FOTO: ILZE FEDOTOVA
Trešdien, 11. februārī, Apes Amatu mājā notika Smiltenes novada tūrisma uzņēmēju forums “Lēnā tūrisma attīstības iespējas Smiltenes novadā”.
Pasākums pulcēja vairāk nekā 50 uzņēmējus, pakalpojumu sniedzējus, pašvaldības pārstāvjus un nozares interesentus, lai diskutētu par lēnā tūrisma attīstību, sadarbības iespējām un praktiskiem piemēriem Smiltenes novadā.
Foruma moderators Māris Olte dalījās pieredzē un veicināja produktīvas diskusijas starp novada tūrisma nozares uzņēmējiem. “Tūrismā viss pastāv uz idejām,” uzsvēra M. Olte, pamatojot domu, ka viss atkarīgs no pašiem, jo erudīti un attapīgāki ar kādiem īpašiem piedāvājumiem būs uzņēmēji, jo saistošāki tie būs tūristiem.
Forumā diskutēja par to, kas ir lēnais tūrisms un kā šajā virzienā varētu attīstīties Smiltenes novads. Tika pārrunāta arī pašvaldības loma, uzņēmēju atbildība un iespējas ar tūrismu pelnīt. Sarunās iezīmējās gan nozares izaicinājumi, gan veiksmes stāsti, kas kalpoja kā iedvesma citiem nozarē strādājošajiem.
Foruma dalībnieki atzina, ka šī bija iespēja vairāk iepazīt novada uzņēmēju darbības lauku, satikt domubiedrus un, iespējams, nākotnē iegūt arī jaunus sadarbības partnerus. Proti, uzverot tīklošanos kā resursu lēnā tūrisma attīstībai: jo vairāk uzņēmēji sadarbojas un dalās pieredzē, jo pievilcīgāks kļūst novads tūristiem.
Diskusijās vairākkārt tika uzsvērts, ka jādomā par veidiem, kā vairāk piesaistīt ārzemju tūristus, jo īpaši domājot, kā padarīt Smiltenes novada tūrisma galamērķus arvien pievilcīgākus kaimiņiem igauņiem. Viens no secinājumiem, kas izskanēja vairākkārt, šobrīd ar tūrismu kā tādu vien mūspuses uzņēmējiem ir praktiski neiespējami pelnīt, tāpēc lielākajai daļai ir kāda cita pamatnodarbošanās ‒ bizness, kas tiek attīstīts reizē ar tūrisma nozari.
Foruma ieskaņā tika pieminēts sabiedrībā apspriestais temats par iedzīvotāju pārvietošanos pa ledu Daugavā.
“Man liekas, ka nevajag nostāties pozā un vienam otru vainot, bet vajag sarunu. Ja būtu, piemēram, gids, kas nāktu tieši ar šādu piedāvājumu, varbūt pie kaut kāda rezultāta varētu nonākt. Skaidrs, ka no pašvaldību viedokļa ir briesmas, un tad tās ir jāsamazina. Līdzīgi arī, piemēram, kalnos ir maršruts, tad vienkārši neiesaka iet katram. Bet, ja ir gids, kurš uzņemas atbildību, kāpēc ne. Un līdzīgi arī šodien par mūsu tēmām, ja jums ir kāda interese, jums ir kāda ideja, tad par to runājam. Varbūt mēs varam nonākt pie tā, ka tiešām rodas jauns tūrisma produkts,” uzrunājot foruma dalībniekus teica Ervins Labanovskis, Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs.
Viņam ir pieredze tūrismā, tāpēc, domājot par to, kā varētu vairāk piesaistīt viesus mūsu novadam, nozares perspektīvas allaž tiek skatītas, gan saprotot uzņēmēju pusi, gan apzinoties pašvaldības lomu tajā.
“Man ir gandarījums par to, ka šobrīd ir nokomplektējusies pilna tūrisma nodaļa, kur paši nāk ar savām idejām un mēs diskutējam un domājam, kā varētu lepoties un attīstīt to, kas mums ir, neskriet un nemēģināt atdarināt, ko dara citi, tieši meklēt savu nišu un izkopt tieši to, kas mums ir. Tā mēs faktiski esam nonākuši līdz lēnajam tūrismam, kas, manuprāt, ļoti piestāv mūsu novadam. Vai tas būtu pastaigu maršruta piedāvājums, kulinārais tūrisms – lēnais ēdiens (Slow Food) vai kāda cita ideja. Jebkas ar aktīvu un mērķtiecīgu cilvēku darbību var uzplaukt mūsu novadā. Un mēs centīsimies no pašvaldības puses maksimāli palīdzēt,” viņš uzsvēra.
Atskatās uz aizvadīto gadu
Forums ir daļa no Smiltenes novada pašvaldības ilgtermiņa redzējuma stiprināt Smiltenes novadu kā lēnā tūrisma galamērķi, veicinot ilgtspējīgu, uz vietējām vērtībām balstītu tūrisma attīstību un uzņēmēju savstarpējo sadarbību.
Līga Ozoliņa, Smiltenes novada pašvaldības Uzņēmējdarbības un tūrisma nodaļas vadītājas vietniece tūrisma attīstības jautājumos, atskatījās uz aizvadītajā gadā paveikto un plānotajām aktivitātēm 2026. gadā.
Smiltenes Tūrisma informācijas centrā (TIC) pērn klātienē apkalpoti 2528 klienti, saņemti daudzi zvani un sniegtas konsultācijas attālināti, tostarp elektroniski. Lielākoties Latvijas iedzīvotāji, tad seko igauņi, somi un citi.
Pie zīmīgajiem šī gada pasākumiem un aktivitātēm tika minēts: pārgājienu cikls “Smiltenes novads ‒ vieta, ko atklāt”, Smiltenes novada tūrisma uzņēmēju forums, tūrisma uzņēmēju tīklošanās pasākumi, vizītes pie tūrisma uzņēmējiem, TIC dalība novada un Latvijas pasākumos, kā arī Mājas kafejnīcu dienas 2026.
“Mēs cenšamies aptvert visu Smiltenes novadu. Katru mēnesi norisinās viens pārgājiens kādā konkrētā vietā, piedomājot pie tā, ko katrā mēnesī, gadalaikā varētu atklāt un ieraudzīt izraudzītajās vietās,” skaidroja L. Ozoliņa.
Proti, jau šonedēļ 15. februārī ar pārgājienu “Apes Mummas kūkas garša” turpināsies pārgājienu cikls “Smiltenes novads – vieta, ko atklāt”. Pārgājiena dalībnieki varēs izvēlēties vienu no divām dažāda garuma distancēm. Mazais aplis (seši kilometri) būs īpaši piemērots ģimenēm, bet lielais aplis (12 kilometri) patiks garāku pārgājienu cienītājiem. Abās distancēs dalībniekiem būs iespēja iepazīt Apes pilsētas un pagasta kultūrvēstures mantojumu, dabas vērtības un klausīties vietējo iedzīvotāju stāstos.
Nupat ir izstrādātas jaunas tūrisma kartes Smiltenei, Raunai un Apei. Tā sakrita, ka tūrisma forums norisinājās 11. februārī reizē ar Apes pilsētas 98. dzimšanas dienu, un tieši šajā dienā jaunās Apes tūrisma kartes tika nodotas Apes apvienības pārvaldei.
Līdztekus minētajam tiek papildināta un atjaunota tūrisma informācija, izstrādāti jauni maršruti un sadarbība notiek ar dažādiem uzņēmējiem.
Tūrisms vietējā līmenī attīstās dažādi – tas ir atkarīgs gan no idejām, gan no cilvēku iesaistes. “Mēs redzam, cik svarīgs ir tieši vietējais ieguldījums – ar pārgājieniem, vietējo stāstu pastāstīšanu, saliedēšanu un iesaistīšanos. Tas palīdz attīstīt ne tikai uzņēmējus, bet arī dažādus tūristiem pieejamos pakalpojumus, vienlaikus stiprinot kopienas izjūtu un padarot novadu interesantāku,” pauda L. Ozoliņa, uzsverot, ka lēnais tūrisms ļauj cilvēkiem palikt ilgāk, izbaudīt vietējo vidi mierīgā, relaksējošā gaisotnē, apmeklēt viesu mājas, pirtis, piedalīties meistarklasēs, izgaršot vietējos ēdienus. Tas mudina tūristus ne tikai izskriet cauri novadam, bet palikt ilgāk un izjust vietas īpašo atmosfēru.
“Lēnais tūrisms nozīmē nesteidzīgu vietu baudīšanu no A līdz Z. Piemēram, cilvēks apmeklē Apes Amatu mājā kādu meistarklasi, pēc tam paviesojas vietējā krodziņā, pastaigājas pa Vaidavas dabas taku, izbauda visu piedāvājumu bez steigas. Bieži vien grupas, kas atbrauc uz mūsu pusi, sākumā plāno tikai stundu vai divas, bet aizkavējas vairākas stundas, jo vēlas izbaudīt katru mirkli – tā ir lēnā tūrisma būtība,” pamatoja L. Ozoliņa.
Savukārt Santa Sinka, Smiltenes novada pašvaldības Uzņēmējdarbības un tūrisma nodaļas vadītāja, klātesošos iepazīstināja ar savu komandu, kā arī sniedza ieskatu pašvaldības atbalsta iespējās uzņēmējdarbības veicināšanai.
Uzņēmējdarbības un tūrisma nodaļas vīzija ir, lai Smiltenes novads kļūtu par vietu, kur cilvēki nedodas tikai apskatīt dažus objektus, bet paliek ilgāk, izbauda dabu, kultūru, vietējās tradīcijas un sajūtas. Novads būtu pazīstams ar savu lēno tūrismu, viesmīlību, daudzveidīgiem piedāvājumiem un stipru kopienu, kur iesaistīts gan vietējais uzņēmējs, gan iedzīvotājs.
“Kad mēs domājam par lēno tūrismu, mēs reti domājam par dokumentiem vai programmām. Mēs domājam par sajūtām ‒ par vietu, cilvēkiem un pieredzi,” teica S. Sinka, norādot, ka pašvaldības atbalsts var palīdzēt šīm sajūtām rasties.
Proti, pašvaldība regulāri apkopo un izsūta aktuālo informāciju ziņu lapās, informē par atbalsta programmām, semināriem, finanšu iespējām. Pieejamas arī konsultācijas klātienē un telefoniski, ir atvērtas divas tīmekļa vietnes ar informāciju par tūrisma un uzņēmējdarbības iespējām. “Pašvaldība cenšas būt partneris tūrisma uzņēmējiem, nevis tikai birokrātisks kontrolētājs. Ir dažādi konkursi un atbalsta iespējas, notiek regulāras diskusijas, apmeklējumi pie uzņēmējiem uz vietas, tiek veicināta savstarpējā informācijas apmaiņa. Jebkura ideja tiek uzklausīta, un kopā tiek domāts, kā palīdzēt to realizēt,” uzsvēra S. Sinka.
Savukārt par tūrisma sadarbību un galamērķa attīstību Vidzemē stāstīja Gaujas Nacionālā parka tūrisma biedrības “Enter Gauja” pārstāves.
Nebaidās eksperimentēt
Forumā izskanēja arī pieredzes stāsti no tūrisma uzņēmējiem. Ar pieredzi uzņēmējdarbībā un tūrismā dalījās Ilmārs Ceriņš, ģimenes uzņēmuma SIA “Siera ražotne” izveidotājs un vadītājs. Teju divus gadu desmitus viņš kopā ar komandu Raunas pagastā ražo sieru, kādam līdzīgu Eiropā neatrast. Piemēram, zaļo, beramo sieru. Šobrīd uzņēmumā top jau 30 produkti. Ar daļu no produktiem foruma apmeklētājiem bija iespēja iepazīties.
Kā Ilmārs pats saka: “Ir kolosāla sajūta jau gandrīz divdesmit gadus ražot cilvēku tik ļoti iecienītus produktus. Kopā ar komandu darām daudz un svarīgākais – redzam rezultātu. Galvenais ir nebaidīties no darba un drosmīgām idejām,” uzsvēra I. Ceriņš un dalījās ar nedaudz neparastajām idejām, kas gadu gaitā tiek realizētas uzņēmuma ietvaros. Piemēram, laikā, kad daudzi tūrisma uzņēmumi uz apmeklētājiem bērniem raudzījušies ar bažām. “Siera ražotne” vēl pirms kovidlaika skolēniem piedāvāja īpašu programmu ‒ makaronu meistarklases. “Viena no trakākajām idejām, kas izrādījās ļoti veiksmīga, ir mūsu pašapkalpošanās veikals, kas pieejams 24/7. Cilvēki, kas apmeklē mūsu veikaliņu, jūtas brīvi, paši izvēlas, ko iegādāties, un maksā turpat uz vietas gan skaidrā naudā, gan veic bezskaidras naudas norēķinu. Visu laiku kaut kas notiek. Šobrīd atjaunojam telpas, lai, cerams, jau šogad varētu gardēžiem piedāvāt makaronu darbnīcu ‒ veidot un baudīt pašiem savus makaronus. Līdz ar to varētu piedāvāt šo pakalpojumu kā bērniem, tā pieaugušajiem.”
Viņiem ir svarīgi būt atvērtiem jaunām sadarbībām, cilvēkiem un iespējām. “Apstākļi uzņēmējdarbībā un pasaulē kopumā šobrīd ir ļoti mainīgi ‒ ir jāspēj pielāgoties pieprasījumam,” viņš uzsvēra.
Savukārt Māris Olte, biologs, dabas pētnieks un Ērgļu stacijas ēkas atjaunotājs tūrisma ietvaros, stāstīja par dabas, vietas un ilgtspējas nozīmi tūrismā. Viņa pieredzes stāstos noteikti ir vērts klausīties klātienē, un tos nebūt nav vienkārši dažos teikumos atstāstīt.
Gūst vērtīgas atziņas
Foruma noslēgumā notika paneļdiskusija “Lēnais tūrisms praksē Smiltenes novadā”, kurā piedalījās dažādu nozaru pārstāvji – lauku tūrisma, amatniecības, dabas tūrisma, cilvēku un organizāciju attīstības, kā arī pašvaldības un galamērķa attīstības jomas profesionāļi. Diskusijā aktualizēja jautājumus par sadarbību, izaicinājumiem un iespējām attīstīt lēno tūrismu Smiltenes novadā.
Diskusijā piedalījās arī gaujieniete Ilva Lillmā. Ikdienā viņa vada SIA “FiTHR”, ir sistēmterapeite un koučs ar ilggadēju pieredzi cilvēku un organizāciju attīstībā. Ilva savā darbā apvieno dziļu izpratni par cilvēka iekšējo pasauli ar praktisku pieeju izaugsmei, uzsverot līdzsvaru, jēgu un ilgtspējīgu domāšanu kā pamatu gan personīgajā, gan profesionālajā dzīvē.
“Piekrītu, ka galvenais ir izcelt novada sajūtas, īpašo gaisotni, vietējo cilvēku stāstus, lēno dzīves ritmu. Mums ir interesanti vietējie ražotāji un amatnieki, unikāli pasākumi. Mana galvenā atziņa pēc dalības šādā forumā ‒ skatīties ārpus ierobežojumiem, būt radošiem un uzdrīkstēties. Arī tad, kad šķiet ‒ statistika neiedrošina. Māra Oltes piemēri bija patiesi iedvesmojoši darīt. Arī pašvaldības vadības un pārstāvju aicinājums sadarboties un strādāt kopā pie attīstības radīja labu sajūtu, paļāvību, ka kopā varam vairāk. Varu teikt, ka esošā komanda atšķiras ar ļoti aktīvu darbību. Tas ir patiešām pozitīvi. Ļoti priecēja kopējā atmosfēra, tā bija ļoti patīkama un draudzīga, īpaši diskusijas laikā, kad tālāk sēdošie sanāca tuvāk runātājiem,” atzina I. Lillmā.
Viņa saka: “Viss ir tik labi, cik labi mēs par to domājam.” Šī atziņa lieliski sasaucas ar lēnā tūrisma būtību – būt klātesošiem, pamanīt un radīt vērtību ilgtermiņā.
Klausoties diskusijas dalībnieku teiktajā, kļuva skaidrs, ka Smiltenes novadā ir kas vairāk par skaistām ainavām un tūrisma objektiem – te ir stāsti, drosme un vēlme darīt. Tajā pašā laikā skanēja arī godīgas atziņas par izaicinājumiem un realitāti. Šīs sarunas ne vienam vien lika aizdomāties par ticību savam novadam, par sadarbības spēku.
“Šādi forumi ir vajadzīgi un ir noderīgi, jo ir iespēja iepazīties un paklausīties citu uzņēmēju pieredzes stāstus. Pasākums bija labi noorganizēts, Māris Olte gan vadīja pasākumu, gan dalījās savā pieredzē. Paldies Apei par viesmīlīgu uzņemšanu!” teica foruma dalībniece Ilva Lodziņa no Raunas.
“Daudz pārdomu par dzirdēto paneļdiskusijā no tūrisma objektu īpašniekiem un tūrisma uzņēmējiem. Secinājums. Daudz jo daudz darba pašiem tūrisma uzņēmējiem jāiegulda, lai viņus pamanītu, lai pie viņiem iegrieztos viesi. Sen senā taisnība, ‒ no Rīgas kādu simts kilometru rādiusā tūrisms rullē, taču uz šo tālo Ziemeļaustrumvidzemes pusi ne tik daudz, kā mums gribētos. Kaut kā lēnītēm viss notiek. Nu nevar visu gadu izdzīvot tikai ar tūrismu. Tā nu tas diemžēl ir. To sadzirdēju no vairākiem uzņēmējiem,” pārdomās dalījās Iveta Kovtuņenko no Jaunlaicenes, kurai pieredze tūrisma nozarē ir vairāk nekā 40 gadi.
