Ziemeļlatvija, 1936, 8. febr.
Vakarēšana Vakarēšana Ziemeļlatvijā celta godā Ar prieku jākonstatē, ka mūsu senču tikums – vakarēšana arvien vairāk tiek celta godā visā mūsu zemē, bet jo sevišķi rosīgi vakarētāji kļuvuši šīs tradīcijas pirmie modinātāji lugazieši. Arī apkārtējie pagasti arvien dedzīgāk pārņem un kopj šo vērtīgo, tautu izglītojošo latvju paražu ..
Ziemeļlatvija, 1936, 15. febr.
Vakarēšana Lugažos
Lugažos 9. vakarēšana notika pagājušo svētdien Jaunruķeļos pie lugažnieku vakarēšanu idejiskā vadītāja J. Pavloviča. Runāja J. Cimzes valsts ģimnāzijas skolotājs Āboliņš par tematu “Dzīves jēga”. Lietpratīgā un labi izstrādātā runā lektors veda vakarēšanas dalībniekus pie Kristus, Tolstoja, Servantesa, Poruka, Raiņa un citiem dižiem mūsu un pasaules gara darbiniekiem, lai rādītu, kādus ceļus tie meklējuši iet cilvēcei. Dzīvās pārrunās tika apskatītas arī ziemeļu zemju izcilo rakstnieku mācības šajā ziņā. Lai gan laika apstākļi bija ārkārtīgi slikti (aukstums un putenis) vakara dalībnieki bija saradušies prāvā skaitā. Tas lieku reizi pierāda, cik nobriedusi uz laukiem ir bijusi vajadzība pēc kulturālās dzīves atziņām.
Ziemeļlatvija, 1925, 24. oktobris
Sabiedriskā dzīve
Ļoti apsveicami, ka pēc ilgākas sarunas starp vietējām biedrībām atrasta kopēja doma. Vietējā izglītības biedrība ar citu biedrību un organizāciju atbalstu nodibinājusi pastāvīgu Valkas teātri.
Par teātri sabiedrībā ir ļoti dzīva interese, kas redzams no tā, ka uz pirmo teātra darbinieku apspriedi 9. oktobrī izglītības biedrībā ieradās ap 50 teātra darbinieku. Teātris jau sācis darboties, pieņemdams par pastāvīgu režisoru Andreju Stulpiņu. Teātra atklāšana notiks 1. novembrī 1. pamatskolas telpās ar R. Blaumaņa 3 cēlienu tautas lugu “Ļaunais gars”..
Bez teātra pie izglītības biedrības nodibināts arī orķestris, apmēram 30 personām, kurš sekmīgi strādā un cerams drīzumā arī kaut ko sniegs Valkas sabiedrībai. Arī izglītības biedrības koris strādā pie dziesmu iestudēšanas uz VI dziesmu svētkiem. Tikai par nožēlošanu trūkst vēl vīriešu balsu, kas pa daļai izskaidrojams ar to, ka vairāki dziedātāji ņem dalību orķestrī un teātrī, bet ir arī ļoti daudz tādu spējīgu darbinieku, kuri sabiedriskā dzīvē neņem nekādu dalību. Cerēsim, ka drīzumā arī tie piedalīsies un korī dziedātāju vairs netrūks, jo negribas ticēt, ka valcēnieši ļausies VI dziesmu svētkos nostādīt sevi beidzamā vietā, kad I dziesmu svētkos Valkas koris ir bijis viens no pirmajiem..
Ziemeļlatvija, 1936, 29. febr.
Valkas pilsētas pašvaldības budžets 1936. gadam
Iekšlietu ministrija apstiprinājusi Valkas pilsētas pašvaldības budžetu 1936. g. kopsummā Ls 82224. Budžets ievērojami samazināts, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.
Ieņēmumi paredzēti no nodokļiem kopā Ls 43274, no pilsētas zemēm un nekustamiem īpašumiem Ls 8074, no pilsētas uzņēmumiem (tīrs atlikums) Ls 29856, dažādi ieņēmumi Ls 1020. Izdevumi – līdzdalība pie valsts iestāžu uzturēšanas Ls 3404. Pašvaldības pārvaldes uzturēšana (darbinieku algas, kancelejas uzturēšana) Ls 17855. Bāriņu tiesas, dzimtsarakstu nodaļas un kara invalīdu pensiju komisijas uzturēšana Ls 1418. Pilsētas nekustamu īpašumu uzturēšana Ls 2137. Pilsētas uzņēmumu pārraudzība Ls 2237. Tirgus uzturēšana Ls 1402. Izdevumi sabiedriskai palīdzībai un labierīcībām (kopā Ls 29671). Skolu uzturēšanai Ls 6900. Bibliotēkas un lasāmgalda uzturēšana Ls 748. Veselības kopšanas punkta uzturēšana Ls 1291. Sanitārā pārraudzība Ls 1245. Ielu, ceļu un laukumu ierīkošana, uzturēšana Ls 1250. Ielu apgaismošana Ls 8800. Brīvprātīgo ugunsdzēsēju pabalstīšana Ls 337. Nespējnieku apgādāšana Ls 14100. Pilsētas parādu mazināšanai un % nomaksai Ls 18400. Dažādi izdevumi Ls 1500. Iepriekšējo gadu deficītu daļas mazināšanai par sociāli apgādājamo ārstēšanu Ls 4200.
Apstiprināts Valkas pilsētas slimnīcas 1936. gada budžets kopumā Ls 76200. Slimnīcas budžets palielinājies salīdzinot ar 1935. g. par Ls 4200. Iedzīvotāju uzticība vietējai ārstniecības iestādei arvien pieaug un slimnīcas darbība paplašinājas. 1935. gadā slimnīcā ārstējušies 683 slimnieki 13496 dienas, bet 1934. g. 665 slimnieki 11538 dienas. Izdarītas 421 operācijas. Rentgena kabinetā izmeklētas 402 personas, bet fizikoterapentiskā kabinetā ārstētas 258 personas 2658 reizes. Ambulatoriskā palīdzība sniegta 1197 personām 1959 reizes. Laboratorijā izdarītas 942 analīzes. Liela vērība piegriezta slimnieku ērtību uzlabošanai, dziedniecības piederumu papildināšanai, slimnīcas telpu izdaiļošanai un tīrībai. Slimnīcas ēka un visas telpas krāsotas eļļas krāsā, par ko 1935. gadā izdots Ls 1536, bet nākošā vasarā paredzēts apstādīt un uzpost slimnieku atpūtas dārzu.
Slimnīcā 1935. gadā bezmaksas ārstējušies 11 aizsargi, aizsardzes un 4 trūcīgie pilsētas iedzīvotāji, kas slimnīcai izmaksāja Ls 550,58. Valkas pilsētas un slimnīcas ārsts Dr. H. Vegezaks sniedzis 1935. g. bezmaksas ārsta palīdzību 74 pilsētas trūcīgiem iedzīvotājiem, bet uz Valkas pilsētas valdes rēķina slimnīcā ārstēti 15 sociāli apgādājamie un trūcīgie iedzīvotāji.
Ziemeļlatvija, 1936, 8. febr.
Valkas apriņķa mednieku biedrības 15 gadi
Valkas apriņķa mednieku biedrība 1. februārī savā klubā sakarā ar medību sezonas slēgšanu un biedrības 15 gadu darbības atceri sarīkoja jubilejas vakariņas, kurās piedalījās biedri un lūgti viesi kopskaitā ap 100 personas.
Biedrība dibināta klusajā februāra mēnesī, kad mednieki atpūšas no medību gaitām un domā par medījumu saudzēšanu un ieaudzēšanu līdz nākamai sezonai. Savos pastāvēšanas 15 gados biedrība aizvien aktīvi darbojusies, izkopjot arī biedros šaušanas mākslu un attīstot kulturāla mednieka uzskatus. Biedrība daudz materiālu līdzekļu un biedru darba pielikusi savam parkam, kurš ar laiku izveidosies par vienu no labāk apkoptiem Valkas apkārtnes parkiem.
Biedrība ar savu lielo biedru skaitu ir stipra kā morāliski, tā materiāli. Viņas stiprums pavairojas ar daudzo nebiedru-labvēļu pulku, kuri biedrības pasākumus aizvien atbalsta.
Mīļš paldies visiem jubilejas vakara apmeklētājiem, un mazu atvainošanu mednieki izlūdzas no tiem, kam neērto telpu dēļ iznāca sēdēt aizkrāsnē vai aizdurvē.
