Šodien vārdadienu svin Noras, Lenoras un Ijas. No šiem vārdiem vispopulārākais ir Nora. Jubilāru vidū ir arī valcēniete Nora Paukšēna – čakla dārzkope, puķu – īpaši peoniju – mīle un kaislīga ceļotāja.
Ieejot Noras kundzes dārzā, vispirms jau acīs “krīt” ikvienā stūrītī esošā kārtība. Jāatzīst, dārza saimniece ir rūpīga ravētāja, jo nevienā dobē vai vagā nevar ieraudzīt pat vismazāko nezālīti. Toties acis priecē zālājā saaugušās mīlīgās mārpuķītes. Jubilāres lepnums ir gara dobe ar peonijām. Agrāk daudziem peonijas asociējās ar stādījumiem vecmāmiņas lauku mājās, bet mūsdienās tās kļuvušas par modernām puķēm. Tā uzskata arī Noras kundze, tāpēc par peonijām viņa varētu stāstīt ilgi un dikti. Un ir jau arī par ko. To apliecina pašas izveidotais fotoalbums ar dārzā augošajām peoniju šķirnēm, kas audzētāju priecē visdažādākajās krāsās, sākot no tumši sarkanai līdz maigi, maigi rozā. Ir arī dzeltenās peonijas. Jautājam, kas ir tas puķkopja knifs, kas jāzina, lai peonijas priecētu ikvienu savu kopēju. Noras kundze atklāj, ka peonijas ir īsta latviešu puķe, jo pirms stādīšanas ir jāizrok labi dziļa bedre, bet mēslojumam vislabāk derēs visparastākie kūtsmēsli. Ja vien ir iespēja, puķkope dodas izbraucienos arī pie citiem dārzkopjiem, kuri aizrāvušies ar peoniju audzēšanu. Viņa kopā ar meitu pabijusi arī Tartu Botāniskajā dārzā. Noras kundzes grāmatu plauktā ir arī selekcionāra Aldoņa Vēriņa, kuram Latvijā pieder lielākā peoniju kolekcija ar 350 šķirnēm, grāmata “Latvietis un viņa peonijas”. Otra lielākā jubilāres aizraušanās ir ceļošana. Nora ir pabijusi ne tikai Eiropā, bet arī daudzās eksotiskākās zemeslodes vietās. Joprojām spilgtā atmiņā ir ceļojums uz Taizemi, taču Noras sapņu ceļojums uz Jaunzēlandi vēl tikai gaida savu piepildīšanos. To arī novēlam jubilārei, sakot, ka tas noteikti izdosies, jo par mammas labsajūtu rūpējas viņas trīs pieaugušie bērni – Jānis, Juris un Andra. Vislielāko dzīvesprieku vecmāmiņai sagādā trīs mazmeitiņas un trīs mazdēliņi. Brīvdienās visi sabrauks mammas dārzā un noteikti tiks cienāti ar vecmāmiņas garšīgajām karbonādēm, ceptām uz īstas čuguna pannas, un vistas gaļas šmori ar brūno mērcīti. Tā īpaši garšo visiem mīļajiem ķipariem, kā mazbērnus sauc vecmāmiņa. Mazbērni sajūsminās arī par vecmāmiņas audzētajām zemenēm un ķiršiem. Viņa ir arī biežs un gaidīts viesis pie bērnu ģimenēm. Nora priecājas, ka dēla Jāņa sieva arī prasmīgi saimnieku dārzā. Arī Jura ģimenei pavisam netālu no mammas ir savs dārzs ar vasarnīcu. Par to īpašs prieks, tāpat kā par pašas vēlmi dzīvot un rosīties, nedomājot par vecumu un visām kaitēm. “Kamēr var, tikmēr jādara,” uz tik pozitīvas nots beidzas saruna ar jubilāri.VĀRDU SKAIDROJUMSNora. Pirmajā vietā viņai reālā dzīves izpratne. Ar prātu viņa prot panākt daudz, jūtu sfērā var piedzīvot arī totālas neveiksmes. Gaume un stils veido Noras īpatnējo iekšējo pasauli. Viltība dažkārt traucē Norai ceļu uz patiesību. Ja patīk mest citiem izaicinājumu, tad jārēķinās arī ar vienpatības slogu.
Ija. Jautrība mijas ar pilnīgu pesimismu. Ija ātri iemīlas. Strauji mainās apjūsmas objekti. Ziņkāre reizēm tomēr iegāž parasti rāmo Iju. Viņa ļoti cenšas nesaiet naidā ar saviem tuvākajiem.
Lenora. Šim vārdam neatradām skaidrojumu.
