Valkas novada pašvaldība šogad valdībai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem lūgs 606 287 eiro, lai stabilizētu pašvaldības budžetu, aģentūru LETA informēja Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija).
Ceturtdien domes apvienotajā komitejas sēdē apstiprināts budžeta projekts un pašvaldības optimizācijas pasākumu plāns, kas tiks virzīts uz domas sēdi, kas notiks 17. februārī plkst. 15. Pašvaldība pamatbudžetā plāno 17 miljonu eiro tēriņus, kas ir par 2,6 miljoniem mazāk nekā pagājušajā gadā.
Krauklis budžeta samazinājumu skaidro ar projektu samazinājumu, nevis ar tādu budžetu samazinājumu, kas būtu uzturēšanas izdevumi. “Pieņemot šo budžetu, mēs redzam, ka otrajā pusgadā mēs nevarēsim daļēji izmaksāt sociālos pabalstus, jo mums tam pietrūkst 370 887 eiro, tāpēc vērsīsimies Finanšu ministrijā un valdībā, lūdzot piešķirt finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Pirmajā pusgadā mēs tiksim paši galā,” pauda Krauklis.
Tāpat pašvaldība plāno lūgt valdībai 235 400 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem trim vajadzībām, kas ir neatliekamas, taču budžetā pašvaldība tām nevarēja atrast finansējumu. Viena no vajadzībām ir autobuss skolēnu pārvadājumiem, jo autobusu parks ir ļoti vecs. “Mēs tikko neplānoti par diviem remontiem samaksājām 15 000 eiro, bet mums nav aizņemšanās iespēju, jo tas mums ir liegts,” skaidro Krauklis.
Otra pašvaldības vajadzība ir 52 datori dažādām pašvaldības iestādēm. Esošajiem datoriem ir beidzies programmatūras izstrādātāju atbalsts un tie nav kiberdroši. Kopējā summa, kas vajadzīga šim mērķim ir 85 000 eiro. Pašvaldība datorus nedrīkst iegādāties arī līzingā, piebilst Krauklis. Vēl 48 400 eiro ir nepieciešami Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas remontam, kas ir neatliekama vajadzība, jo ir saņemts Būvniecības valsts kontroles biroja pārbaudes akts, kurā ir norādīti konkrēti remonti, kam pašvaldības budžetā naudas nav.
Pašvaldības vadītājs uzsver, ka pašvaldībā ir samazināts amata vietu skaits, slēgtas institūcijas, pieņemti lēmumi par siltumapgādes un ūdens apgādes nodošanu pašvaldības kapitālāsabiedrībai un virkne citu optimizācijas pasākumu. Krauklis šī gada budžetu raksturo, kā izdzīvošanas budžetu, kurā nav nekā tāda, ko vēl varētu samazināt.
Kā vēstīts, Valkai jau pagājušā gada beigās bija problēmas sabalansēt pašvaldības budžetu, tāpēc Krauklis aicināja valsti mainīt mehānismus, pēc kuriem pašvaldība saņem valsts atbalstu, lai tās budžetā ienāktu lielāki līdzekļi. Savukārt Finanšu ministrija (FM) ir aicinājusi Valkas novada pašvaldību steidzami uzlabot finanšu vadību un izlēmīgi mainīt pieeju budžeta plānošanai, lai novērstu pieaugošos maksājumu kavējumus, nodokļu parādus un budžeta nesabalansētību.
FM, izvērtējot pašvaldības finanšu rādītājus un konstatējot būtiskus riskus, ir aicinājusi Valsts kontroli (VK) veikt ārkārtas revīziju, lai iegūtu pilnīgu priekšstatu par pašvaldības finanšu situāciju un tās rīcību ar budžeta līdzekļiem.
FM ir secinājusi, ka kopš 2025. gada jūnija Valkas novada pašvaldībai atkārtoti ir izveidojušies ilgstoši kavēti maksājumi par siltumenerģijas pakalpojumiem. Šā gada septembra beigās kavēto maksājumu kopsumma pārsniedza 530 000 eiro, tostarp nodokļu parāds bija vairāk nekā 325 000 eiro, bet parādi par siltumapgādi – 150 000 eiro. Pašvaldības debitoru parādi sasniedza vairāk nekā vienu miljonu eiro, no kuriem puse ir uzkrājumi šaubīgajiem debitoriem.
Lai gan pašvaldībai ir sava kapitālsabiedrība SIA “Valkas namsaimnieks”, tā pati nodrošina siltumapgādes pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, iekasējot maksājumus un norēķinoties ar pakalpojuma sniedzēju. FM norāda, ka šāda pieeja rada papildu finansiālu slogu pašvaldības budžetam un palielina riskus tās maksātspējai.
FM uzsver, ka pašvaldībai būtiski ir turpināt darbu pie izdevumu efektivizācijas un finanšu stabilitātes nodrošināšanas ilgtermiņā, kā arī izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus izdevumu samazinājuma plānā, iekļaujot jaunus pasākumus.
Valkas novada pašvaldībai ne vēlāk kā līdz 2026. gada 1. martam būs jāizstrādā un jāapstiprina pašvaldības budžeta efektivizācijas plāns, lai nodrošinātu vietvaras finanšu stabilitāti 2026. gadā un ilgtermiņā, izriet no Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtās informācijas par priekšlikumiem nākamā gada budžetam.
Daiga Kļanska, LETA
