Eiropas Komisija jau prezentējusi Eiropas Savienības jaunā daudzgadu budžeta projektu 2028.–2034. gadam, kas plānots gandrīz divu triljonu eiro lielā apmērā, un piedāvā būtiski reformēt līdzšinējo budžeta struktūru, apvienojot vairākus fondus un programmas.
Daudzgadu jeb septiņu gadu budžets ir Eiropas Savienības (ES) finanšu plāns, kas nosaka, cik daudz naudas dalībvalstis kopumā drīkst iztērēt katru gadu un kādi ir maksimālie apjomi katrai lielajai izdevumu kategorijai, piemēram, subsīdijām lauksaimniekiem un kohēzijai (kohēzijas politika tiek īstenota ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda starpniecību). Turklāt klāt ir nākušas jaunas vajadzības – aizsardzība, kas arī prasa naudu.
Eiropas Parlamenta (EP) deputāti nesen apstiprinājuši kohēzijas finansējuma reformu un devuši zaļo gaismu izmaiņām ES kohēzijas un sociālajā finansējumā, tā reaģējot uz jauniem izaicinājumiem un ES prioritātēm.
Reforma ES dalībvalstīm un reģioniem dod iespēju novirzīt līdzekļus jauniem mērķiem. Tie ir: aizsardzības rūpniecības jaudas palielināšana un militārā mobilitāte, ūdensapgādes noturība (tostarp piekļuve ūdenim), pieejami un ilgtspējīgi mājokļi, dekarbonizācija, enerģētikas infrastruktūra un civilā sagatavotība. Aizsardzības rūpniecības un militārās mobilitātes finansējuma jomā prioritāte tiks dota divējāda lietojuma infrastruktūrai (tādai, kas piemērota gan civilajai, gan militārajai lietošanai). Sociāliem mērķiem paredzēto finansējumu varēs izmantot, lai atbalstītu prasmes, kas saistītas ar civilo sagatavotību, aizsardzību, kiberdrošību un dekarbonizāciju, informē Eiropas Parlamenta Preses dienests.
ES reģioniem, kas robežojas ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu, papildu priekšfinansējums sasniegs 9,5 procentus, tā ņemot vērā drošības izaicinājumus un īpašo ģeopolitisko nozīmi.
Lai nodrošinātu to, ka kohēzijas politika joprojām ir vērsta uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un mazāk labvēlīgiem reģioniem, lielu uzņēmumu ieguldījumus tehnoloģijās, aizsardzībā un dekarbonizācijā varēs atbalstīt tikai ES reģionos, kuru iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par vidējo, un ieguldījumu uzmanības centrā joprojām atradīsies mazie un vidējie uzņēmumi. Tajā pašā laikā tā saucamie “svarīgie projekti visas Eiropas interesēs” var saņemt finansējumu bez reģionālo IKP ierobežojumiem.
Šomēnes neformālā seminārā par ES daudzgadu budžetu 2028.-2034. gadam Latvijas valdība pārrunājusi Latvijas prioritātes ES daudzgadu budžeta sarunās. Tās ir: drošība un aizsardzība, kohēzijas politika, kopējā lauksaimniecības politika, atbalsts “Rail Baltica” projekta īstenošanai, papildus atbalsts Latvijai saistībā ar Krievijas agresijas kara izraisītajiem izaicinājumiem, Latvijai izdevīgu kritēriju iekļaušana ES centralizētajās programmās, informē Ārlietu ministrija.
KOMENTĀRI
Pierobežas reģioniem vajag papildu atbalstu
Mārtiņš Staķis, Eiropas Parlamenta deputāts (Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa, “Progresīvie”):
– Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā jau tradicionāli ir paredzēts finansējums mazāk attīstītiem reģioniem, un šāds atbalsts ir bijis iekļauts visos iepriekšējos ES budžetos, tostarp arī pašreizējā daudzgadu finanšu ietvara (MFF – Multiannual Financial Framework) priekšlikumā. Tomēr Latvijā situācija šobrīd ir būtiski atšķirīga no citu valstu pieredzes. Mēs esam tie, kas faktiski aizstāv un stiprina visu Eiropas austrumu robežu. Tāpēc šajā MFF Latvijai un mūsu pierobežas reģioniem ir jāparedz papildus īpašs atbalsts, – tas nav tikai reģionālās attīstības jautājums, tā ir kopējās Eiropas drošības nepieciešamība. Es redzu reālu iespēju iegūt papildu finansējumu, īpaši kohēzijai, kas saistīta ar atbalstu austrumu robežai un pierobežas reģioniem. Esmu sagatavojis konkrētus priekšlikumus, kā to panākt. Tomēr, lai šie priekšlikumi tiktu iekļauti, būs ļoti svarīgi, ka visi Latvijas deputāti iesaistās to atbalstā. Tas stiprinātu arī valdības pozīcijas sarunās Eiropadomē. No Latvijas perspektīvas nav bažu par to, vai Eiropa turpinās atbalstīt robežas stiprināšanu, – šis atbalsts ir garantēts. Taču kohēzijas politikas nākotnē būtiski ir atcerēties, ka drošība nav reducējama tikai uz militāru infrastruktūru. Kohēzijas politika ir par reģionu spēju attīstīties un saglabāt noturību, īpaši tajos novados, kas atrodas pie ES ārējās robežas.
Ziemeļaustrumvidzeme un Latgale jau šobrīd izjūt ļoti spēcīgu sociālekonomisko spiedienu, ko pastiprina ģeopolitiskā situācija. Šī nav tikai Latvijas vai Baltijas problēma, tas ir plašāks Eiropas jautājums. Pierobežas reģioniem ir nepieciešama stabila, ilgtspējīga kohēzijas politika, kas palīdz gan aizsargāt robežu, gan arī attīstīt pakalpojumus, ekonomiku un vietējās kopienas.
Šovasar Latvijā viesojās Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks kohēzijas un reformu jautājumos Rafaēls Fito, lai klātienē iepazītos ar situāciju austrumu pierobežā un meklētu risinājumus tās attīstībai. Ir paredzēts, ka nākamajā budžeta periodā tiks ieviesta īpaša 218 miljardu eiro programma mazāk attīstītajiem reģioniem, tostarp austrumu pierobežai Polijā, Rumānijā un Baltijas valstīs, Latviju ieskaitot. Šāds solis panākts pēc intensīva politiskā darba un pārliecinošas argumentācijas par reģiona stratēģisko nozīmi. Pašlaik kohēzijas, lauksaimniecības un citi fondi tiek īstenoti katrā valstī caur daudzām atsevišķām programmām, lai gan tie balstās uz kopīgiem ES noteikumiem. Piedāvātās reformas paredz lielu daļu šīs naudas apvienot vienā plānā. Latvijā šī pieeja netiek atbalstīta, jo tā liktu lauksaimniekiem, mazajiem ražošanas uzņēmumiem un sociālās infrastruktūras projektiem konkurēt par vienu un to pašu finansējumu. Tomēr jāapzinās, ka šāda sistēma nākotnē var kļūt par realitāti. Tas nozīmē, ka Latvijai būs īpaši skaidri jāizstāv savas intereses – gan attiecībā uz pierobežas reģionu attīstību, gan uz skaidri nodalītām prioritātēm, lai nevienai nozarei netiktu “izrauta augsne” zem kājām.
Būs jāpieņem smagi politiski lēmumi
– Šobrīd spēkā esošais Eiropas Savienības daudzgadu budžets attiecas uz periodu no 2021. līdz 2027. gadam ieskaitot. No 2028. līdz 2034. gadam spēkā būs jaunā daudzgadu finanšu shēma, par ko jau pašlaik notiek cīņa, jo Eiropas Komisija (EK) savu priekšlikumu jaunajam daudzgadu budžetam piedāvāja jau šī gada jūlijā. Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājai Robertai Metsolai izdevās savākt visu parlamentā pārstāvēto grupu viedokli, un piespiedām EK šo un to izmainīt projektā, arī attiecībā uz finansējumu, ko varētu saņemt Latvija. Jaunajā septiņgadu budžetā, kas sāks darboties no 2028. gada, ir plānotas diezgan būtiskas atšķirības no šobrīd spēkā esošā budžeta. Šajā EP septiņgadu budžetā (2021.–2027. gads) katrai valstij ir sava kohēzijas aploksne. Redzam, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, arī Latvija, ļoti vāji to izmanto. 2025. gada sākumā apgūti bija vidēji seši procenti no visas septiņgades aploksnes, tagad – mazliet vairāk. Daļēji tas ir tāpēc, ka papildus 2021.-2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu finanšu shēmai ir EK pārvaldīta budžeta programma – Atveseļošanas un noturības mehānisms, kurā nevajag līdzfinansējumu. Valstīm ir tikai jāsasniedz konkrēti mērķi vai starpmērķi, ko tās ir uzņēmušās un ko EK ir apstiprinājusi. Atveseļošanas un noturības mehānismam ir konkrēts termiņš. Līdz 2026. gada augustam visai naudai jābūt nokontraktētai (Latvijai tie ir divi miljardi eiro), tāpēc valstis, tai skaitā Latvija, mazāk tērē kohēzijas naudu, jo cenšas apgūt Atveseļošanas un noturības mehānisma naudu. Taču arī kohēzijas naudu vajag izmantot, cik vien var. Ja tādas valstis kā Latvija, Lietuva, Igaunija, Bulgārija, Rumānija, Spānija, Portugāle, Polija vāji apgūst šo finansējumu, tad tām pazūd argumenti pret donorvalstīm (Vāciju, Nīderlandi, Zviedriju, Dāniju un citām), kāpēc vajag tādu daudzgadu budžeta projektu, kādu EK pašlaik ir sagatavojusi. Latvijai aktuāli ir piesaistīt finansējumu aizsardzības funkciju nodrošināšanai atbilstoši nesen veiktajām izmaiņām ES kohēzijas un sociālajā finansējumā. Mums drošība ir vajadzīga jau tuvākajos gados, tāpēc Latvijai jāmēģina šo naudu dabūt ātri tām vajadzībām, kas tai ir aktuālas. Kohēzijas naudu no Eiropas Sociālā fonda var piesaistīt arī sociāla rakstura programmām reģionos, bet no Eiropas Reģionālās attīstības fonda – infrastruktūras projektiem. Ir jārunā ar EK un jāiet uz priekšu. Tur loma ir gan ministrijām, gan arī pašvaldībām.
Attiecībā uz daudzgadu budžetu 2028.–2034. gadam EK kohēzijas politikai piedāvā citu sistēmu. Pagaidām, kamēr nav konkrētu lēmumu, vēl nevaram teikt, ko nākamais daudzgadu budžets lems par kohēzijas plāniem vai ko piedāvās. Priekšlikums ir kohēzijas naudu ielikt nacionālajos un reģionālajos partnerības plānos, turklāt par aptuveni padsmit procentiem samazinātā apmērā, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošo daudzgadu budžetu. Šajos plānos daļēji būtu arī lauksaimnieku nauda – nevis tiešmaksājumi, bet tā daļa, kas attiecas uz lauku attīstību. Tad Latvijai būs jāizvēlas, kam no šīs aploksnes dot vairāk – lauksaimniekiem vai projektiem, kas nav saistīti ar lauksaimniecību. Tas nozīmē, ka būs jāpieņem smagi politiski lēmumi. Labā lieta jaunajā daudzgadu budžetā ir atbalsts valstīm, kurām ir robeža ar Krieviju un Baltkrieviju. Būs īpaši noteikumi, kā šo naudu tās varēs izmantot.
Materiāls tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.
