Pirmdien, 17.janvārī, portālā ziemellatvija.lv publicējam ziņu “Viens no lielākajiem Covid-19 izplatības pieaugumiem novērojams Valmieras notekūdeņos”, kurā, balstoties uz laboratorisku pētījumu rezultātiem, apkopota informāciju par Covid-19 izplatību Latvijas pilsētu, tostarp Valmieras, notekūdeņos.
Mūsu lasītāji interesējas, kā iespējams noteikt vīrusu esamību notekūdeņos, tāpēc turpinājumā atbildam uz šo jautājumu, izmantojot pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” interneta mājas lapā atrodamo informāciju par notekūdeņu monitoringu Covid-19 izplatības noteikšanai.
Balstoties uz Eiropas Komisijas rekomendācijām, Valsts zinātniskais institūts “BIOR” veic oficiālu valsts monitoringu notekūdeņos SARS-CoV-2 klātbūtnes identifikācijai, lai savlaicīgi prognozētu slimības uzliesmojumus un izplatības tendences Latvijas pašvaldībās.
Latvija ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kurā Covid-19 pandēmijas laikā tika izstrādāta jauna pieeja notekūdeņu monitoringam, lai gūtu papildinformāciju par šo vīrusu.
Kāpēc jāveic notekūdeņu monitorings?
Notekūdeņu monitoringam ir būtiska nozīme vīrusu epidemioloģijā. SARS-CoV-2 vīrusa izplatības analīze notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmās sniedz papildu informāciju Slimību profilakses un kontroles centram un citām veselības iestādēm, lai varētu prognozēt un novērot vīrusa izplatības dinamiku.
Notekūdeņu monitoringā iekļauto rādītāju tendences var norādīt uz vīrusa daļiņu skaita palielināšanos vai samazināšanos notekūdeņos. Šāda monitoringa priekšrocība ir tā, ka tādejādi iespējams konstatēt gan slimnieku ar simptomiem, gan bez simptomiem, klātesamību pašvaldībā. Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju un dažādo SARS-CoV-2 variantu izplatību pasaulē un Latvijā, vīrusa genoma sekvences monitorings notekūdeņos var arī agrīni signalizēt par bīstamo variantu izplatību vai, iespējams, jaunu variantu parādīšanos kādā no pašvaldībām vai plašākā reģionā. Monitoringa datu analīze veicina savlaicīgāku un pamatotāku lēmumu pieņemšanu Covid-19 uzraudzībā un kontrolē.
Tāpat pilsētu notekūdeņu ķīmiskā analīze sniedz noderīgu epidemioloģisko informāciju par iedzīvotāju dzīvesveida ieradumiem, sabiedrības veselību un labklājību.
Notekūdeņu monitoringā balstītā epidemioloģiskā pieeja ir veiksmīgi izmantota arī narkotiku patēriņa novērtēšanai, taču to var izmantot, lai novērtētu citus ar dzīvesveidu saistītus faktorus, piemēram, alkohola un jaunu psihoaktīvo vielu patēriņa novērtēšanai.
Notekūdeņu monitorings Latvijā ilgtermiņā sniedz atbalstu citu iespējamu infekciju uzliesmojumu monitoringam un sabiedrības veselības pētījumiem.
SVARĪGI! Šobrīd pasaulē nav pierādījumu par cilvēku inficēšanās gadījumiem, ko izraisījusi to saskarsme ar notekūdeņiem Līdz šim notekūdeņos nav atrasts neviens dzīvs vīruss.
Notekūdeņu monitoringa ieviešana un analīze Latvijā
Divas reizes nedēļā pašvaldību centralizēto notekūdeņu savākšanas sistēmu notekūdeņu attīrīšanas iekārtās tiek ievākti neattīrītu notekūdeņu paraugi (24 stundu kompozītparaugi), kas tiek nogādāti Valsts zinātniskajā institūtā “BIOR” un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, kur tajos tiek analizēta SARS-CoV-2 vīrusa RNS un citu ar sabiedrības veselības aspektiem saistītu vielu klātesamība un izplatība notekūdeņos.
Speciāli izstrādāta notekūdeņu monitoringa metode ļauj konstatēt, monitorēt un paredzēt vīrusa izplatību konkrētos valsts reģionos, kā arī, padziļinātu izmeklējumu gadījumā, liecināt par iespējamu jaunu vīrusa mutāciju klātbūtni pašvaldībā. Pilnīgai notekūdeņu paraugu izmeklējumu veikšanai ir nepieciešamas vairākas dienas, līdz ar to monitoringa sistēmā publicētie rezultāti ir ar vairāku dienu nobīdi.
Analizējot monitoringa rezultātus ilgtermiņā un dažādās vietās, ir iespējams novērot saslimstības dinamiku pašvaldībā un objektīvi saskatīt tendences un atšķirības.
Plašais informācijas klāsts, ko iespējams iegūt no notekūdeņiem, paver iespēju paplašināt uz notekūdeņu monitoringu balstīto epidemioloģisko pieeju ar citiem cilvēka biomarķieriem, sniedzot norādes par uzturu, veselību, slimībām un piesārņotāju iedarbību, piemēram, sasaistot vides vai pārtikas piesārņotāju iedarbību ar tādiem veselības traucējumiem kā diabēts vai vēzis.
Pašvaldības, kuras šobrīd ir iekļautas kuru notekūdeņu attīrīšanas iekārtām tiek ņemti regulāri ūdens paraugi: Rīgā, Liepājā, Jelgavā, Jūrmalā, Rēzeknē, Ventspilī, Valmierā un Jēkabpilī.
SVARĪGI: pilsētās konstatētais SARS-CoV-2 RNS kopiju skaits nav savā starpā salīdzināms, jo to ietekmē gan katras pašvaldības notekūdeņu savākšanas tīkla īpatnības, gan tās esošo notekūdeņu kvalitāte, līdz ar to būtiski ir novērot kopiju skaita izmaiņu tendences katrā pašvaldībā atsevišķi.
Informācijas avots: Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”
Reklāma