Gaujienas muižas parkā svinēs “Vīna svētkus”

17. augustā pulksten 18 Gaujienas muižas parkā norisināsies vēl nebijis pasākums – “Vīna svētki.” Šo svētku programmas ietvaros būs nakts tirdziņš, vīna degustācija, kā arī koncertprogramma ar populāru mākslinieku piedalīšanos.

Pasākuma ideja radusies, turpinot aizsākto tradīciju – katru gadu īpaši akcentēt kādu no muižas ansambļa ēkām un ar to saistītu stāstu, tādējādi godinot un popularizējot sava pagasta kultūrvēsturi. Šogad tiek akcentēts brūzis.

Pasākuma laikā būs iespēja iepazīties ar vīna ražotāju piedāvājumiem, kā arī nodegustēt viņu piedāvāto produkciju. Varēs satikt lielākus un mazākus dzērienu ražotājus, kuri mājas apstākļos gatavo vīnu pēc kādas īpašas receptes. Pasākuma laikā varēs nobaudīt arī dažādus gardus ēdienus, jo muižas parka āra virtuvē rosīsies mūsu novadniece – Brantu muižas saimniece Ilze Briede. Būs arī citi pārsteigumi – ciemos ieradīsies kāda Cēsu viduslaiku pils saimniece, kura dalīsies kulinārijas noslēpumos, piemēram, ar recepti, kas bija populāra viduslaikos, tradicionālo vafeļu sastāvā lietojot pat vīnu.

Pulksten 20 paredzēta “Vīna, alus, sidra darinātāju” sumināšana (vadītājs Emīls Salmiņš) un Taurenes amatierteātra “Radi” izrāde – H. Ammers “Četras dāmas un džokers”. Bet pulksten 22 balle ar grupu “Putukvass” un saksofonistu Arni Grapu. Tas ir maksas pasākums neatkarīgi no tā, vai apmeklē vienu vai visus pasākumus.

Pasākumu organizē Gaujienas tautas nama vadītāja Laima Poševa sadarbībā ar atbalstītājiem.

“Vīns ir atspirdzinošs dzēriens, kas saistās ar svētkiem. Visos laikos vīns ir dēvēts par Dievu dzērienu. Negaidīsim Jaungada nakti, kad ūdens akās pārvēršas par vīnu, bet svinēsim Vīna svētkus kopā Gaujienas muižas parkā pie barona celtā vīna pagraba,” aicina L. Poševa.

Pēc zinātāju paustā, Barons Heinrihs fon Rautenfelds blakus ordeņa pilsdrupām austrumu pusē ap 1802. gadu uzcēla masīvu mūra degvīna brūzi, 12 asis garumā un 8 asis platumā, ar kārniņu jumtu. Brūzī dienā ražoja apmēram 122 stopus degvīna, kuru nosūtīja uz tuvākas un tālākas apkārtnes krogiem.

Kad Gaujienu savā īpašumā ieguva barons Ādolfs Heinrihs fon Vulfs, tas nebija apmierināts ar muižas apbūves novecojušām koka saimniecības ēkām un veco koka kungu māju. Viņu apmierināja tikai divas mūra ēkas – klēts un spirta brūzis.

Alus brūzi uzcēla pēc 1865. gada, un visas būves celtas no kaļķakmens un ķieģeļu mūrējuma: iesalnīca, galdniecība ar galdnieka dzīvokli, brūzis, vešūzis ar velvētu pagrabu un kurtuvi, rauga un alus pagrabs, trīs velvēti alus pagrabi zem vienas mūrētas pārsedzes.

Uz alus brūzi vedis celiņš no rožu dārza caur šauriem dolomīta mūrētiem vārtiņiem. Bijušajā muižas aldara mājā no 1922. līdz 1944. gadam pa vasarām dzīvoja komponists Jāzeps Vītols, pašlaik tur atrodas Jāzepa Vītola memoriālais muzejs “Anniņas”.

“Pie muižas ēkām piederēja arī Baznīcas krogs netālu no kučiera – staļļmeistara mājas. Tauta to sauca par Kalna krogu, bet Gaujas tilta kreisajā pusē atradās Vārnas krogs. Līdz mūsdienām saglabājušās tikai degvīna brūža mūra ēkas drupas,” papildina L. Poševa.