Bez rezultāta nesen noslēgusies Smiltenes novada pašvaldībai piederošās Gaujienas Jaunās pils otrā izsole.
Izsolē nepieteicās neviens pretendents, “Ziemeļlatviju” informē Edgars Roslovs, Smiltenes novada pašvaldības Mantas novērtēšanas, atsavināšanas un izsoles komisijas priekšsēdētājs, Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks.
Ceturtdien, 18. decembrī, notikušās Smiltenes novada domes sēdes darba kārtībā bija iekļauts jautājums atzīt nekustamā īpašuma “Gaujienas Jaunā pils” otro izsoli par nenotikušu. Tagad deputātiem jālemj par trešās izsoles rīkošanu un, iespējams, arī par izsoles noteikumiem.
Arī pirmā izsole šogad martā nenotika pretendentu trūkuma dēļ. Jau rakstījām, ka Smiltenes novada domes deputāti pēc tam nolēma pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu “Gaujienas Jaunā pils” (zemi un uz tās esošās būves) atkārtoti pārdot izsolē ar augšupejošu soli. Otrā izsole norisinājās elektroniskajā izsoļu vietnē ar noslēgumu 12. decembrī un ar nekustamā īpašuma sākuma cenu 141 000 eiro. Izsoles solis bija plānots 500 eiro.
Smiltenes novada pašvaldība izsolīja Gaujienas Jauno pili – 19. gadsimta vēsturisku ēku, ledus pagrabu, šķūni un zemesgabalu 1,65 hektāru lielā platībā. Izsoles noteikumos bija izvirzītas vairākas prasības potenciālajam Gaujienas Jaunās pils īpašniekam.
Pircējam jānodrošina sabiedrībai tiesības vismaz četras reizes kalendārā mēneša ietvaros piekļūt īpašumam, lai aplūkotu Gaujienas Jauno pili no ārpuses.
Divu gadu laikā no dienas, kad nekustamais īpašums ierakstīts Zemesgrāmatā uz pircēja vārda, pircējam pēc izstrādātā būvprojekta jāveic Gaujienas Jaunās pils nogāzes stiprināšana, bet trīs gadu laikā jāatjauno pils ēkas fasāde.
Piecu gadu laikā no dienas, kad īpašums ierakstīts zemesgrāmatā uz pircēja vārda, pircējam īpašuma attīstīšanā jāiegulda vismaz viens miljons eiro.
Pārdošanu izsolē Smiltenes novada pašvaldība saredz kā vienīgo risinājumu Gaujienas pils ‒ valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa – uzturēšanai.
