Šķiet, atkāpšanās ceļa nebūs un 2016. gada 1. septembrī Smiltenē skolēni sāks mācīties jaunā skolā, visticamāk, ar jaunu nosaukumu. Vai vienā katlā sajauks kopā visas trīs esošās pilsētas skolas (Trīs pakalnu sākumskolu ar pirmajām sešām klasēm, ģimnāziju ar 7.-12. klasi, Centra vidusskolu ar 1.-12. klasi), vai būs divas izglītības iestādes, jākļūst zināmam jau šomēnes pēc četru iespējamo skolu modeļu izvētīšanas sabiedriskajā apspriešanā. Ja tagad pašvaldība ir spiesta domāt, kā noslogot un efektīvi apsaimniekot ģimnāzijas telpas, kā nemaksāt īri par skolas telpām privātīpašniekam (Centra vidusskolas sākumskolai Atmodas ielā), kā salikt bērnudārzā visus mazos rindā stāvētājus, tad tās ir sekas iepriekšējo gadu lēmumiem. Smiltenes bērnudārza “Pīlādzītis” jauno ēku projektēja un uzcēla par mazu (varbūt lielākai nepietika naudas?), lai uzņemtu visus mazuļus. Un triju skolu agrāk Smiltenē nebija. Manos skolas gados, kad ar demogrāfisko situāciju Latvijā viss bija kārtībā, Smiltenē bija tikai divas skolas: vidusskola ar 1.-12. klasi un, tiesa, vienubrīd arī ar divām maiņām, un 2. astoņgadīgā skola (vēlāk pamatskola). Ir sakāmvārds “Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais”. Tagad daļā sabiedrības cirkulē viedoklis, ka mazpilsētā pietiek ar vienu vidusskolu, bet pamatskolas gan jāatstāj divas. Arī es atbalstu šādu modeli. Lēmums par ģimnāziju ar tai obligātajām 7.-12. klasēm, manuprāt, attaisnojas tad, ja skola nolemj pretendēt uz Valsts ģimnāzijas statusu, jo nevis vienkārši ģimnāzijas, bet tieši Valsts ģimnāzijas statuss ar tā piešķiršanai izvirzītajām prasībām skolai nozīmē ievērojami augstāku latiņu pār citām vidējās izglītības iestādēm Latvijā. Pagaidām Smiltenē realitātei tuvāka ir ģimnāzijas statusa anulēšana un sākumskolas pieslēgšana izglītības iestādei Dakteru ielā, nevis Valsts ģimnāzijas statusa piešķiršana. Lai kā būtu, visiem pedagogiem novēlu cauri reformām iznest, saudzēt un lolot izglītības kvalitāti.
