Anita Anitīna
* * *
Aiz melnās strīpas Aizķērās kāja, Iekritu baltajā Tieši uz sejas! Kur lai tagad Tāda – tik balta –, Ja allaž pelēka biju, Lai eju?
Tā nenotiek bieži, Bet man tā gadījās Tieši šorīt No paša rīta – Tintes melnā, Ķepīgā svītra Pārvērtās baltā, Smaržīgā, siltā.
Tagad es balta Un priecīga eju. No svītras līdz svītrai? Nē, tālāk un pāri. Uz pirkstu galiem Pa balto svītru Uz mīlestību. Uz mīlestību!…
