Kokapstrādes uzņēmumā “Smiltene Impex” Launkalnes pagastā noslēgumam tuvojas aptuveni 3,3 miljonus eiro lielu investīciju projekts par zāģēšanas tehnoloģiskā procesa maiņu. Uzņēmums ir ieviesis jaunas tehnoloģijas savas produkcijas pievienotās vērtības paaugstināšanai.
Projekts jāpabeidz līdz šā gada 25. jūlijam, taču rūpnīca jau strādā ar jaunajām tehnoloģijām. Atzīmējot šo notikumu, SIA “Smiltene Impex” aizvadītajā nedēļā ielūdza savus akcionārus un sadarbības partnerus uz ražotnes pēcrekonstrukcijas atklāšanas ceremoniju.
No zāģbaļķa tiek paņemts maksimālaisSIA “Smiltene Impex” (kokapstrāde) un SIA “Lameko Impex” (koksnes produktu tirdzniecība) ir Latvijas – Vācijas kopuzņēmumi, kuri veido “Impex”grupu Latvijā. Šis ir jau trešais projekts, ko SIA “Smiltene Impex” īstenojusi, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu (vairāk kā vienu miljonu eiro). Projekta mērķis ir arī turpmāk nodrošināt uzņēmuma konkurētspēju, maksimāli pārstrādājot apaļkoksni un no tās iegūstot pēc iespējas vairāk produktu ar augstāku pievienoto vērtību. Pateicoties uzstādītajai jaunajai tehnoloģijai, tagad SIA “Smiltene Impex” var palielināt malu dēļu ražošanu un līdz ar to zāģētās produkcijas daudzumu, vienlaikus samazinot pārstrādes procesā radušās šķeldas (koksnes zāģēšanas blakusprodukta) iznākumu un realizāciju.“Saspringtā situācija kokapstrādes izejvielu un produkcijas realizācijas tirgos neļauj ilgi baudīt sasniegtā laurus, un konkurence arvien augstāk ceļ latiņu tirgus dalībniekiem, tai skaitā mūsu uzņēmumam,” atzīst SIA “Smiltene Impex” valdes priekšsēdētājs Voldemārs Ciršs.Minēto uzņēmuma projektu ir atbalstījusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” aktivitātē “Augstas pievienotās vērtības investīcijas”. ERAF līdzfinansētā projekta izmaksas ir gandrīz 2,5 miljoni eiro, bet kopējās uzņēmumā veiktās investīcijas sasniedz orientējoši 3,3 miljoni eiro. Tas bijis iespējams, pateicoties arī DNB bankas kredītam un uzņēmuma Vācijas īpašnieka “Baltika Holzindustrie GmbH” īstenotajai attīstības politikai. Uzņēmums “Smiltene Impex” darbojas jau 21. gadu, un šajā laikā tā akcionāri peļņu konsekventi ieguldījuši ražotnes tālākajā attīstībā, norāda V. Ciršs.Jaunās iekārtas ir uzstādītas visā tehnoloģiskajā procesā starp apaļkoksnes padevi un zāģmateriālu pakošanu. “Rezultātā mūsu zāģēšanas cehs tagad ir ieguvis visjaunākās tehnoloģijas kokapstrādes jomā. Katram baļķim, katrai brusai, katram dēlim pirms sazāģēšanas vai apstrādes tiek veikti trīsdimensiju mērījumi, automātiski tiek izvēlēta individuāla zāģkopa, un materiāli tiek sazāģēti pēc visaugstākā koksnes lietderīgā iznākuma principiem,” skaidro SIA “Smiltene Impex” valdes priekšsēdētājs. Ministrs novēl pelnīt nauduSIA “Smiltene Impex” rekonstruēto ražotni līdz ar citiem viesiem aizvadītajā nedēļā apskatīja arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Viņš bijis šajā uzņēmumā pirms vairākiem gadiem un secina, ka tagad šī ir pilnīgi cita, jauna rūpnīca ar ļoti modernu tehnoloģiju. “Tagad tikai jāstrādā un jāpelna naudiņa. Latvijas ekonomikai grūtos brīžos, kad valstī ir lielas problēmas, mežu nozare ir pati stabilākā, uz kuru var paļauties,” uzsvēra J. Dūklavs.SIA “Smiltene Impex” pamatprodukcija ir žāvēti, ēvelēti zāģmateriāli ar augstu pievienoto vērtību. Produkcija tiek eksportēta uz daudzām Eiropas un Āzijas valstīm. Uzņēmums ir arī nozīmīgs nodokļu maksātājs un darba devējs Smiltenes novadā. Ražotnē Launkalnes pagastā strādā 80 cilvēki.“Ir prieks par to, ka mūsu reģionā ir uzņēmumi, kas domā par attīstību un produkcijas ražošanu ar pievienoto vērtību. Mums līdz ar to ir stabils klients, kam varam realizēt savu produkciju,” par sadarbības partneri “Smiltene Impex” priecājas akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Austrumvidzemes mežizstrādes iecirkņa vadītājs Vilnis Svīķis.Par uzņēmumā paveikto ir gandarīts Vācijas uzņēmuma “Baltika Holzindustrie GmbH” īpašnieks Rūdolfs Brikenšteins. Viņam “Smiltene Impex” ir kā bērns, kura attīstībai sekots līdzi daudzus gadus. “Īpašu iespaidu uz mani atstāja tas, ka idejas par šīm konkrētajām investīcijām nāca tieši no uzņēmuma darbiniekiem. Tas nozīmē, ka viņi jūtas labi šajā uzņēmumā,” secina R. Brikenšteins.
