Igaunijā obligātais militārais dienests jau pastāv daudzus gadus, Lietuva šī gada martā to atjaunoja, bet Latvija šādu soli spert šobrīd netaisās – eksperti uzskata to par nelietderīgu. Pagaidām valsts viedoklis ir balstīts uz ekspertu rekomendācijām. Ko par obligāto dienestu domā iedzīvotāji?
Esmu Vidzemes Augstskolas “Mediju studijas un žurnālistikas” pirmā kursa studente un prakses uzdevumā “Ziemeļlatvijā” veicu nelielu pētījumu un viedokļu apkopošanu par to, kā pret ideju ieviest Latvijā obligāto militāro dienestu izturas cilvēki mūspusē. Lai uzzinātu vispārēju viedokli, tika izveidota interneta aptauja, kurā piedalījās 37 respondenti. Lielākā daļa respondentu uz jautājumu “Vai Latvijai būtu jāatjauno obligātais karadienests?” atbildēja “nē”. Interneta aptaujā lielāku interesi izrādīja tieši sievietes, kaut arī vīriešus dienēšana armijā skartu vistiešāk. Tieši pretējs viedoklis no aptaujātajiem respondentiem parādījās atvērtajā jautājumā. Gandrīz visi respondenti par labumiem, ko obligātais dienests varētu sniegt Latvijai, lielākoties minēja tikai pozitīvas lietas. Maz atbildēs parādījās apgalvojumu, ka karadienests nedotu nekādu labumu un pēc tā nebūtu nekādas vajadzības. Vislabāk aptaujas dalībnieku nostāju parādīja noslēdzošais jautājums, kur lielākā daļa atzina, ka drīzāk nedotos dienēt, nekā dotos, bet jāpatur prātā, ka vairāk kā puse respondentu bija sievietes. Valcēniete Santa Miķelsone atzina, ka, viņaprāt, Latvijā obligātais dienests būtu pat nepieciešams. “Par iemeslu varu minēt to, ka daļa jauniešu kļūst arvien neaktīvāki un viņiem trūkst disciplīnas. Bet vēl skumjāk ir tas, ka izzūd pavisam vienkāršas normas – cieņa un respekts pret sevi, citiem, dabu,” uzskata jaunā māmiņa Santa. Viņa visai kritiski vērtē mūsdienu jaunatni, tāpēc atbalstītu obligāto dienestu Latvijā, lai tādējādi ieaudzinātu jauniešos disciplīnu, atbildību. “Ja domājam par to, vai ieguldītie līdzekļi aizsardzības jomā atmaksātos – domāju noteikti, jo pēc tēva nostāstiem, obligātais dienests viņam iedzinis cīņas sparu un vēlmi kļūt labākam, tiekties pēc labākā. Protams, tas neiedarbotos uz visiem vienādi, bet gribu ticēt, ka vēlāk šie jaunie cilvēki būs gatavi strādāt savā labā, līdz ar to ieguvēja būs arī valsts. Domāju, ka dīkdieņu valstī jau gana,” uzskata Santa.Igaunijā jau pastāv obligātā dienesta likums un pēc vidusskolas beigšanas jaunieši dodas uz 9 vai 11 mēnešiem dienēt. Igaunijas pilsonis Vjačeslavs Svirskis no kaimiņpilsētas Valgas ir jau beidzis dienestu un tagad studē Tartu biznesa vadību. “Dienēšana armijā man deva ļoti daudz zināšanu un pārliecību pašam par sevi. Esmu guvis pieredzi vadībā un viennozīmīgi esmu disciplinētāks nekā pirms došanās armijā. Dienēt bija interesanti un aizraujoši. Ir iespēja satikt un iepazīt jaunus cilvēkus, izveidot kontaktus. Tas ir arī lielisks piedzīvojums, bet tajā pašā laikā iemācies disciplinēt un pārvarēt sevi,” stāsta Vjačeslavs. Kaut Igaunijā dienests ir obligāta prasība, Vjačeslavs pieļauj, ka ir arī tādi cilvēki, kas mēģina no tā izvairīties, aizbildinoties ar izdomātām veselības problēmām, bet viņam tādas domas nekad neienāca prātā un viņš arī nezina jauniešus, kas būtu mēģinājuši izvairīties no dienesta.Daudzi noteikti domā, ka dienēt būtu jādodas tikai vīriešiem un tas ir viņu pienākums, bet Santa domā savādāk: “Uzskatu, ka sievietes drīkst dienēt un viņām būtu jāļauj, ja pašām ir tāda vēlme. Vai ir kāds iemesls, lai to nedarītu? Droši vien, lai neliktu vīriešu kārtas pārstāvjiem justies švakākiem!” Bet cik nepieciešams ir obligātais dienests un vai sievietēm būs tur ļauts piedalīties? Cilvēku viedokļi dalās un nav viennozīmīgi skaidrs, vai dienests ir nepieciešamība vai tomēr nav. Gala lēmumu drīzāk izlems valsts vadošie spēki.
