Pēdējās divās nedēļās gan pasaules, gan Latvijas masu mediju pirmo lappušu ziņas bija veltītas norisēm Vatikānā.
Pēdējās divās nedēļās gan pasaules, gan Latvijas masu mediju pirmo lappušu ziņas bija veltītas norisēm Vatikānā. Šis informācijas cikls noslēdzās ar jaunievēlētā pāvesta Benedikta XVI suminājumiem un plašu viņa inaugurācijas ceremonijas atspoguļošanu.
Lai tā noritētu bez starpgadījumiem, debesīs virs Romas patrulēja NATO kaujas lidmašīnas. Savukārt pašā Romā pastiprināja zenītraķešu aizsardzības sistēmu, bet pilsētas ielās dežurēja tūkstošiem drošības dienesta darbinieku. Neviļus iedomājos Bībelē attēloto Dāvida un Goliāta cīņu. Dāvids pret labi apbruņoto filistiešu milzi izgāja tikpat kā bez ieročiem — viņam bija tikai linga un akmens. Nākamais Israēla ķēniņš pilnīgi paļāvās uz Dievu. Var jau gan teikt, ka pāvests domāja tāpat kā Dāvids, bet militārās vienības bija vajadzīgas, lai sargātu daudzu valstu vadītāju drošību, kuri ieradās apsveikt katoļu virsvadītāju.
Gan vairāku valstu līderu ierašanās uz inaugurāciju, gan Benediktam XVI nosūtītie augstu amatpersonu apsveikumi no visas pasaules rada dīvainas izjūtas. Šķiet, ka simtiem tūkstošu dažādu tautību cilvēku, to skaitā arī lielas daļas valstu valdību pārstāvju apziņā Dievs uz dažām dienām palika pāvesta ēnā. Piemēram, Spānijas karalis personīgi ieradās apsveikt pāvestu ar netiešu vēlmi panākt, lai pāvests pārlieku asi nevēršas pret viendzimuma cilvēku laulībām, jo Spānijas valdība nesen tās pieļāvusi. Aizmirsts gan ir tas, ka ne jau pāvesta “jā” vai “nē” viendzimuma partneru laulībām ir galvenais kritērijs tādas kopdzīves legalizēšanai, bet gan par to Bībelē rakstītais Dieva norādījums. Vairāk vai mazāk savi nolūki, ierodoties uz pāvesta apsveikšanu, bija arī citām valstu amatpersonām. Vispirms tas bija solis pašu pārstāvēto valstu sabiedriskā prestiža uzturēšanai, tā sakot, jāievēro labais tonis, lai uz pasaules fona izskatītos pietiekami glīti. Citādi grūti izskaidrot pretrunu starp nesen notikušo pāvestības sumināšanu un diezgan lielo valstu pārvalžu atturību pret Dieva vārda iedzīvināšanu sabiedrībā ikdienā. Izņēmums nav arī Latvija. Vēl gluži nesen sabiedriskā doma bija diezgan skeptiski noskaņota pret kristīgās mācības ieviešanu skolā. Tagad tā lielākoties aizstāta ar ētiku. Pasaulei vajag, lai kristīgā morāle atbalsta tās pasaulīgos darbus, bet tā ir liekulības tirgus veidošana tempļa pagalmā.
