Ziemellatvija.lv
Ik gadu Latvijas tirgū no jauna nonāk vairāki simti tonnu galvanisko elementu un galvanisko bateriju, tostarp sabiedrībā tā dēvētās “pirkstiņ baterijas”. Valsts vides dienesta dati par 2022. gadu liecina, ka tirgū tika izvietots vairāk nekā 470 tonnu šo elementu, taču par lielāko daļu jeb vairāk nekā 250 tonnām šo bīstamo atkritumu nav zināms to tālākais ceļš. Diemžēl sadzīves atkritumos nonāk gana daudz dažādu elektronisku ierīču, bērnu rotaļlietu un elektronisko cigarešu, kuras darbina dažādu izmēru baterijas. Tām visām ir kas kopīgs: nokļūstot vidē bez pareizas apsaimniekošanas, tās saindē visu, ko ēdam, būtiski ietekmējot cilvēku veselību.
Neredzamie piesārņotāji
Rīgas Tehniskās universitātes Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes tenūrprofesors Sergejs Gaidukovs skaidro, ka baterijas ir īsta smago metālu un citu toksisku vielu krātuve: ”Tās satur cinku, mangānu, svinu, litiju, kadmiju, hromu, kobaltu, niķeli, dzīvsudrabu un citus ķīmiskos elementus, bieži vien arī toksiskus organiskos savienojumus, sāļus, šķīdinātājus, stabilizatorus. Varam tikai iedomāties, kas notiek, vidē nonākot vairākiem simtiem tonnu nepareizi apsaimniekotu bateriju, ja pat viena pirkstiņbaterija spēj uz gadu desmitiem saindēt kubikmetru augsnes.”
Baterijas apvalks un iekšējie elementi laikapstākļu ietekmē sadalās, taču tajā esošās vielas nekur nepazūd. Tās uzkrājas augsnē, izplūst lietū, iesūcas gruntsūdeņos, un tālāk ar dārzeņiem, zivīm un gaļu nonāk cilvēka organismā. Savukārt sadegot tās, tāpat kā riepas vai plastmasa, izdala kaitīgos izmešus, un smagie metāli uzkrājas arī pelnos. “Nelaime tā, ka par šo vielu klātbūtni augsnē, ūdenī vai gaisā vizuāli nekas neliecina. Ja saindētā zemes pleķī izaug dārzeņi, augļi vai augi, kurus uzturā lieto dzīvnieki, jebkurai dzīvai radībai pastāv risks kaitīgās vielas uzņemt ar uzturu,” tā S. Gaidukovs.
Bateriju piesārņojums – ārkārtīgi bīstamu slimību izraisītājs
RTU eksperts skaidro, ka bateriju bīstamība var tikt novērota ilgtermiņā: “Daudzi cilvēki, saskaroties ar veselības problēmām, iespējams, pat neaizdomātos, kas ir tā cēlonis, taču, kā rāda pētījumi, baterijās esošajiem ķīmiskajiem elementiem, nonākot cilvēka organismā, tie var būtiski ietekmēt nervu sistēmas, sirds un asinsvadu sistēmas un citu svarīgu sistēmu darbību, kā arī var izraisīt virkni veselības traucējumu un saslimšanu rašanos.
Biežākās veselības problēmas, ko var izraisīt baterijās esošo indīgo vielu nokļūšana organismā, ir:
- alerģiskas reakcijas – dažas, it īpaši lielākā koncentrācijā, var izraisīt tūlītējas nepatikšanas, piemēram, alerģisku reakciju uz ādas;
- endokrīnās sistēmas traucējumi un onkoloģiskas saslimšanas – gadiem ilgi uzkrājoties organismā, kaitīgās vielas pamazām izraisa smagas endokrīnas un onkoloģiskas saslimšanas;
- reproduktīvās veselības traucējumi un iekšējo orgānu bojājumi – smagie metāli var būtiski kaitēt florai, faunai un arī cilvēkam.
Ko darīt?
Izlietotās baterijas ir jānodod speciālos šķirošanas punktos, kas pieejami tirdzniecības vietās, kurās tiek tirgotas jaunas baterijas. Tās nekādā gadījumā nedrīkst izmest pie cita veida šķirotajiem atkritumiem, piemēram, iepakojuma, jo tādējādi tiek radīti ugunsdrošības riski tālākos iepakojuma šķirošanas procesos. Tāpat baterijas nedrīkst izmest nešķirotajos sadzīves atkritumos. Baterijām paredzētajās kastēs drīkst izmest arī elektroniskās cigaretes, kas, nepareizi apsaimniekojot un nonākot dabā vai sadzīves atkritumu konteineros, var radīt nopietnu kaitējumu dabai vai izraisīt aizdegšanās risku atkritumu apsaimniekošanas procesā.
“Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis atgādina: “Visa veida baterijas ir vieni no videi un cilvēkiem bīstamākajiem atkritumiem, tāpēc ir īpaši svarīgi, lai tās tiktu apsaimniekotas pareizi. Ir virkne risku, kas tiek samazināti, ja šos šķietami mazos, taču videi un cilvēkam ļoti kaitīgos priekšmetus nogādājam tam paredzētajā ietā. Īpaši pie apstākļiem, kad bateriju šķirošanas punkti atrodas vietās, kur ja ne katru dienu, tad vismaz reizi nedēļā apmeklējam – veikalos. Būtisks ieguvums atbildīgai rīcībai ir arī tas, ka baterijas ir iespējams pārstrādāt jaunās izejvielās un atkārtoti izmantot līdz pat 70% no baterijās esošajām vielām, tādējādi saudzējot pirmreizējos resursus un pasargājot dabas bagātības no straujas izsīkšanas.”
Sadarbībā ar partneriem “Latvijas Zaļais punkts” kampaņā “Tavs toksiskais pirkstiņš?” atgādina par nepareizi apsaimniekotu bateriju kaitīgumu un ir izvietojis vairāk nekā 570 speciālās bateriju šķirošanas kastes, kuru atrašanās vietas var noskaidrot www.zalais.lv sadaļā “Kur šķirot?”. Tāpat baterijas un citu veidu atkritumus var nogādāt uz kādu no 70 Latvijas atkritumu šķirošanas laukumiem.
Speciālas bateriju šķirošanas kastes arvien aktīvāk tiek izvietotas arī dažādās publiskās un privātās vietās, piemēram, izglītības iestādēs, birojos, daudzdzīvokļu namos un citviet. Par bateriju šķirošanas iespējām var vērsties arī pie sava atkritumu apsaimniekošanas operatora, kurš informēs par ērtākajām iespējām bateriju un citu atkritumu veidu šķirošanai.
Plašāka informācija par “Latvijas Zaļā punkta” kampaņu “Tavs toksiskais pirkstiņš?”, kā arī bateriju un citu atkritumu šķirošanu pieejama www.zalais.lv.
Alise Zvaigzne, SIA “Latvijas Zaļais punkts” sabiedrisko attiecību vadītāja
Reklāma