Latviešiem ierasts, ka Līgo svētkos vairāk tiek daudzināti Jāņi, bet Līgas tiek mazliet piemirstas. Lai šo tradīciju mēģinātu lauzt, šajā svētku laikā uz sarunu aicinājām mūspusē pazīstamās skanīgā un latviskā vārda īpašnieces – Līgu Šnuku un Līgu Pandaloni.
Katrai no viņām ir savs stāsts un saprašana par savu mistisko vārdu un vasaras saulgriežu svinēšanu. To noklausoties, šķiet, ka esi pasmēlies malku skaidra avota ūdens.“Nevar svētkus kāds iedot vai uzdāvināt. Vecākiem saviem bērniem jau kopš bērnības jāiemāca šos svētkus izdzīvot sevī un saplūst ar dabu,” ir pārliecinātas abas gaviļnieces. Jāņi nav tikai šašliku cepšanaLīga Šnuka ģimenē audzina divus bērnus – četrus gadus veco Doru un divgadīgo Darelu. Viņa ir no visas sirds apņēmusies meitai un dēlam ieaudzināt, ka Jāņi nav tikai sēdēšana pie ugunskura, šašliku cepšana un samocītas sarunas par politiku un ekonomiku. Viņasprāt, Jāņi tās ir tradīcijas, sajūtas un smaržas. Viņai pašai kopš agras bērnības Jāņi saistās ar vecmammas ceptiem pīrāgiem un magoņmaizītēm. Savukārt Līgas tētis Mārtiņš katru gadu savai meitai jau kopš agras bērnības dāvina ziedu vainagu un zemenes. Tētis dzīvo Valmierā un meita ir jau pieaugusi un pati savā dzīvē, bet viņš šo tradīciju nav aizmirsis. Tas silda Līgas sirdi. Tāpat kā viņas stiprā vārda skaidrojums.“Labs tas Līgas vārds ir, jo Līgas ir tās sievietes, kuras vienmēr atrod izeju pat no vistumšākajām papardēm,” lepojas šī vārda īpašniece. Viņa pati vairākkārt dzīvē pārliecinājusies, ka ikvienā ne tik labā situācijā spēj atrast ceļu uz gaismu. Tāpat kā pārliecinājusies, ka, visīsākajā gada naktī peldoties kailai dīķī vai ezerā, pēc tam jāapguļas uz liela akmens un jāiedomājas kāda visslepenākā vēlēšanās. Gada laikā tā noteikti piepildīsies. Lai arī savā ģimenē iedzīvotos svinēšanas tradīcijas, Līga kopā ar vīru Ivaru ir pat speciāli iegādājušies cepeškrāsniņu, kur top pīrādziņi un citi gardumi. Iecerēts, ka jau šo svētdien Līga kopā ar ģimeni dosies uz Vijciema pagasta “Ielīcu” mājām, kur kopā ar savējiem izdzīvos vasaras saulgriežus.
Svētku sajūta atnāk ar vainaga nopīšanuSavukārt Līga Pandalone nemaz nezina, kāpēc viņai vecāki devuši šo vārdu. Toties Līga zina, kāpēc dēls ir Jānis. Būdama jauna meitene, viņa izsapņojusi, ka vīrs noteikti būs Jānis. Taču tā nenotika. Gaidīdama dēlu, abi ar dzīvesbiedru sprieduši, ka, lai kā gribētu viņu saukt par Jāni, tādu vārdu dēliņam nevarēs likt, jo vīramāsas ģimenē jau aug dēls Jānis. Taču visas šaubas izkliedēja Līgas mamma Dzintra. Viņa pirms mazdēla piedzimšanas redzējusi sapni, kurā pa ziedošu pieneņu lauku skrien pakaļ savam mazdēliņam un sauc: “Jānīt, Jānīt, neskrien tik ātri!” Pēc tam meitai teikusi, ka jaunie vecāki to puiku var saukt kā grib, bet viņai mazdēliņš būs Jānītis. Līga audzina dēlu Jāni, kuram jau ir sešpadsmit gadu. Pašai Līgai šo mistiskāko latviešu svētku sākums saistās ar vainaga pīšanu. Pļavā noplūcot pirmās puķes, nez no kurienes īstās sajūtas ir klāt un vairs nekas nešķiet par grūtu. Parasti vainagā tiekot iepītas visas puķes, taču vismīļākās Līgai ir parastās pīpenes. Lai gan Līga pati ir lauku māju saimniece un vārdadienas gaviļniece, viņa uzskata, ka katru gadu šie svētki nav jāsvin savās mājās. Itin bieži visi radi sabrauc pie Līgas mammas Dzintras Ērģemes pagasta Turnas pusē, kur saimnieces gatavo savu Jāņu sieru, ievērojot ģimenes recepti. Tās pamatā ir īsts biezpiens, kas gatavots no pašu govs piena. Vislabāk, ja biezpiens ir pat nedaudz ieskābis. To ieberž katliņā un pārlej ar pienu. Katlu liek uz lēnas uguns un maisot vāra, kamēr biezpiens saveļas smukā kunkulī. Pēc tam jānolej sūkalas, bet biezpiena kunkulim jāpievieno jau iepriekš sakultas olas, vislabāk, kuras dējušas lauku vistiņas (to daudzums atkarīgs no biezpiena daudzuma), kā arī ķimenes, sāls un smalki sagrieztas pašu dārzā audzētas dillītes. Saimnieces visas siera sastāvdaļas katlā liek “uz aci”, toties siers sanākot bezgala garšīgs. Gadījumā, ka svētki tiek svinēti Līgas mājās, tad tie parasti ilgst vairākas dienas. Taču Līga nepukst, jo uzskata, ka latvieši ir vieni viesmīlīgi cilvēki, kuri svētku reizē klāj bagātīgu galdu.
