Martā ir komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena.
Martā ir komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Īpašs laiks politiski represētajiem, skolu jaunatnei, kas gatavojas kārtējai dzīvās vēstures stundai, un katram, kas pasaules vējos nav pazaudējis Tēvzemes izjūtu, kam zemes un ļaužu ciešanu laiks skar dvēseles stīgas. 25. martā 10.30 viņi noliks ziedus pie Sašķeltās ģimenes, tad dosies uz piemiņas pasākumu Strenču dzelzceļa stacijā un kultūras namā. Bet 26. martā Smiltenē viņi tiksies ar skolu jaunatni.
Politiski represēto nodaļas “Trimdinieks” pārstāvjiem februāra pēdējā dienā Gulbenē, piedaloties Ziemeļvidzemes rajonu politiski represēto nodaļu diskusiju kluba darbā, radās iespēja tikties ar grāmatas “Kas esi, Litene” autoru Jāni Zvaigzni. Cilvēku, kuru caurstrāvo Tēvzemes mīlestība, tās vēsture, cilvēku likteņi, sāpe un vēlme atstāt nākamajām audzēm rakstiskas liecības par savu laiku.
Diskusiju kluba dalībnieki atzinīgi novērtēja viņa devumu un lēma uzrunāt katru politiski represēto: “Veidosim savu atmiņu burtnīcas, klades, grāmatas. Nodosim tās jaunajiem, ja ne šodien, tad rīt vai parīt viņi tās izlasīs. Varbūt Dzimtenes saule tad jau mūsu kapu kopas glāstīs, bet mūsu atstātā Latvijas mīlestība paliks un zels ar jaunu sparu.”
Gulbenē bija iespēja iepazīties arī ar jauniešu centra “Bāze” darbību. Priecēja, ka Gulbenes jaunā maiņa ar vērienu svin ne tikai Valentīna dienu un Helovīna svētkus, bet ar īpaši pārdomātu piepildījumu arī 18. Novembri — Latvijas dzimšanas dienu.
Šīs dienas svinības vainago balle, skanot latvju mūzikai no streļķu laikiem līdz mūsdienām.
Patiesi. Katra šāda tikšanās ar kaimiņiem bagātina, rosina arī mūs meklēt jaunas darba formas, lai dotu savu pienesumu Latvijas politiski represēto apvienības darbā.
PRA 18. konference (1. – 1989. g.) Rīgā šogad 10. februārī savos lēmumos un rezolūcijās īpaši uzsvēra nepieciešamību saglabāt tautas vēstures skaudrajās lappusēs komunistiskā genocīda upuru liecības, bet ne to pārstāstu, kurā bieži trūkst dvēseles. Tāpat konference atgādināja valdībai tās pienākumus pieprasīt kompensāciju izmaksu Latvijai un tās pilsoņiem no Krievijas kā PSRS mantiniecei par piekopto genocīdu pret mūsu valsti un tautu.
Vai tiešām samierināsimies ar sprāguša ēzeļa ausīm? (Putina piedāvājums.) Vai tas vajadzīgs klibai trīskāju lapsai? (V. Kraukļa piedāvājums.) Šajās marta dienās pārdomu smagums aizvien uzdod jautājumus — vai būs lemts piedzīvot Taisnības, Taisnīguma uzvaru pār viltu, meliem un varmācību?
Varbūt PRA jaunā (vecā) vadība, priekššēdētājs Gunārs Resnais, priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Simsons, jaunā valde un koordinācijas padome, kurā mēs deleģējām Arvīdu Kaupi, spēs izkustināt septiņu trekno gadu prātniekus. Lai veicas! Mēs dzīvosim ar cerību, ticību un mīlestību Tēvzemei.
