Par krievu parunas patiesību, ka pasaule nav bez labiem cilvēkiem, atkal un atkal pārliecinās Čehijā dzimis pasaules apceļotājs Petrs Majers.
Par krievu parunas patiesību, ka pasaule nav bez labiem cilvēkiem, atkal un atkal pārliecinās Čehijā dzimis pasaules apceļotājs Petrs Majers. Viņu intervēju pirms diviem gadiem, un nu atkal Petrs mīt Vijciema pagasta “Ielīcās”, lai sagaidītu pavasari un dotos tālāk. Viņš ir iecerējis ceļot līdz sava mūža beigām.
“Ziemā neceļoju. Šo laiku izmantoju, lai vientulībā apkopotu domas un rakstītu ceļojuma piezīmes. Pērn ceļojumu pabeidzu Bornholmas salā Dānijā un atgriezos dzimtajās mājās savā ģimenē Čehijā. Pretēji vispārpieņemtajiem standartiem, ka nekur nav tik labi kā mājās, man tā nav. “Ielīcās” jūtos daudz labāk,” atzīst ceļotājs.
Viņš ir ļoti pateicīgs uzņēmējam Ēvaldam Platniekam, kurš jaunieti ir pieņēmis un rūpējas par viņu gluži kā par dēlu. Dzimtajās mājās attieksme esot daudz sliktāka, un citi ģimenes locekļi uz Petru raugoties gluži kā uz nekam nederīgu dīkdieni. Pirms diviem gadiem Vijciemā viņš nakšņoja pie bērnudārza vadītājas Asjas Ozoliņas un tieši viņa ceļotājam ieteica “Ielīcas”. Petrs priecājas par acīmredzamajām pozitīvajām izmaiņām šajā ēku kompleksā.
Ceļojumā pavada jau septiņus gadus
Petrs savu ceļojumu sāka Kazaņā 23. jūlijā, savā dzimšanas dienā, un drīz būs septiņi gadi, kopš tā uzsākšanas. Jaunietis tundrā ir ganījis briežus, mācījies izdzīvot ekstremālos apstākļos, sastapis lāci un tikai iekšējās pašpārliecinātības dēļ nezaudējis dzīvību.
“Esmu vientuļnieks, un klusums man ir klusums man ir liela vērtība. Vēlos koncentrēties savu izjūtu un domu izpausmēs. Savās mājās to nevarēju, tāpēc savācu visu nepieciešamo un diezin vai tur atgriezīšos. Iespējams, ka tieši Latvija kļūs par vietu, kur atgriezīšos vēl un vēl, lai aprakstītu savu ceļojumu,” prāto Petrs. Viņš nav draugos ar modernajām tehnoloģijām un nenes sev līdzi nedz laptopu, nedz fotoaparātu. Fotogrāfijas puisim dāvina tie cilvēki, pie kuriem viņš ir nakšņojis. Ceļotājs visvairāk uzticas rakstītajam uz papīra. Petram ir savdabīgs, bet ļoti labi lasāms un precīzs rokraksts. Katrai dienai mazajā piezīmju blociņā atvēlēta viena rindiņa, lai uzrakstītu maršrutu un noieto kilometru skaitu. Gadījumā, ja šķērsoti jūras plašumi, ieraksts ir ar zilu tinti.
Kopš brīža, kad ar Petru tikāmies pagājušo reizi, viņš ir izgājis caur Kaļiņingradas apgabalu, Poliju, Baltkrieviju, Ukrainu, Slovākiju, Čehiju, Vāciju, Dāniju, Beneluksa valstīm, Spāniju, Portugāli, pēc tam četras dienas ar kravas baržu uz Īriju un tālāk caur Lielbritāniju uz Dāniju. Nākamais ceļotāja mērķis ir nokļūt Ālandu salās Somijā, pēc tam uz Gotlandi Zviedrijā, no turienes uz Skotiju, Islandi, Azoru salām un caur Centrāleiropu doties Krievijas virzienā. Kad šis uzdevums būs izpildīts, Petrs varēs apgalvot, ka ir bijis visās Eiropas valstīs. Tam nepieciešami vismaz divi gadi. Viņš vēl nav izlēmis, kurš būs nākamais apskatāmais kontinents – varbūt Āfrika, varbūt Āzija. Ceļotājs teic, ka tas atkarīgs no starptautiskās situācijas. Piemēram, pašlaik nav droši Alžīrijā, Sudānā, Lībijā un citur. Pašlaik Petrs meklē iespējas iegādāties vīzu uz Albāniju. Viņam solījies palīdzēt Ēvalda Platnieka dēls Uldis.
Lieli naudas resursi nav nepieciešami
P. Maiers ir radis ceļot bez naudas un tikai nepieciešamības gadījumā ir gatavs lietot sponsoru dāvātos līdzekļus. Viņam ir tikai vienreizēji sponsori, tādu, kuri ziedotu līdzekļus ilgākam laikam, nav. “Ejot kājām, naudas patēriņš ir ļoti niecīgs. Viss balstās uz fizisko enerģiju, un nepieciešamās kalorijas uzņemu nakšņošanas vietās. Daudzkārt esmu piedzīvojis, ka mani nodod no rokas rokās. Retu reizi gadās, ka par naktsmājām nedaudz jāmaksā. Parasti visur jūtu pretimnākšanu. Pēc Eiropas apceļošanas esmu nolēmis izdot grāmatu. Meklēju sponsorus dzimtajā Čehijā. Nekādu cerību. Visticamāk, ka ar zviedru un citu draugu atbalstu grāmatu četrās valodās nodrukās Krievijā,” stāsta Petrs. Tas esot vislētākais veids.
Jautāts par attieksmi pret viņu ceļojuma laikā Latvijā, Petrs atbild, ka lielākoties viņam patvērumu naktīs sniedz iestādes un sabiedriskās organizācijas. Privātu atbalstu visbiežāk varot saņemt valsts dienvidu daļā. Savukārt Igaunijā apmēram 95 procentos gadījumu nakšņojis tieši ģimenēs. Sākotnēji Petrs priecājies par iespēju atpūsties ģimenēs, taču pēc tam bijis apmierinātāks ar iespēju nakšņot skolās un citās iestādēs, jo tur katru vakaru nav jāstāsta par sevi, ceļojumu un citām lietām – varot būt vientulībā un koncentrēties ceļojuma pierakstiem.
P. Majers Latviju ir izvēlējis par savu bāzes vietu. Visu nepieciešamo no savām mājām dzimtajā pilsētā viņš ir izvācis. Arī rokrakstu kaudze glabājas Latvijā. Nu jau tie tiek pārkopēti un glabājas trīs eksemplāros, lai nepazustu septiņus gadus ar roku rakstītais.
Esmu ļoti bagāts cilvēks
Ceļojuma laikā Petrs bez savas dzimtās ir apguvis vēl četras valodas. Vienīgi spāņu valoda izzināta tikai sazināšanās līmenī. Šajā laikā iepazīta daudzu valstu vēsture un kultūra. “Ceļošana nav tikai fizisks process. Šai nodarbei ne mazāk nozīmīga ir ceļošana sevī, savā dvēselē. Tieši šā iemesla dēļ sevi uzskatu par ļoti bagātu cilvēku. Tiesa, nekādas materiālas vērtības man nepieder. Patiesā bagātība ir sirdī,” nešaubās P. Majers. Viņš par šo tēmu ir sagatavojis rokrakstu un cer, ka tas kļūs par ezotēriskās literatūras klāsta papildinājumu.
Jautāts par ceļojuma ekstrēmām situācijām, Petrs atbild, ka aizvadītajos divos gados tādu nav bijis. Vienīgais nedaudz nepatīkamais brīdis bijis četru dienu peldējumā ar baržu uz Lielbritāniju. Pirmajā diennaktī lielos viļņos ar jūras slimību sasirga ne tikai pieci tūristi, bet arī profesionāli jūrnieki.
Petrs nekad nelido ar lidmašīnu un nepārvietojas ar vilcienu – vai nu kājām vai ar vislētāko jūras transportu.
Ceļotājs nevarēja atbildēt uz jautājumu, kurā valstī viņam bijis visinteresantāk. Katrā vietā esot kaut kas īpatns un pievilcīgs. Viņam ļoti patīk ainavas Norvēģijā. Visvairāk ceļotājam nepatīk ļaužu piesātinātas vietas Centrāleiropā. Petram ir daudz draugu Portugālē un viņam šī vieta patiešām patīk. Arī Spānija vientuļam ceļotājam ir pateicīga vieta. Tur ir izveidota īpaša taka caur visu valsti, kur apmēram ik pēc 30 kilometriem ir neapdzīvota mītne nakšņošanai. Tās uztur vietējā pašvaldība. Šajās vietās var pārnakšņot, pagatavot ēdienu un izmantot piedāvātās labierīcības. Tiesa, lai apciemotu senus draugus, Petrs no šīs takas novērsās un devās kalnos. Portugālē ceļotājs pamatīgi iepazinis fado mūziku. Viņš ir klausījies arī Marizu, kura pērn koncertēja Latvijā.
Ceļotājam jau esot apnikusi mediju interese par viņa ceļojuma aspektiem. Ja sākumā Petrs ļoti vēlējies, lai plašsaziņas līdzekļos par viņu izskanētu pēc iespējas vairāk informācijas, tad tagad žurnālistu uzmanība viņam dažkārt šķiet apgrūtinoša, jo popularitāte vairs neesot nepieciešama.
Interesants piedzīvojums puisim gadījies Lisabonā, kad vajadzēja šķērsot Pedžo upes tiltu, kur ir tikai vairāku joslu ātrgaitas transporta maģistrāle, bet nav paredzēta josla gājējiem. Ceļotājs iepazinās ar šā tilta apkalpojošo galveno inženieri un ar viņa palīdzību izkārtoja, ka naktī viena transporta kustības josla būs slēgta. Tajā brīdī Petrs šķērsoja upes tiltu.
P. Majers nav gardēdis, taču dažādās valstīs viņš ir iepazinis vairākas nacionālās virtuves. Ikviens namatēvs viesi cenšas pacienāt ar to, kas šajā novadā ierasts. Portugālē un Spānijā īpaši gardas ir jūras veltes. Nākamajā Francijas apmeklējumā Petrs ir iecerējis pagaršot varžu kājiņas.
P. Majeram ir pavisam pieticīgas prasības. Visbiežāk izmantojamais sadzīves priekšmets ir melna apkvēpusi krūzīte ar savītu stiepli augšpusē. No tās Petrs dzer pat minerālūdeni. Diezin vai daudz cilvēku var lepoties ar krūzīti, kas izgatavota no titāna.
