Ņemot vērā bēdīgo demogrāfisko situāciju Latvijā, kad iedzīvotāju, tai skaitā darbspējīgo, skaits turpina sarukt, jauniešu iekļaušanās darba tirgū kļūst arvien aktuālāka.

Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) sniegtās informācijas, 2025. gada 31. decembrī Vidzemes reģionā bija reģistrēti 510 jaunieši bezdarbnieki vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Vakances darba tirgū Vidzemē ir, taču daudzas no tām tiek piedāvātas vienkāršo profesiju pārstāvjiem. Attiecīgi visvairāk jauniešu 2025. gadā arī iekārtojās darbā tādās profesijās kā, piemēram, palīgstrādnieks, pārdevējs konsultants, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, ceļu būves palīgstrādnieks un ceha strādnieks.

Vēlme – vieglāks darbs ar lielu algu?

Laikraksts “Ziemeļlatvija” projektā “Sarežģītā Latvija”, sadarbojoties ar nacionālo izdevumu “Latvijas Avīze” un reģionālajiem laikrakstiem “Brīvā Daugava”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”, “Staburags”, “Bauskas Dzīve” un “Dzirkstele”, pētīja, vai piedāvājums darba tirgū atbilst jauniešu darba meklētāju vēlmēm, kādu darbu viņi vēlas strādāt un vai pieredzes trūkums ir vai nav šķērslis vēlamā darba iegūšanai.

Piemēram, portālā www.ziemellatvija.lv publicētajā aptaujā visvairāk respondentu (43 %) piekrīt atbildes variantam, ka jaunieši meklē vieglākus darbus ar lielu algu, bet piedāvājums, kur jāstrādā daudz, bet samaksa nav liela, viņus neapmierina.

Atbildes variants, ka darba devēji neņem darbā jauniešus pieredzes trūkuma dēļ, ir otrajā vietā respondentu izvēlē, tam piekrīt 18 %.

Par to savā publikācijā “Jauniešiem darba iegūšanā lielākais šķērslis – pieredzes trūkums” pārliecinājās arī “Ziemeļlatvija”, izpētot, ka reģionā tāpēc ir grūti atrast darbu jauniešiem ar augstāko izglītību.

Savukārt vidējas un vidēji zemas kvalifikācijas profesijās, kur ir pieprasījums pēc roku darba, darba devēji paši ir gatavi apmācīt jauniešus, lai tikai būtu, kas strādā. Ir darba devēji, kuri “Ziemeļlatvijai” atzina, ka viņi pat labprāt apmāca tieši jauniešus, jo ar jauniešiem šādā ziņā ir vieglāk, ‒ viņi mācās un seko piemēram.

“Latvijas Avīzes” un reģionu laikrakstu veiktā izpēte par jauniešu iespējām darba tirgū atklāj daudzslāņainu ainu: no veiksmīgiem karjeras stāstiem un inovatīvām pašvaldību iniciatīvām līdz rūgtām atziņām par pieredzes trūkumu un neatbilstību darba tirgus prasībām. Tā secina “Latvijas Avīze”, kas Gunta Ščerbinska publikācijā “Darba tirgus debitanti – jūtīgi un ambiciozi” vēsta par to, kā jauno paaudzi vērtē eksperti un ko viņi paši vēlas.

Darba devējiem jārēķinās ar “Z” paaudzi

Pētot, kā darba tirgū jūtas jaunieši un ko par jaunajiem cilvēkiem saka darba devēji, “Latvijas Avīze” ievērojusi vairākas tendences.

No vienas puses, demogrāfiskais spiediens un akūts darbaroku trūkums spiež uzņēmējus cīnīties par ikvienu darbinieku. No otras puses, jaunā paaudze darba tirgū ienāk ar atšķirīgu vērtību sistēmu un prasībām, ko vecākā paaudze ne vienmēr spēj izprast un pieņemt. Kamēr atsevišķās nozarēs ar jauniešu piesaisti sokas labāk, citās – perspektīva iezīmējas visai drūma.

Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Liene Voroņenko “Latvijas Avīzei” norādījusi, ka valstī pašlaik ir aptuveni 800 tūkstoši nodarbināto, taču, lai pilnvērtīgi uzturētu sabiedrību – gan seniorus, gan bērnus –, būtu nepieciešami vismaz 900–930 tūkstoši strādājošo. Teorētiski Latvijas darba tirgus šobrīd ir atvērtāks nekā jebkad agrāk, tajā skaitā jauniešiem.

Taču, veicot izpēti, “Latvijas Avīze” secina, ‒ pastāv plaisa starp vēlamo un realitāti. Uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” līderības attīstības eksperte Olga Dzene vērš uz to uzmanību, sakot – “var jau teikt, ka mūsu darba tirgus jauniešiem ir salīdzinoši atvērts, taču par tā “draudzīgumu” gan varētu šaubīties”.

“Joprojām liels izaicinājums jaunajiem cilvēkiem ir pirmā darba atrašana savā specialitātē. Kāpēc? Jo darba devēji Latvijā joprojām dod priekšroku jau gatavam darbiniekam. Pat pozīcijās, kas izsludinātas kā iesācēja jeb “junior” līmenis, nereti tiek prasīta divu vai trīs gadu pieredze, ko jaunietis tūlīt pēc mācībām fiziski nevar būt ieguvis,” norāda Olga Dzene.

Lai mazinātu bezdarba risku, NVA jauniešus mudina gan apgūt darba tirgū pieprasītas profesionālās zināšanas un prasmes, gan arī skaidri apzināties profesionālās karjeras virzienu. Vienlaikus eksperti kā sistēmisku problēmu uzsver profesionālās orientācijas trūkumu skolās.

“Latvijas Avīze” arī vērš uzmanību uz to, ka šobrīd darba tirgū ienāk “Z” paaudze (1997.–2010. gados dzimušie jaunieši). Pēc Olgas Dzenes sniegtā raksturojuma, “Z” paaudze ir izaugusi krīzes laikos, – kā bērni viņi piedzīvojuši finanšu krīzes laiku, kovida pandēmijas mājsēdi un visbeidzot karu, lai arī ne pašu zemē. Šis fons ir radījis paaudzi, kas, no vienas puses, ir dzimuši ar skārienekrānu rokās un zibenīgi operē ar informāciju, no otras puses, ir emocionāli trausla un pastiprināti uztraucas par savu finansiālo stabilitāti un nākotni.

“Latvijas Avīzes” aptaujātās ekspertes arī atzīmē, ka jaunā paaudze ir salīdzinoši jutīgāka pret izdegšanas riskiem un neveiksmēm, sagaida, ka darba devējs rūpēsies arī par darbinieku mentālo veselību un labbūtību. Savukārt, ja vide neatbilst jauniešu vērtībām, viņi balso ar kājām, meklējot citu darbu. Gados vecākām paaudzēm ekspertes iesaka mācīties no jauniešiem, piemēram, spēju novilkt robežas starp darbu un privāto dzīvi. “Piemēram, “Z” paaudze neupurēs savus hobijus vai mentālo veselību darba dēļ.

Pieredzē dalās kaimiņu novadi

Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas” secina, ka darba meklējumi jauniešiem bieži ir pirmais solis uz patstāvību, taču iespējas ne vienmēr sakrīt ar vēlmēm un iecerēto profesiju. Ierobežots darba piedāvājums, sezonalitāte un atalgojuma jautājumi liek jaunajiem cilvēkiem apsvērt došanos uz lielākām pilsētām vai izceļošanu no valsts. Tomēr reģionā netrūkst arī darba iespēju jaunajiem.

Piemēram, alūksniete Anete Keomeģe (20 gadi) ir atradusi sezonas darbu tūrisma nozarē – pilsētas skatu tornī. Viņai bija svarīga iespēja darbu savienot ar studijām Latvijas Universitātē. “Jaunietim ir svarīgi, lai darbs sniedz ne tikai atalgojumu, bet arī pozitīvas emocijas un sajūtu, ka viņš ir noderīgs. Tāpat nozīmīga ir darba vide un attieksme – lai būtu saprotoši kolēģi un iespēja justies droši un novērtēti. Ļoti svarīgs ir arī elastīgs darba laiks, jo bieži vien paralēli notiek mācības,” spriež Anete Koemeģe.

Alūksnes novada pašvaldības pārstāve Evita Aploka skaidro, ka pašvaldības iestādēs strādā daudz jauniešu – kopumā vismaz 18 personas vecumā līdz 26 gadiem ‒ informācijas tehnoloģiju (IT), kultūras, klientu apkalpošanas, komunikācijas un pedagoģijas jomās. Balstoties vairāku iestāžu vadītāju vērtējumā par jauniešiem darbavietās, secināms, ka jaunieši kopumā ir motivēti, radoši, prasmīgi un zinoši jaunākajās tendencēs. Viņu priekšrocība ir tehnoloģiju un svešvalodu pārzināšana, kā arī ātrākas darba spējas. Taču pastāv arī risks, ka jaunietis ātri maina prioritātes un nolemj darba attiecības neturpināt.

Gulbenes novada laikraksts “Dzirkstele” savā publikācijā atzīmē tendenci, ka jaunieši vairs nav gatavi gadu desmitiem strādāt vienā vietā par minimālo algu.

NVA Balvu filiāles nodarbinātības aģente Olga Voiciša apraksta, ka jaunieši Gulbenē meklē finansiāli stabilu darbu ar elastīgu grafiku vai attālinātā darba iespējām. “Jaunieši samērā viegli pārtrauc darba tiesiskās attiecības, ja rodas problēmas, kā, piemēram, problēmas ar atalgojumu vai attieksmi no darba devēja vai kolēģiem,” viņa piebilst.

Mežizstrādes uzņēmuma “Grantiņi-1” (230 nodarbināto) saimnieks Aldis Stūriška secina, ka jauno vīriešu vidū vairs nav tādu dullo darbarūķu kā agrāk. Strādnieki vēlas saglabāt līdzsvaru starp darbu un atpūtu. “Man kā darba devējam tas ir grūtāk, bet es vērtēju pozitīvi to, ka cilvēki, tā teikt, kļūst par cilvēkiem. Mums, izejot no padomijas, bija tāds priekšstats, ka jāstrādā dienu un nakti un ka tikai darbs ir cilvēkam dzīvē svarīgākais. Tagad cilvēki ir iemācījušies atpūsties, nepazaudēt ģimeni garo darba stundu dēļ utt. Man liekas, ka tas ir pareizi,” uzskata Aldis Stūriška.

Gulbenes novada jauniešu centra “Bāze” vadītāja Valērija Stībele, runājot par jauniešu karjeras izvēlēm, savukārt norāda uz influenceru ietekmi, kas jauniešiem radījusi ilūziju par vieglu naudu, demotivējot mācībām un sevis attīstīšanai.

Kā veiksmes stāsta varoni laikraksts “Dzirkstele” izceļ Evu Undīni Narņicku (23 gadi). Jauniete izvēlējusies attīstīt savu uzņēmējdarbību, izveidojot matu rekonstrukcijas salonu Gulbenē. “Pati sev esmu viss – priekšniece, grāmatvede, mārketinga speciāliste utt., bet tik un tā esmu priecīga. Risks, protams, ir tajā, ka šāds darbs ir atkarīgs no klientūras, un nevar teikt, ka iesākumā ienākumi ir stabili,” vērtē Eva Undīne Narņicka.

UZZIŅAI

Jauniešus interesējošās nozares salīdzinājumā ar nākotnes nozarēm
* Nenovērtētas

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas; digitālās tehnoloģijas Veselība un sociālā aprūpe Enerģētika

* Līdzsvarā

Uzņēmējdarbība un finanses Apstrādes rūpniecība Lauksaimniecība

* Pārvērtētas

Sports Radošās industrijas Zemas pievienotās vērtības ražošana (piem., tekstils) Avots: “Latvijas Izglītības akselerators”

#SIF_MAF2025 #sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Ziemeļlatvija” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija” .