Ziemellatvija.lv
Papildina Daugavas zivju resursus ar 91 tūkstoti zandartu mazuļu
Ar mērķi papildināt un atjaunot zivju resursus Daugavā, Aizkrauklē upē tika ielaists 91 tūkstotis zandartu mazuļu, kas atvesti no zivju audzētavas Tomē.
«Ja gribam būt precīzi, tad 91 300 mazuļu tika ielaisti Daugavā,» piebilst zinātniskā institūta «Bior» zivju audzētavas «Tome» vadītājs Ivars Putviķis.
Pagājušajā gadā Aizkrauklē un Koknesē kopā Daugavā tika ielaists nedaudz vairāk kā 100 tūkstoši zandarta mazuļu. Šogad Aizkrauklē vien 91 tūkstotis, kas piedevām ir gandrīz divas reizes vairāk, nekā plānots. «Var teikt, ka savu šī gada plānu esam izpildījuši, bet mums vēl nenolaisti palikuši trīs dīķi. Skatīsimies, cik daudz tur būs mazuļu, un domāju, ka šogad varēsim ielaist zivju mazuļus arī pie Kokneses,» saka audzētavas vadītājs un piebilst, ka nekad nevar zināt, cik mazo zivtiņu dīķos būs. «Mēs zinām, cik kāpuru mēs katrā no sešiem dīķiem ielaižam, bet mēs nezinām, kāds būs iznākums. To daudzumu ietekmē kaijas, kas izķer mazuļus, lielākie īpatņi izēd mazākos, audzēšanas procesu ietekmē arī citi faktori,» stāsta Ivars. Viņš teic, ka šajā gadā dīķos «raža» bijusi laba, jo no trijiem nolaistajiem dīķiem ir iegūts pietiekams daudzums zivju mazuļu, kas ļāvis izpildīt plānoto, un arī Aizkrauklē upē ielaists krietni vairāk nekā plānotie 50 tūkstoši mazuļu.
Zivju audzētava «Tome» īsteno zivju atjaunošanas programmu, kurā mazuļu audzēšanu apmaksā arī uzņēmums «Latvenergo», kompensējot HES kaskādes radītos zaudējumus. Zivju resursu atražošanas plāns 2021.–2024. gadam vēsta, ka vislielākos zaudējumus Latvijas iekšējo ūdeņu zivju resursiem ir radījusi trīs Daugavas HES – Ķeguma HES, Pļaviņu HES un Rīgas HES – izbūve un ekspluatācija. Šīs spēkstacijas pieder «Latvenergo», un kopā tās veido Daugavas HES kaskādi. Šīs kaskādes darbība izraisa zivju resursu zaudējumus, jo tiek pārtraukti zivju migrācijas ceļi, applūdinātas nārsta vietas, ūdens līmenis cikliski svārstās un turbīnās iet bojā zivis. Pēc Rīgas HES izbūves ceļotājzivīm vairs nav pieejamas dabiskās nārsta un barošanās vietas augšpus Rīgas HES aizsprosta Daugavā un ar to saistītajās upēs un ezeros, kas aptver vairāk nekā 60% Latvijas teritorijas.
Saskaņā ar šo plānu Daugavā katru gadu un arī šogad paredzēts ielaist 6,3 miljonus zivju mazuļu un kāpuru. To, kādu zivju mazuļus kurā vietā papildināt, nosaka institūta «Bior veiktie pētījumi. «Esam sākuši audzēt arī samus, bet tā kā šajā pusē to ir pietiekami, samus te, visdrīzāk, upēs nelaidīsim,» piebilst zivju audzētavas vadītājs.
Laikraksts «Staburags»
Alūksnē sper pirmos soļus laikmetīgās mākslas objektu izveidē
Uz pirmo tikšanos par laikmetīgās mākslas objektu izveidi Alūksnes Bānīša stacijā idejas autores Iritas Tīlanes-Pakalniņas vadībā sanākuši novada mākslinieki.
Diskusiju brokastis notika radošā gaisotnē, pārrunājot citu pilsētu pieredzi līdzīgu projektu realizācijā. Nākamais solis būs vides objektu radīšana.
Pirms laika izskanēja aicinājums Alūksnes novada māksliniekiem pieteikties idejai par Alūksnes novada vides mākslas radošo projektu – rezidenci, kuras autore ir kafejnīcas «Tvaiks& Ogle» un dizaina izstrādes darbnīcas-studijas «Boterra» saimniece Irita Tīlane-Pakalniņa. Tika pārrunāts koncepts, kā realizēt projektu «Vides mākslas pietura Bānīša stacijā».
«Nonācām pie secinājuma, ka esam uz viena viļņa un mums ir svarīgi, lai Alūksnē notiktu laikmetīgās mākslas attīstība. Pārrunājām citu pilsētu pieredzi, – labu piemēru varam ņemt no Cēsīm, kur notiek mākslas festivāls,» stāsta idejas autore.
Nākamais solis jau būs vides objektu radīšana, lai Bānīša stacijas kvartāls pilsētā būtu vēl pamanāmāks, – mākslinieki pēc izveidotajām skicēm veidos lielizmēra instalācijas.
Laikraksts «Alūksnes un Malienas Ziņas»
Gulbenes novads nostiprina sadarbību ar Koropas pašvaldību Ukrainā
Piedaloties Ukrainas vēstniekam Latvijā Anatolijam Kucevolam, 26. jūlijā tika parakstīts sadarbības memorands.
No Gulbenes novada pašvaldības puses to darīja domes priekšsēdētājs Andis Caunītis, no Ukrainas puses – Koropas pašvaldības vadītājs Vladimirs Kuņicins.
Memoranda parakstīšanas brīdī klāt bija arī Gulbenes novada pašvaldības un citu sadarbības pašvaldību pārstāvji – no Repinas Igaunijā, no Rietavas Lietuvā, no Kenčinas Polijā. Viņi visi kopā ar gulbeniešiem nedēļas nogalē svinēja pilsētas svētkus.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ģenerālsekretāre Mudīte Juhna ieskicēja situāciju: «Koropas pašvaldība atrodas Černihivas apgabalā. Tā ir teritorija, kurai saskaņā ar mūsu Ārlietu ministrijas nostādnēm Latvija palīdz. LPS, piedaloties projektā «Uzticības tilti», palīdzēja Latvijai būt starp tām desmit Eiropas Savienības valstīm, kuras nodibina sadarbību ar Ukrainas pašvaldībām. Tādējādi LPS veicinājusi vairāku Latvijas pašvaldību draudzību ar Ukrainas pašvaldībām. Gulbenes novadam draugi atrasti Ukrainas pilsētā Koropā. Pirmā satikšanās ar Ukrainas pašvaldības pārstāvjiem Gulbenē notika pagājušajā gadā, šogad ir turpinājums. Ukraiņiem ir svarīga mūsu palīdzība. Taču viņiem ir nozīmīgi arī just, ka Eiropa neaizmirst Ukrainu, tās cilvēkus.»
V. Kuņicins un viņa dzīvesbiedre Jeļena sarunā ar «Dzirksteli» teica atzinīgus vārdus par Gulbenes novadu, tā sakoptību, par sporta un kultūras infrastruktūru un pašvaldības darba organizāciju. Sacīja – ir iepazinies ar Gulbenes novada deputātiem un jutis viņus kā vienotu komandu.
V. Kuņicins arī akcentēja: «Priecājamies, ka mums ir tādi sadarbības partneri šeit, Gulbenes novadā. Jums ir laba pieredze. Vēlamies gūt iedvesmu, lai veiktu uzlabojumus savā pašvaldībā Ukrainā. Ir patīkami šeit būt. Varbūt jūs paši neredzat un nenovērtējat savus sasniegumus, uzskatāt, ka tā tam jābūt. Taču no malas, ticiet man, ir redzams, ka dzīvojat labi! Uz ielas Gulbenē redzam daudz vīriešu. Pie mums, Ukrainā, tā nav. Daudz cilvēku ir devušies karot. Krievijas sāktā kara dēļ Ukrainā cietuši ir visi un dažādā veidā. Karš uz ikvienu ir atstājis nospiedumu. Bērniem ir atņemta bērnība. Studentiem ir atņemta jaunība. No katras ģimenes tuvāki vai tālāki radi cīnās bruņotajos spēkos. Mums pastāvīgi notiek mobilizācija.»
Laikraksts «Dzirkstele»
Popularizē aitkopības nišas produktus
Jelgavas novada Vircavas pagasta svētku «Mirkļi Vircavā 2024» laikā tika atklātas «AV» radošās telpas, kas izveidotas aitkopības nišas produktu attīstībai un uzņēmējdarbības veicināšanai.
Telpu izveides mērķis ir apvienot uzņēmējus, profesionāļus, radošo industriju pārstāvjus, individuālos komersantus, studentus un jauniešus, kuriem ir interese par aitkopību, lai strādātu, organizētu dažādas aktivitātes un nodarbības, dalītos idejās un veicinātu savstarpējo sadarbību aitkopības nišā.
Atklāšanas svinībās, ko apmeklēja uzņēmēji un sadarbības partneri, viesus sagaidīja «AV» radošo telpu vadītāja Aija Vārava, kā arī sadarbības partneres Mišela Dombrovska un Elīna Mazūdre.
Aija Vārava ir Z/S «Trejdeviņi Trešelnieki» projektu vadītāja. Zemnieku saimniecības darbības veids ir aitkopība. Radošo telpu vadītāja stāsta, ka pašlaik tiek realizēts sadarbības projekts par jaunaudžu mehāniskās aizsardzības līdzekļu izstrādi no aitu vilnas un projekts par biškrēsliņa lapu ekstrakta zāļu formu izstrādi.
Radošajās telpās varēja iepazīties ar Aijas Vāravas radīto produktu balzamu un ilgas iedarbības mēslošanas līdzekļiem no aitu vilnas. «Pasākuma apmeklētāji ir patīkami pārsteigti par aitkopības nišas produktu daudzveidību un plašajām pielietošanas iespējām,» pauž Aija Vārava.
Atklāšanā piedalījās arī aitādas meistardarbu autors Viesturs Polis, kura radītie zābaki tiek dēvēti par «UGG» zābaku Latvijas versiju.
Telpu un skatloga dizaina autore ir Dārta Šķēle. Jaunas, mūsdienīgas mēbeles un interjera priekšmeti iegādāti par iegūto granta finansējumu biznesa ideju konkursā «Esi uzņēmējs Jelgavas novadā 2023».
Laikraksts “Zemgales Ziņas”
SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija” un reģionālie laikraksti.
Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”, Ziemeļlatvija” un “Latvijas Avīze”.
Reklāma