Ne visi smiltenieši aizmirsuši gandrīz gadu senu notikumu, – to, ka viņu pilsēta ieguvusi vērtīgu kolekciju vēstures un novadpētniecības muzeja veidošanai.
Ne visi smiltenieši aizmirsuši gandrīz gadu senu notikumu, – to, ka viņu pilsēta ieguvusi vērtīgu kolekciju vēstures un novadpētniecības muzeja veidošanai.
Kolekciju ar daudziem simtiem vēstures eksponātu sabiedrībai dāvināja bijusī Sarkanā Krusta (SK) Smiltenes slimnīcas ārste Ilze Krūmala. Tiesa, muzeja Smiltenē pagaidām nav.
Cilvēki taujā, kas noticis ar saņemto dāvanu.
Uzdod daudzus jautājumus
“Šai kolekcijai savas ģimenes un pat dzimtas krātas vērtīgas mantas ir atdevuši arī vairāki Smiltenes slimnīcas darbinieki, tagad jau pensionāri. Man kā slimnīcas vadītājai viņi nereti uzdod jautājumus par ziedoto mantu likteni,” “Ziemeļlatvijai” stāsta SK Smiltenes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Sarmīte Zvirgzdiņa.
I. Krūmala savukārt izteikusies, ja Smiltenei viņas dāvinātā kolekcija nav vajadzīga un pilsēta to neizmanto, tad viņa uzsāks sarunas ar Valkas novadpētniecības muzeju vai citiem interesentiem, kuri to prastu novērtēt.
Kopš kolekcijas eksponātu nodošanas Smiltenes pilsētai (saņēmēja bija vietējā pašvaldība) pērnā gada vasarā, izstādēs tie nav bijuši redzami. S. Zvirgzdiņa apkopojusi uzklausītos jautājumus. Kā tiek uzglabāti potenciālie muzeja eksponāti? Vai tie ir sistematizēti un drošībā? Kad varētu būt redzama kāda no solītajām izstādēm? Cik tālu ir pavirzījies jautājums par pilsētas muzeja ierīkošanu? Kādi projekti top?
“Ir reģistrēti un uzskaitīti aptuveni 80 procentu no visas kolekcijas. Tas ir darbietilpīgs, lēns darbs, par kura paveikšanu liels paldies Tautas lietišķās mākslas studijas “Smiltene” vadītājai Inesei Kauliņai,” atbild Smiltenes kultūras un sporta centra direktore Gunita Ozoliņa.
Viņa sola, ka I. Krūmalas dāvinātās kolekcijas eksponātu pirmās izstādes cilvēki varēšot redzēt šovasar Smiltenes pilsētas svētku laikā. Ekspozīcija (pārsvarā senu fotogrāfiju izstāde) plānota kultūras un sporta centra mazajā zālē.
Muzeja izmaksas vēl nav rēķinātas
Intervijā “Ziemeļlatvijai” pērn vasarā G. Ozoliņa pauda viedokli, ka Smiltenes pilsētas domei jāsapulcējas un “beidzot strikti jāizlemj, kuras telpas ierādīt muzejam”. “Tad visi kopā varētu tālāk lemt, kādus projektus rakstīt, lai saglabātu kultūras vērtības un piesaistītu Eiropas Savienības finansējumu muzeja telpu iekārtošanai. No pašvaldības budžeta tas nav iespējams,” toreiz teica Smiltenes kultūras un sporta centra direktore.
Gandrīz gada laikā “muzeja lieta” ir pavirzījusies uz priekšu tik tālu, ka pašvaldība var paziņot, kur tam varētu būt vieta: bijušajā skārdnieku darbnīcā pie pieminekļa “Sašķeltā ģimene”. Kamēr nav sameklēta nauda ēkas renovācijai, muzeja pagaidu mītne varētu būt mazākā ēka pirmsskolas izglītības iestādē Atmodas ielā, pieļauj Smiltenes pilsētas domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis. Arī šis namiņš ir domes īpašums un kļūs tukšs pēc jaunā bērnudārza uzcelšanas.
“Pašreiz domājam, kā piesaistīt naudu no Eiropas fondiem, lai varētu renovēt bijušo skārdnieku darbnīcu un izveidot tajā muzeju,” skaidro A. Mežulis. Pagaidām šo darbu izmaksas vēl nav aprēķinātas.
Šaubās, ka tā var glabāt ilgi
Kamēr nav ne muzeja, ne citu ekspozīcijai piemērotu telpu un līdzekļu, dāvinātās kolekcijas priekšmeti tiek uzglabāti kādā no pašvaldības īpašumā esošajām telpām. “Ziemeļlatvijai” tā šķita drēgna un nepiemērota vērtīgu eksponātu glabāšanai. “Katram priekšmetam ir savs temperatūras un mitruma režīms, kādā tas jāuzglabā,” skaidro Valkas novadpētniecības muzeja krājuma glabātāja Aija Priedīte. Viņa piebilst, ka papīram un fotogrāfijām kaitē mitrums un aukstums. Šādi eksponāti var sapelēt un sabojāties.
Kolekcijas glabāšanai piemērota telpa, kurā ir plus 15 grādu un 50 procenti mitruma, ir viena no lietām, kuras pilsētas domei iesniegumā rosināja atvēlēt Smiltenes kultūras darbiniece Zinaida Bērza. Vēl viņa lūdza digitālās apdrukas bannerus vēsturisko fotogrāfiju izstādei; algu vienam darbiniekam, kurš uzraudzītu kolekciju; veikt aprēķinus, kuri vajadzīgi turpmākajam projektam. Pagaidām atbilde nav saņemta.
“Tas, kā šobrīd tiek uzglabāti kolekcijas eksponāti, nav risinājums,” uzskata Z. Bērza, “un pilsētai ir vajadzīgs muzejs. Ir jāsāk ar to, ka pilsētas budžetā jāiekļauj līdzekļi vajadzīgo aprēķinu izstrādāšanai. Varbūt pat vajadzētu dibināt sabiedrisku organizāciju, kura risinātu turpmāko kolekcijas un muzeja likteni.”
Pagaidām I. Krūmalas kolekcijas eksponāti ieguvuši tikai inventāra numuriņus un vēl ir jāapraksta. Tas nozīmē sīku aprakstu, identifikāciju, izcelsmes un piederības noskaidrošanu. S. Zvirgzdiņa domā, ka lietderīgi palīgā būtu piesaistīt Smiltenes aktīvos pensionārus, vēstures skolotājus, enerģisko Smiltenes jauniešu domi, Ilzi Krūmalu, viņas meitu Renāti Krūmalu- Kenniju un citus aktīvus zinošus cilvēkus. Izmantot vajadzētu arī Smiltenes vēstures pētnieka Jura Zušmaņa pieredzi.
Z. Bērza kā privātpersona uzrakstījusi un iesniegusi projektu Latviešu fondam par virtuālā muzeja izveidi, balstoties uz pilsētai dāvināto I. Krūmalas kolekciju.
***
Līdz 2007. gada 18. janvārim reģistrēti un grāmatā ierakstīti 1500 eksponātu no Ilzes Krūmalas dāvinātās kolekcijas: trauki, fotogrāfijas, grāmatas, koka priekšmeti, suvenīri, monētas, gleznas, apģērbi. Kolekcija glabājas kartona kastēs nepiemērotās telpās, tāpēc nav izvietota apskatei.
