Kārķu draudze atzīmē trīsdesmito jubileju

Pulcējot draudzes ļaudis un viesus, aizvadītajā sestdienā Kārķu baznīcā norisinājās jauks un sirsnīgs pasākums, atzīmējot Kārķu draudzes 30. gadskārtu. Kārķu draudzes dzimšanas diena ir 1994. gada 4. septembrī. Viss šis gads draudzei aizrit jubilejas zīmē, tāpēc svētki organizēti nedaudz ātrāk – kopā ar pagasta svētkiem.

Mācītājs Ģirts Kalniņš sprediķī uzsvēris, ka, salīdzinot ar pirms daudziem gadu desmitiem būvētiem dievnamiem, 30 gadi var šķist maz, taču, vērtējot pēc cilvēka mūža garuma, tas dažam ir pat visa dzīve. “Kas tas ir 30 gadi, nekas, salīdzinot ar baznīcām, kuras atzīmē 600 un 700 gadu jubilejas, bet mums ir tā priekšrocība, ka mēs visi esam klāt pie pirmsākuma, mēs esam liecinieki un pirmavots tam, kā tas sākās,” saka Kārķu evaņģēliski luteriskā draudzes mācītājs Ģirts Kalniņš.

Iesvētot Kārķu baznīcas pamatakmeni, arhibīskaps Jānis Vanags vēl topošo Kārķu baznīcu salīdzināja ar Noasa šķirstu. Šodien mēs varam teikt: “Nāciet! Tajā vietas ir daudz!”

Plašu ieskatu, kā tapa skaistā baznīca, cik daudz cilvēku līdzdarbojās tās būvniecībā un kādi bija šie 30 attīstības gadi, klātesošie varēja atsaukt atmiņā, noskatoties prezentāciju. Savukārt laukumā pie baznīcas bija iespēja iesaistīties radošajās darbnīcās, kur varēja izgatavot personīgu krustiņu kā simbolisku dāvanu par godu baznīcas jubilejai.

Ne katrā vietā un ne katram cilvēkam savas dzīves laikā izdodas uzcelt baznīcu, bet kārķēniešiem tas ir izdevies, pateicoties mācītājam Ģirtam Kalniņam, viņa stiprajam plecam – sievai Mārītei, ģimenei, daudziem kārķēniešiem un atbalstītājiem, kas neatlaidīgi piepildīja lielo sapni par savu baznīcu.

Šobrīd Kārķu draudze pulcē 78 aktīvos draudzes locekļus un vēl ir 150 neaktīvie draudzes locekļi, kur procentuāli lielākā skaitā ir cilvēki vecumā no 31 līdz 40 gadiem. Baznīcas pastāvēšanas laikā tajā noslēgtas 52 laulības.

“Mums gribas cerēt, ka baznīca ir tā vieta pagastā, tā gaisma, no kuras izriet visas cēlās un garīgās vērtības, kas vieno cilvēkus. Mēs katru dievkalpojumu lūdzam par šo ciemu, par novadu un mūsu valsti. Baznīca nav ēka, baznīca ir cilvēki, mūsu draudzes locekļi, ļoti nozīmīgi, ka baznīcas ieceres atbalsta arī vietējā kopiena. Paldies arī pagasta pārvaldes vadītājam Pēterim Pētersonam par to, ka pašvaldībā tiek rasta iespēja pie baznīcas nopļaut zālāju, paldies visiem cilvēkiem, kas iesaistās baznīcas teritorijas sakopšanas talkās. Mēs neapstājamies pie tā, kas ir, mēs vēlamies, lai cilvēks, kas vienreiz atnācis uz Kārķu baznīcu, grib te pakavēties un atgriezties atkal un atkal. Prieks redzēt, ka uz svētdienas dievkalpojumiem ierodas vidēji piecpadsmit cilvēki. Protams, ir reizes, kad vairāk vai mazāk. Baznīcā mācītāja rokām tapis sveču galds, kur aizdedzināt un nolikt svecītes. Virs altāra augšā ir tapusi saule, kas organiski papildina baznīcas interjeru. Sadarbībā ar Cēsu Vidzemes un dizaina tehnikumu ārā ir uzliktas šūpoles. Esam saņēmuši dāvinājumu no Biķeru draudzes – āra bībeli. Vēl ir daudz citu ieceru, ko īstenot, lai šis dievnams būtu pieejams katram,” saka Kārķu draudzes priekšniece Liene Veinberga, kura par draudzes priekšnieci kļuva pirms dažiem mēnešiem, kad tika iecelta jaunā Kārķu draudzes padome uz turpmākajiem pieciem gadiem. Pirms tam Kārķu draudzes priekšnieka amatam kalpoja Arnis Zāģeris.

“Kā sākās mans ceļš uz baznīcu? Iesākumā bija Vārds! Kad biju pavisam maza, vecmāmiņa, liekot mūs ar māsu gulēt pusdienlaiku, vienmēr skaitīja tēvreizi. Mani vecāki tolaik nebija kristīgi. Vecmāmiņa lūdza manus vecākus mūs ar māsu nokristīt, lai viss būtu pienācīgi, – mana vecmamma bija ļoti tieša un ar ārkārtīgi lielu taisnības apziņu. Toreiz Kārķos baznīcas nebija un vecāki (Lienes vecāki ir mācītājs Ģirts Kalniņš un viņa sieva Mārīte – redakcijas piebilde) iesāka ticības ceļu uz tuvāko Ēveles baznīcu. Dievs stāda savas sēklas ar Vārdu, un kurš dzird viņa balsi, kurš atsaucas, kurš seko. Nu jau tas ir trīsdesmit gadu garš ceļš, es teiktu – visa mana dzīve. Labākais vecāku lēmums – aizvest savus bērnus uz baznīcu. Šī brīža mainīgajā pasaulē ir svarīgi, ja mēs bērniem varam parādīt stabilas vērtības, vērtības, kuras mūs noturēs uz ceļa arī grūtos pārbaudījuma brīžos,” pārliecināta L.Veinberga.

“Un vai mēs vienmēr dzirdam šo balsi, šo Vārdu caur mūsu līdzcilvēkiem, kas mūs aicina – dažreiz izdarīt neticamo, neiespējamo, to, kas šķiet absurds, neprāts, kas iet pretrunā ar laiku, viedokļiem. Jā, manam tētim Ģirtam Kalniņam tā bija Kārķu baznīcas celtniecība, bet ne katram ir jāuzceļ baznīca. Mums ikvienam ir savi talanti un Dieva dots spēks izdarīt, pacelt, stiprināt, palīdzēt, nenosodīt, iestāties, pārstāvēt, katram celt baznīcu savā vidē, kur esam. Izdari to, ko tu vari šodien savai ģimenei, saviem tuvākajiem. Izdari to, ko tu vari savā darbā. Savai valstij. Dievs izdarīs pārējo, to, ko tu nevari, ko nespēj,” pamato draudzes priekšniece.

“Tas ir Tā Kunga darbs, un tas ir brīnums mūsu acīs.

Šī ir tā diena, ko Tas Kungs devis: priecāsimies un līksmosimies šinī dienā!”

Ps.118:23,24

Kārķu draudze jubilejā saņēma daudz sirsnīgu sveicienu arī no citām draudzēm, jubilejā viesojās mācītājs Arvo Lastings no māsu draudzes Igaunijā un daudzi citi.

“Paldies ikvienam, kurš iegriezās šajos svētkos Kārķos. Īpašs paldies mūsu māsām un brāļiem no Latvijas draudzēm (tostarp Rūjienas, Mazsalacas, Burtniekiem, Ēveles, Piņķiem) un Igaunijas. Paldies ikvienam, kurš šajos 30 gados savu roku, laiku, līdzekļus un lūgšanas ir pielicis pie Kārķu draudzes un baznīcas,” draudzes vārdā teic L. Veinberga.

Viņa uzsver, ka aizvadītā nedēļas nogale bija notikumiem bagāta – gan nosvinēta draudzes jubileja, gan pabūts Kārķu pagasta svētku pasākumos.