Eiropas Parlaments (EP) vēlas vērienīgu Eiropas Savienības (ES) rīcību, lai aizsargātu nepilngadīgos internetā, un ierosinājis visā ES atļaut izmantot sociālos medijus, video koplietošanas platformas un mākslīgā intelekta pavadoņus, piemēram, sarunu robotus jeb čatbotus tikai no 16 gadu vecuma.

Šāda pieeja būtu atļauta arī no 13 gadu vecuma, bet tikai ar vecāku piekrišanu. Kopumā tas palīdzētu vecākiem pārraudzīt bērnu aktivitāti digitālajā vidē un nodrošinātu, ka bērnu darbības tiešsaistē ir vecumam atbilstošas.

Saredz draudus fiziskajai un mentālajai veselībai

2025. gada novembrī EP deputāti ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņēma nenormatīvu ziņojumu, kurā paustas dziļas bažas par fiziskās un mentālās veselības apdraudējumiem, ar kuriem bērni un jaunieši saskaras tiešsaistē (ziņojums nav likums, bet politiska nostāja).

EP deputāti arī pauda atbalstu Eiropas Komisijas darbam pie ES vecuma pārbaudes lietotnes un Eiropas digitālās identitātes maka, bet uzstāja, ka vecuma pārbaudes sistēmām jābūt precīzām un jāaizsargā nepilngadīgo privātums. Šādu sistēmu lietošana neatbrīvo platformas no pienākuma nodrošināt, ka to produkti ir droši un to dizains ir vecumam atbilstošs, paziņojumā presei norāda EP Preses dienests.

EP prasa: aizliegt viskaitīgākās prakses un pēc noklusējuma nepilngadīgajiem izslēgt citas atkarību izraisošas funkcijas (tostarp bezgalīgo ritināšanu, automātisko atskaņošanu, pavilkšanu atsvaidzināšanai, pastāvīgas atlīdzības un manipulatīvu spēles elementu izmantošanu); aizliegt tīmekļvietnes, kas neatbilst ES noteikumiem; pieņemot Digitālā taisnīguma aktu, cīnīties pret tādām pārliecināšanas tehnoloģijām kā mērķorientēta reklāma, ietekmētāju mārketings, atkarību izraisošs dizains un maldinošas saskarnes; aizliegt attiecībā uz nepilngadīgajiem izmantot uz iesaisti balstītas ieteikumu sistēmas; piemērot Digitālo pakalpojumu akta noteikumus tiešsaistes videoplatformām un aizliegt dārgumu lādes un citas uz nejaušības principu balstītas spēļu funkcijas (lietotņu valūtas, laimes ratus, maksāšanu par progresu); nodrošināt, ka bērni un jaunieši netiek izmantoti komerciāliem mērķiem, tostarp aizliegt platformām piedāvāt finansiālu atlīdzību bērniem, kas darbojas kā ietekmētāji; steidzami rīkoties, lai risinātu ētiskās un juridiskās problēmas, ko rada ģeneratīvā mākslīgā intelekta (MI) rīki, tostarp dziļviltojumu ģenerētāji, sarunboti pavadoņi, MI aģenti un MI darbinātas kailuma lietotnes, ar kurām bez piekrišanas rada manipulētus attēlus.

Ziņojums atsaucas uz pētījumu, kurā secināts, ka 97 procenti jauniešu izmanto internetu katru dienu un 78 % jauniešu vecumā no 13 līdz 17 gadiem pārbauda savas ierīces vismaz reizi stundā. Cits pētījums liecina, ka katram ceturtajam jaunietim ir raksturīga problemātiska vai disfunkcionāla viedtālruņa lietošana, tas ir, uzvedība, kas līdzinās atkarībai.

Saskaņā ar 2025. gada Eirobarometra aptaujas datiem vairāk nekā 90 % eiropiešu uzskata, ka ir steidzami jārīkojas, lai aizsargātu bērnus tiešsaistē, jo īpaši saistībā ar sociālo mediju negatīvo ietekmi uz bērnu mentālo veselību (93 %), iebiedēšanu tiešsaistē (92 %) un nepieciešamību ierobežot piekļuvi vecumam neatbilstošam saturam (92 %).

Dalībvalstis jau sāk rīkoties un veic tādus pasākumus kā vecuma ierobežojumi un vecuma pārbaudes sistēmas. Piemēram, Spānija kļuvusi par kārtējo pasaules valsti, kuras valdība paziņojusi par plāniem aizliegt lietot sociālos medijus personām, kas jaunākas par 16 gadiem. Par šo aizliegumu vēl jānobalso Spānijas parlamentam. Arī Francija, Dānija un Austrija paziņojušas, ka apspriež vecuma ierobežojumu ieviešanu sociālo mediju izmantošanai.

Latvijā sāk ar viedtālruņu lietošanu skolās

Latvijas Republikas 14. Saeima aktīvi iesaistās ES regulējumu ieviešanā, tostarp Digitālo pakalpojuma akta īstenošanā, kas paredz lielāku atbildību sociālo tīklu platformām par lietotāju vecuma pārbaudi un drošību, sarunā ar “Ziemeļlatviju” norāda 14. Saeimas deputāte Ilze Vergina, kura darbojas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā (IKZK).

“Pirmais solis jau ir sperts skolās. IKZK tika izdiskutēts, virzīts un Saeimā pieņemts, ka jau šajā mācību gadā pirmsskolā un 1.–6. klasē mobilos telefonus skolā lietot nedrīkst. Tajā pašā laikā skolām ir iespējams arī izlemt pašām, piemēram, ja skolotājs to atļauj mācību vajadzībām, tas ir iespējams. Redzam, ka telefonu ierobežošana jaunākajās klasēs strādā. Ir sākušās sarunas un notikusi pirmā IKZK darba sēde kopā ar sociālajiem partneriem par ierobežojumu pakāpenisku paplašināšanu vecākām klasēm ‒ līdz 9. klasei,” informē Ilze Vergina.

Piemēram, Smiltenes vidusskolā jau tagad arī no 7. līdz 12. klasei mācību stundu laikā izmantot mobilos telefonus drīkst tikai ar skolotāja atļauju. Ienākot klasē, skolēni telefonus ieliek speciālā kastītē un stundas laikā telefonu pie viņiem nav, stāsta Smiltenes vidusskolas direktore Inguna Kondratjeva.

“Arī starpbrīžos aicinām skolēnus telefonus izmantot tikai saistībā ar izglītojošiem procesiem. Diemžēl šajā digitālajā laikā skolēniem parādās problēmas savstarpēji komunicēt, tāpēc labāk lai savā brīvajā laikā viņi savā starpā sarunājas,” piebilst skolas direktore.

14. Saeimas deputāte Ilze Vergina pieļauj, ka likumi bez godīgas sarunas ar bērniem un pusaudžiem vieni paši nestrādās un, runājot par bērnu drošību sociālajos tīklos, ar aizliegumiem vien nepietiek.

“Jaunā mācību satura veidošanā “Skola2030” ietvarā saturs daudzviet tika pārblīvēts ar pārāk sīki strukturētu, smagnēju un teorētisku pieeju. Rezultātā skolai bieži neatliek laika tam, kas patiešām būtu nepieciešams šodien ‒ digitālajām prasmēm, medijpratībai, spējai saprast un jēgpilni izmantot tehnoloģijas un sociālos tīklus.

Problēma ir tajā, ka sistēma bieži prasa “apgūt programmu”, nevis dod telpu mācīt to, kas bērniem patiesi palīdzēs dzīvot, strādāt un būt drošiem mūsdienu digitālajā vidē. Ir jāatrod drosme pārskatīt saturu, atbrīvot vietu mūsdienīgām prasmēm un beidzot pateikt: skolai ir jāmāca ne tikai sargāties no digitālās vides, bet arī dzīvot tajā gudri,” uzsver Ilze Vergina.

KOMENTĀRS Droša Eiropa ikvienam eiropietim – arī digitālajā vidē

Ivars Ijabs, Eiropas Parlamenta deputāts, “Renew Europe” (“Atjaunot Eiropu”) frakcija, “Latvijas Attīstībai”:

– Digitālā vide mūsdienās ir kļuvusi par neatņemamu Eiropas sabiedrības, ekonomikas un demokrātijas daļu. Tā ietekmē to, kā mēs sazināmies, mācāmies, strādājam un piedalāmies sabiedriskajos procesos. Sociālie tīkli, tiešsaistes platformas un globālie tehnoloģiju uzņēmumi ne tikai atspoguļo sabiedrību – tie to arī aktīvi veido. Līdz ar šo ietekmi pieaug arī Eiropas Savienības atbildība nodrošināt to, lai digitālā attīstība notiktu droši, godīgi un saskaņā ar Eiropas pamatvērtībām. Eiropas Savienības līmenī arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta digitālajai suverenitātei, bērnu un jauniešu aizsardzībai internetā, kā arī aizsardzībai pret ārvalstu iejaukšanos. Pēdējos gados esam kļuvuši par vienu no pasaules stingrākajiem digitālās vides regulatoriem. Un pamatoti, jo galvenā šī regulēšanas ideja ir atgādināt un nodrošināt to, ka tas, kas ir nelikumīgs oflainā, ir nelikumīgs arī onlainā; tas, kas nav atļauts reālajā pasaulē, nav atļauts arī digitālajā telpā. Digitālā suverenitāte nozīmē Eiropas spēju pašai pieņemt lēmumus par savas digitālās telpas attīstību. Tas ietver kontroli pār datu izmantošanu, kritiskās infrastruktūras drošību un vienotus noteikumus digitālajiem pakalpojumiem. Būtībā šis ir stāsts par to, kurš nosaka noteikumus Eiropas digitālajā telpā – demokrātiski ievēlētas institūcijas vai atsevišķi starptautiski tehnoloģiju milži. Piemēram, Vispārīgā datu aizsardzības regula jeb GDPR ir nostiprinājusi iedzīvotāju tiesības uz privātumu un datu aizsardzību, savukārt Digitālo tirgu akts veicina godīgāku konkurenci, ierobežojot pārmērīgu lielo tehnoloģiju uzņēmumu ietekmi. Šādi soļi palīdz veidot stabilu un prognozējamu digitālo vidi, kas ir labvēlīga gan inovācijām, gan patērētāju aizsardzībai.

Neatņemama digitālās politikas daļa ir bērnu un jauniešu aizsardzība tiešsaistē. Digitālā vide piedāvā plašas iespējas izglītībai, izaugsmei un pašizpausmei, taču vienlaikus rada arī riskus – pieņemu, ka ikkatram vecākam šis temats nav svešs un varbūt pat sagādājis galvassāpes sarunās ar bērniem par viedierīču lietošanu. Ne visi mēs esam digitālie eksperti, un pat visatbildīgākie lietotāji nespēj sacensties ar platformām, kuru dizains ir balstīts uz uzmanības noturēšanu par katru cenu.

Piemēram, Eiropas Savienībā pieņemtais Digitālo pakalpojumu akts jau paredz aizliegumu mērķētai reklāmai bērniem un uzliek platformām pienākumu nodrošināt drošākus iestatījumus nepilngadīgajiem. Paralēli notiek diskusijas par vecuma ierobežojumiem sociālajos medijos un tehniskiem risinājumiem, kas ļautu pārbaudīt vecumu, vienlaikus saglabājot lietotāju privātumu. Šo iniciatīvu mērķis nav ierobežot jauniešu līdzdalību digitālajā vidē, bet gan radīt apstākļus, kuros viņi var droši attīstīt savas prasmes. Trešais būtiskais virziens ir aizsardzība pret ārvalstu iejaukšanos un dezinformāciju. Digitālās platformas ir kļuvušas par nozīmīgu informācijas aprites telpu, un tas padara tās pievilcīgas arī ļaunprātīgai izmantošanai. Eiropas Savienība jau ir izveidojusi mehānismus ārvalstu informācijas manipulāciju identificēšanai un pieprasa lielajām platformām izvērtēt riskus demokrātijai, īpaši vēlēšanu laikā. Šie pasākumi palīdz stiprināt uzticēšanos publiskajai telpai un nodrošina, ka digitālās tehnoloģijas kalpo sabiedrības saliedētībai, nevis šķelšanai.

Šīs prasības platformām identificēt un mazināt riskus nav uzbrukums vārda brīvībai, bet gan mēģinājums saglabāt godīgu un drošu publisko telpu. Tiesa, mums katram pašam jāpievērš pastiprināta uzmanība saturam, ko patērējam, jo arī tie, kas vēlas kaitēt demokrātijai, izplatīt maldinošu vai pat naidīgu saturu un nodarboties ar krāpniecību, kļūst arvien slīpētāki savos trikos un negodprātīgās metodēs. Darbs pie šiem jautājumiem Eiropas līmenī ir vitāli svarīgs, jo digitālā telpa nepazīst valstu robežas. Vienota pieeja ļauj izvairīties no sadrumstalotiem risinājumiem un sniedz Eiropai lielāku ietekmi pasaulē. Nākotnē Eiropas Savienība plāno turpināt attīstīt mākslīgā intelekta regulējumu, stiprināt digitālo identitāti un investēt drošā, ilgtspējīgā un konkurētspējīgā infrastruktūrā. Vēlos uzsvērt, ka Eiropas digitālā politika, ko arī Eiropas Parlamentā tiecamies virzīt, ir vērsta uz līdzsvaru starp inovācijām un aizsardzību. Digitālā suverenitāte, bērnu drošība un noturība pret iejaukšanos nav šķērslis attīstībai, bet gan pamats uzticamai, drošai un ilgtspējīgai Eiropai ikvienam eiropietim – arī digitālajā vidē.

Materiāls tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.