FOTO: NO APES KULTŪRAS CENTRA ARHĪVA
Februāris Apē ir svētku mēnesis, kurā tiek atzīmēta arī Apes pilsētas 98. dzimšanas diena. Par godu šim notikumam 11. februārī pulksten 19 Apes Kultūras centrā norisināsies īpašs pasākums ‒ iepazīšanās ar 15 Apes ģimeņu dzimtas stāstiem “Manas saknes manā Apē II”, kā arī izskanēs Krakovas mūzikas akadēmijas maģistrantūras studenta Karla Johana Nuta (Karl Johan Nutt) (Igaunija) klavierkoncerts.
Svinībās būs iepazīstināšana ar ģimenēm, ģimeņu godināšana. Vakaru kuplinās ģimeņu sagatavotie priekšnesumi. Būs sirsnīgas sarunas, būs mielošanās ar svētku kūku un vakarēšana. Uz pasākumu aicināts ikviens, kuram Ape ir tuva un mīļa. Ieeja bez maksas.
Stundu pirms pasākuma “Manas saknes manā Apē II” pulksten 18 Apes Kultūras centra balkonā interesenti aicināti uz Apes dzimtu stāstu izstāžu sērijas “Es savai Apei dāvinu” – Malles Timofejevas stāstiem cauri gadalaikiem atklāšanu. Tā būs satikšanās ar Malles ģimeni, viņu atmiņu stāstiem laiku lokos, kopā radot jaunus un sirsnīgus atmiņu brīžus.
Sagaidīt Apes simtgadi 2028. gadā apenieši nolēmuši ar ko īpašu, kādām lietām, uz ko atskatīties, lai tas reizē ir kas paliekošs un vērtīgs, liekot uzsvaru uz kultūras un nemateriālajām vērtībām.
“Katrs stāsts ir sirds atvērums, kas ļauj sajust, cik nozīmīga ir piederība šai vietai un cik daudz mums kopīga cauri gadiem. Šoreiz aicinām svinēt īpaši mājīgā atmosfērā, tiekoties mūsu lielajā mājā un iepazīstot 15 brīnišķīgus Apes ģimeņu stāstus. Ape mums ir īpaša. Un īpaši ir cilvēki, kuri šeit dzīvo, veido ģimenes un strādā. Mūs visus vieno mīlestība pret šo vietu, piederība un unikāli dzimtu stāsti,” saka Ilva Sāre, Apes Kultūras centra vadītāja, projekta idejas rosinātāja.
Turpina iesākto
Apkopotie dzimtu stāsti palīdz saglabāt Apes vēsturi un tradīcijas, vienlaikus stiprinot piederības sajūtu un saikni starp pagātni, tagadni un nākotni.
Projekta “Manas saknes manā Apē II” laikā top grāmata Manas saknes manā Apē. “Grāmata būs projekta īstenotāju un projektā iesaistīto cilvēku kopdarbs.
Projekts tiek īstenots, pateicoties Smiltenes novada pašvaldības atbalstam, ko realizē biedrība jauniešu klubs “Sliedes” sadarbībā ar Apes Kultūras centru, nodibinājumu “Alūksnes un Apes novada fonds” un biedrību “Radošo ideju centrs”.
Apes dzimtu stāstus apkopojusi un pierakstījusi Līga Vīksna. “Šī ir ļoti milzīga pieredze. Stāstu apkopošanu sākām 2022. gadā. Tad bija divu gadu pauzīte, un aizvadītajā gadā atsākām tikties ar ģimenēm, uzklausot viņu atmiņu stāstus. Esam pusē. Šobrīd ir apkopota informācija par 50 ģimenēm. Jau tagad materiālu bāze ir ļoti plaša. Es ticu, ka ar Apes dzimtu stāstu grāmatu mums visiem kopā izdosies uzrakstīt lielisku un ļoti vērtīgu dokumentālu liecību par Api un tās cilvēkiem, kuri lieliski prot raksturot šo vietu caur savām atmiņām un emocijām. Šie stāsti atgādina, ka pat mazākais notikums vai ģimenes pieredze ir vērtība, kas veido mūsu identitāti un bagātina kopienas dzīvi. Bet nekas jau nebeidzas, šim projektam sekos vēl turpinājums,” zina stāstīt L. Vīksna.
Viņa uzsver: “Manuprāt, nav iespējams saviem cilvēkiem izvēlēties labāku dāvanu pilsētas dzimšanas dienā kā šādu tikšanos, Apes ģimeņu godināšanu kopīga pasākuma laikā.”
Dalīsies ar savu stāstu
Viena no ģimenēm, ar kuru būs iespēja tikties 11. februārī, ir Brantu ģimene. “Uz pasākumu noteikti dosimies, lai kopā ar pārējiem svinētu savas pilsētas dzimšanas dienu. Manuprāt, tā ir ļoti jauka un apsveicama ideja – apkopot ģimeņu stāstus. Kā es nonācu stāstnieku vidū? Tas viss notika pavisam vienkārši. Pērn rudenī Ilva man piezvanīja un pajautāja, vai varot nelielā kompānijā atnākt ciemos, lai uzklausītu manu stāstu. Es teicu: “Nāciet, ko varēšu, pastāstīšu!” stāsta Aija Brante, kuras ģimene cieši jo cieši iesakņojusies Apes pusē.
Agrāk Aija dzīvojusi laukos un kopā ar ģimeni saimniekojusi, kamēr vēl dzīvs bijis vīrs. Tagad cienījamā vecumā viņa dzīvo pilsētā. “Prieks, ka lauku māja nepaliks tukša. Mazdēls ar ģimeni ir apņēmies tur dzīvot, uzsācis remontu,” saka Aija.
Aijai ir astoņi mazbērni un trīs mazmazbērni. “Man Apē dzīvo dēls, kuram ir seši bērni, bet ne visi dzīvo šeit. Šobrīd Apē ir trīs viņa bērni – divi skolēni, viens ir bērnudārznieks. Mana dēla meita arī dzīvo Apē, un viņai jau ir divi bērni – mani mazmazbērni. Dēla dēls dzīvo Ķekavā, bet ir nolēmis atgriezties un dzīvot mājās – arī viņš remontē dzimtas lauku māju. Visi brīnās, ka no Ķekavas grib nākt uz Api. Tā ir viņu izvēle, es tikai priecājos par to. Kā būs nākotnē, to redzēsim,” saka Aija.
Rodas iespaids, ka Brantu ģimenes jaunākā paaudze lielākoties ir tepat uz vietas.
“Tā jau man gribētos, bet katrs izvēlas savu ceļu. Meita apprecējās ar norvēģi, tagad ar ģimeni dzīvo Norvēģijā. Viņas bērni runā norvēģu un angļu valodā. Atbrauc ciemos – nav mums tik viegli komunicēt, bet ir žestu un smaidu valoda. Žēl, ka jaunākā paaudze nerunā latviski, bet tā dzīvē notiek, neko nevar padarīt. Tomēr priecājos, ka liela daļa no dzimtas joprojām ir tepat,” viņa saka.
Aija uzsver, ka Apē ir prieks dzīvot.
“Pats galvenais – viss, kas mums vajadzīgs, ir tepat uz vietas. Liela nozīme ir skolai. Ģimenes nāk uz šejieni, jo zina, ka bērniem būs skola un bērnudārzs. Man pašai ir liels prieks, ka mazmazbērni pēc skolas atnāk pie manis. Varam būt kopā. Šeit ir pietiekami daudz dažādu kultūras pasākumu visām paaudzēm. Ir, no kā izvēlēties. Neteikšu, ka visu čakli apmeklēju, bet, ja kas uzrunā, tad izkustos no mājas. Piemēram, nupat Kultūras centrā izskanēja dziedātāja Kaspara Markševica un Līgas Robežnieces koncerts. Zāle bija pilna.”
Apes dzimšanas dienā Aija novēl: “Stipras ģimenes, bērnu smieklus, mājas, kurās deg gaisma, un lai Apē vienmēr ir cilvēki, kuri grib šeit dzīvot un atgriezties.”
