Zvana cilvēks un lūdz laikrakstu iesaistīties, lai vestu pie prāta sabiedriskā transporta organizētājus. Birojā ir viegli pieņemt lēmumu – sestdienās noņemam vakara autobusu no Valkas uz Smilteni. Kas tur viens reiss. Ir vajadzība, brauc no rīta. Bet, ja brīvdiena ir vienīgā diena, kad brauc palīgā gados vecajiem vecākiem? Ja sestdien ir kora mēģinājums, ja ir pasākums, ko vēlies apmeklēt? Meklē transportu, maini vajadzību, samierinies? Protams, pārvadātāji skaita pasažierus, rentabilitāti utt., taču aiz katra cipara ir cilvēks. Visbiežāk tas ir lauku cilvēks, kura dzīve jau tā nav tik vienkārša kā pilsētniekam. Tas galu galā ir arī valsts attīstības jautājums. Mēs brīnāmies, kādi tagad ir lauki, kur agrāk kūsāja dzīvība un viss notika, tagad maz kas palicis. Ar šādiem maziem lēmumiem mēs laukus padarām par “tuksnešiem”, kuros izdzīvot var tikai stiprais, veselais, kas visu var pats. Sabiedriskais transports ir pakalpojums, kuram ir jānodrošina cilvēkam iespējas dzīvot pilnvērtīgi un bez bažām arī laukos. Bet tā nav. Mums ir apdzīvotas vietas, kur ar autobusu uz pilsētu pie ārsta vai kādu iestādi, kur kas kārtojams, var aizbraukt reizi nedēļā. Vai tas kādu uztrauc? Nu reizēm parunā par šo, un viss. Risinājuma nav. Lauki kļūst arvien tukšāki, braucēju kļūst mazāk. Tieši tik maz, lai neviens par viņiem neparūpētos.
Likvidēts reiss kādam nozīmē darba zaudēšanu. Jā, ir mums cilvēki, kuri uz darbu brauc no laukiem uz pilsētu. Piemēram, uz darbu Valkas pansionātā. Agro rīta autobusu no Smiltenes uz Valku noņēma, un sieviete darbā nokļūt nevar. Kurš viņai palīdzēs? Konkrētajā gadījumā – variantu nebija, tāpēc darbu zaudēja. Nu ir par vienu bezdarbnieku valstī vairāk. Vai tas kādam rūp? Nē. Cilvēks tiek atstāts ar savu problēmu viens, jo cilvēks nav prioritāte.
Kad interesējāmies, kāpēc top šādi lēmumi, mums atbildēja, ka kaut ko vajadzēja mazināt. Šis esot tas mazsāpīgākais.
Jā, bet tai pat laikā grūti izprast, kāpēc ir “tukšie reisi”, kad autobuss brauc maršrutā, bet pasažierus neuzņem. Tie esot tehniskie reisi. Ja pašvaldība dotu naudu, tad ņemtu arī pasažierus. Nopietni? Tātad nauda braukāt pa tukšo ir, jo tas ir attaisnots tehnisks reiss, bet atvērt durvis, lai autobusā iekāptu tie daži pasažieri, nav. Autotransporta direkcijai šķiet, ka šāda vizināšanās pa tukšo nerada zaudējumu,
bet ar pasažieriem vajag papildu naudu. Nu tad uzlieciet par eiro dārgāk to biļeti tukšajā reisā, tāpat būs lētāk, kā ņemt taksi.
Man kā skatītajam no malas šķiet, ja ar tikpat lielu dedzību kā šoferu kontroles un ierobežošanas noteikumu ieviešanu domātu, kā sakārtot sabiedriskā transporta grafiku tā, lai cilvēkiem nevajadzētu autobusu dēļ zaudēt darbu un tas kursētu optimāli, būtu brīnišķīgi. Bet pašlaik izskatās, ka risinājums ir reisu likvidēšana un šoferu sodīšana par tantiņas izlaišanu pie ceļa gala, lai viņai nebūtu jāmēro garais ceļš no pieturas līdz mājām. Liels noziegums ir arī cilvēka izlaišana Valkā pilsētas autobusa pieturā pie Varoņu kapiem, lai viņš ērtāk varētu aiziet līdz ārsta praksei, jo īstā pietura, lūk, tur lejā pie vecās poliklīnikas. Un kuru gan uztrauc, vai cilvēks ar veselības problēmām spēj pa kalniņu uz augšu līdz ārstam aiziet? Tā nu dzīvojam, cilvēcību zaudējot noteikumos un izdevīgumā.
