Līga
Dārzos ejotDzīvības dārzā pie tevis ejot,Ņemu līdzi papīra lapu,Ja nu tu gribēsi dzīvotprieku,Kur tad es zīmēšu to.
Atmiņu dārzā pie tevis ejot,Ņemu līdzi sienāža dziesmu,Ja nu tu gribēsi asfalta valsi,Kas tad vijoles mūziku spēlēs.
Vēju dārzā pie tevis ejot,Ņemu līdzi sudraba kausu,Ja nu tu gribēsi jūru,Kur tad es sabēršu viļņus.
Saules dārzā pie tevis ejot,Ņemu līdzi puķu lentas,Ja nu tev atkal rokās nemiers,Kas tad pļavās segas klās.
Visos dārzos pie tevis ejot,Zemes uguntiņās satinos.Tajās plīvo lentas, dejas,Dzīvotprieks un jūra zila.
Anita Anitīna
* * *
Vakara tumstošās debesīs Rozā mākonis mazs Kā dīvaina parādība, Kā vārdiņš no pasakas.
Pēc brīža tam blakus otrs, Tad vēl viens… To sanācis daudz! Kas ir tas, kas mākoņus krāso Rozā krāsā un kopā sauc?
Kā vakara mistērija… Kā pasakas sākums skaists… Kā vārdi, kas rodas un pazūd, Ja kāds kopā tos nesasauc…
Vakara tumstošās debesīs Raugos kā brīnumā ‒ Rožaini rozā mākoņi Vien pie manis ciemoties nāk?
Mārīte Vipule
Bites un taureņa valsis
Viena bites dziesma,Viena taureņa spārnu vēdasAtmodina vasaru –Tavā sirdī prieka asaru.
Viena bite noskūpsta tik daudz ziedu,Un taurenis kā donžuānsTos nemitīgi aplido.Vai jautāsi, vai tie mīl ziedus vai vasaru?
Tie mīl šo vasaru,Kas tikai viena dota. Tāpat varbūt arī mumsPēdējā iespēja mīlēt kādu,Kurš kā bite san tevī kā ziedāUn kā taurenis iekāro tavu sirdi.
