad, kad budžets ir sabalansēts. Tikties trīs reizes janvāra beigās un strādāt ar dokumentiem ir nepietiekami,” savu viedokli domes sēdē pauda Edgars Avotiņš.
Viņam piekrīt deputāte Baiba Šķērīte, kura arī balsoja pret budžeta apstiprināšanu.
“Kopumā man nebija pieņemams un saprotams viss budžeta veidošanas process. Mēs gribējām daudz lielāku iesaisti. Manuprāt, izanalizējot detalizētāk lietas, kam budžetā tika novirzīta nauda, būtu iespēja atrast finansējumu arī mūsu rosinātajām iniciatīvām finansējumu un budžetu varētu izveidot vēl kvalitatīvāku, ja mums būtu iespēja iesaistīties aktīvāk,” “Ziemeļlatvijai” skaidroja Baiba Šķērīte.
“Dzirdu kolēģus. Domāsim, kā uzlabot procesu. Taču neredzēju jēgu sākt diskusijas par budžetu, kamēr nebija skaidrības, kā tiks pieņemts valsts budžets. Iespējamās izmaiņas bija diezgan lielas, kas padarītu visas mūsu iepriekšējās diskusijas par diezgan bezjēdzīgām,” uz Edgara Avotiņa komentāru domes sēdē atbildēja pašvaldības vadītājs Ervins Labanovskis.
#SIF_MAF2025
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.
