Ziemeļlatvija, 1936, 1. febr.
Cieņā bijušas masku balles…
Labi izdevusies masku balle Kārķos Kārķu aizsargu nodaļas rīkotā masku balle sestdien, 25. janvārī, bija ļoti labi apmeklēta. Pat šī gada niķīgā ziema bija iepriekšējā naktī apžēlojusies par karnevāla prieku tīkotājiem, uzklājot ceļiem jaunu sniega kārtu. Tamdēļ arī ērtais aizsargu nams izrādījās beidzot par šauru pāri 350 dalībniekiem. Bez pašiem kārķeniešiem ieradušies vēl apmeklētāji no Ērģemes, Omuļu, Ēveles, Rencēnu un Naukšēnu pagastiem. Visus iepriecēja jaukais zāles dekorējums, kuru varēja raksturot vārdiem: “Nāc man līdz, kur sārtas magonītes zied”. Arī maskas šoreiz vairāk kā iepriekšējos gados un tās labi izdomātas. Publiski balsojot 1. godalgu (kamīna pulkstens) ieguva maska “zaķis”, 2. godalgu (sudrabā kalta vāze) – Burbuļu māte, 3. godalgu (žurnāla “Aizsargs” 1936. g. abonements) – maska “gailis”. No publikas simpātijas guvušajām maskām 1. un 2. godalgas saņēmēji savā īstajā dzīvē reprezentē vīriešu kārtu – kaimiņu Ērģemes pagastā. Bet 3. godalgu ieguvušais “gailis” šoreiz izrādījās tīri sievišķīgs pašu pagasta sievišķis (M. Jundzītis).
Par nepārtrauktu deju virpuli čakli rūpējās 7. Valkas aizsargu pulka orķestris.
Ziemeļlatvija, 1926, 6. febr.
Skolu dzīve Palsmane. Draudzes skolas trūcīgo skolēnu apgādāšanai ar grāmatām un rakstāmlietām Palsmanes pagasta padome atvēlējusi Ls 100. Pagasta valde sākusi enerģiski piedzīt soda naudas par skolas neapmeklēšanu, respektīvi, kavēšanu. Šīs naudas, kā zināms, nāk par labu tai skolai, kuras iecirknī sodītais dzīvo, un izlietojamas trūcīgu skolēnu pabalstīšanai pēc skolas padomes ieskata.
Ziemeļlatvija, 1936, 8. febr. “Zem smaidošā mēneša”
Valkas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības tradicionālā masku balle “Zem smaidošā mēneša” pagājušā sestdienā bija labi apmeklēta un jautrības tur netrūka. Uguns vīri bija gādājuši par patīkamu un jautru laika pavadīšanu. Paši rīkotāji ar vakaru ļoti apmierināti, jo tas viņiem devis Ls 284,51 skaidru atlikumu. Oriģinālākās un skaistākās maskas publiski godalgoja. Pirmo godalgu (slēpes) ieguva “tanks” (J. Lellis kungs), 2. godalgu (kompota karote) saņēma “geiša” (Velta Putnis jaunkundze), 3. godalgu (elektriskā galda lampa) – “mēnesis” (Z. Auniņš kundze), 4. godalgu (cukura karote) – “Ieva ar čūsku” (Kalcenavs jaunkundze). Rīkotāji lūdz izteikt apmeklētājiem pateicību un laipni lūdz viņus atvainot, ja vienā jeb otrā vietā būtu samanīti kādi trūkumi. Tos viņi solas turpmāk novērst.
Ziemeļlatvija, 1926, 6. febr.
Sludinājumi
Ar šo pagodinos paziņot godātai publikai, ka esmu saņēmis un atvēris Valkas viesīgās biedrības ekonomiju Valkā, Semināra ielā Nr.19, tāļrunis 18. Centīšos pakalpot ar vislabākiem un garšīgākiem ēdieniem un dzērieniem par mērenām cenām. Ikdienas: brokastis, pusdienas, vakariņas. Abonentiem rabats. Bagātīga auksto ēdienu bufete.
Augstcienībā K. Prancis, ekonoms Caur šo paziņoju, ka atsakos no alkoholiskiem dzērieniem no 6. febr. līdz 6. martam 1926. g. Šo savu paziņojumu garantēju ar 100 latu laikrakstam “Ziemeļlatvija” par labu, ja kāds uzrādīs, ka lietoju alkoholiskus dzērienus. Valkā, 2. febr. 1926. g. Jānis Atslēga Izņemot augļu vīnu, es līdz 28. febr. 1926. g. citus alkohola dzērienus nedzeršu, vēl izņemot mājas alu. Pierādītājam 100 Ls. Valkā 1. febr. 1926. g. A. Turķis
Ziemeļlatvija, 1936, 15. febr.
Problēmas ar diriģentiem – te ir, te nav… Ērģemē un Kārķos trūkst koru vadoņu Ērģemes un blakus esošā Kārķu pagastā patlaban ļoti sāpīgi jūtams koru vadītāju trūkums, jo nav attiecīgu personu, kurām būtu vēlēšanās ņemt rokā takts zizli. Kādu laiciņu šo trūkumu aizpildīja vietējais tirgotājs Ernests Vēveris, vadīdams apvienoto Ērģemes-Kārķu kori, bet tagad arī viņš no šī darba atteicies, un tā dziesmu gars še taisās pilnīgi apklust. Rodas jautājums, vai kārķēnieši un ērģemieši nākošos lielajos dziesmu svētkos 1937. g. vasarā nepiedalīsies, jo citur kori jau rosīgi ķērušies pie dziesmusvētku programmas iestudēšanas.
Cerēsim tomēr, ka būs personas, kas neļaus panīkt latvju raženam dziesmu garam, un šajos novados dziesmas jo drīz atkal skanēs kā citkārt skanējušas. Lai šis mazais rakstiņš ir kā ierosinājums uz to.
Ziemeļlatvija, 1936, 1. febr.
Valkā…
Sodīs apstādījumu bojātājus
Neskatoties uz vairākkārtējiem aizrādījumiem presē, zināma daļa Valkas pilsoņu neievēro noteikumus un staigā pāri krustām šķērsām pilsētas centrālā laukuma apstādījumiem. Mūs lūdz vēl reizi aizrādīt, ka šāda “pastaigāšanās” pa pilsētas apstādījumiem, neievērojot turpat blakus esošos kājceliņus, ir stingri noliegta, un turpmāk vainīgos bez žēlastības nodos apriņķa priekšniekam sodīšanai administratīvā kārtā. Ja ne ar labu, tad cerams ar sodiem izdosies nevērīgos gājējus piespiest neizbradāt Valkas apstādījumus. Valkas centrā varēs būvēt trīsstāvu augstas mūra ēkas Iekšlietu ministrijā notikušā būvniecības pārvaldes tehniskās padomes sēdē pieņēma Valkas apbūves būvnoteikumus, paredzot, ka Valkas saimnieciskā centrā turpmāk varēs būvēt līdz trīsstāvu augstas mūra un divstāvu augstas koka ēkas. Pārējos rajonos ēkas varēs būvēt ne augstākas par divstāviem.
Ziemeļlatvija, 1926, 13. febr.
Atsaukums
Ar šo lūdzu godājamo redakciju ievietot savā laikrakstā sekošo:
Ar šo paziņoju, ka sludinājumu par sevi “Ziemeļlatvijas” Nr.35 [6. febr.] neesmu ievietojis, ne arī to kādam citam uzticējis darīt, tāpēc to uzskatu par ļaunprātību, kas vērsta pret mani. A. Turķis
Ziemeļlatvija, 1936, 29. febr.
Kārķēnieši piedalīsies 9. dziesmu svētkos
Sakarā ar “Ziemeļlatvijā” Nr.549 ievietoto rakstu “Ērģemē un Kārķos trūkst koru vadoņu”, diriģents E. Vēveris no Kārķiem mums raksta: “Nebūt neesmu atteicies no koru vadīšanas vispār, bet gan tikai no LNJS Ērģemes nodaļas kora vadīšanas. Iemesls: telpu un piemērota instrumenta trūkums kora apmācīšanai, kā arī neatzinu par vēlamu atraut dziedātājus jaundibināmam Ērģemes aizsargu korim. Par Ērģemi nezinu teikt, bet ka Kārķu dziedoņi gatavojas uz 9. latvju dziesmu svētkiem 1937. g. tas ir skaidris. Divu koru sastāvā piedalīsies ap 75 dziedātāju ar 2 diriģentiem, un dziesmu programmas iestudēšana arī nestāv dīkā. Savam korim jau 1. burtnīcu paspēju iestudēt pagājušā vasarā. Sabiedrībai gan derētu būt atsaucīgākai pret koru vadoņiem, piedaloties kā dziedātājiem un rūpējoties par koru tehniskām un materiālām vajadzībām. Tad nebūs jābažījas par dziesmu gara apsīkšanu”.
