Tuvojas Līgo vakars un Jāņi. Ar katru gadu var redzēt, kā pamazām šajos vasaras saulgriežu svētkos atgriežas tautas tradīcijas un mentalitāte. Padomju gados līgošana tika dažādi kropļota, līdz kļuva vienīgi par pamatīgu izdzeršanos un izēšanos. Sākumā to aizliedza, bet vēlāk izdomāja tautas dziesmas par kolhoznieku dzīvi, slavinot čaklākās slaucējas, mehanizatorus un apsmejot slinkākos. Bija aizmirsts, ka Līgo nakts un Jāņi ir kā maģija, kur cilvēks saplūst ar dabu, uzņem no tās audzelības un ziedēšanas enerģiju, galvenais bija – cik izdzerts alus un šņabis. Tomēr daudzviet ir atdzimušas senās tradīcijas. Iepriecina Jērcēni, kur jau vairākus gadus svin vasaras saulgriežus ar ugunsrituāliem un paražām kā senajos laikos. Labas tradīcijas piekopj arī Smiltenes pusē. Līgošanu tautiskā vidē plāno Valkas novada dome, organizējot svētkus Ielīcās. Internetā ir izveidotas vietnes, kurās var uzzināt, kā siet sieru, pīt vainagus un ko ar tiem Līgo naktī darīt. Tiklīdz tauta kļuva brīva, tā atgriezās īstās dziesmas, tradīcijas un rituāli. Izrādās, nekas nav aizmirsts, un atkal pār kalniem un lejām lepni skan līgo. Tie ir mūsu tautas pašapziņas un identitātes svētki. Daudzi ārzemnieki vēlas būt Latvijā tieši Līgo svētku laikā, lai redzētu, kā tos svin, un uzņemtu daļu no dabas maģiskās enerģijas. Protams, būs arī alus, tikai tagad tam ir pakārtota loma. Pirmās būs Līgo dziesmas, vainagu pīšana, ugunskura iedegšanas rituāls, ķimeņu siera siešana un daudz kas cits, kas vairo mūsos latvietību. Pēc katriem Jāņiem iznāksim stiprāki mūsu garā, lai varētu turpināt celt latvisku Latviju un lai mūsu bērni uzzinātu, kas patiesībā mums ir Līgo svētki.
