Grupa Valkas domes un Valgas pilsētas amatpersonu pagājušajā nedēļā atgriezās no Zviedrijas, kur pēc Kalmāras apgabala reģionālās padomes ielūguma devās pieredzes apmaiņas braucienā un atgriezās ar jaunām idejām par investīciju piesaistes iespējām.
Grupa Valkas domes un Valgas pilsētas amatpersonu pagājušajā nedēļā atgriezās no Zviedrijas, kur pēc Kalmāras apgabala reģionālās padomes ielūguma devās pieredzes apmaiņas braucienā un atgriezās ar jaunām idejām par investīciju piesaistes iespējām.
“Interesantākais brauciena ieguvums bija informācija par Ķīnas investīcijām Kalmārā, uz ko zviedri bija mērķtiecīgi gājuši vairākus gadus. Investoru meklēšana Ķīnā bija aizsākusies jau 1999. gadā, bet kopīgais sadarbības līgums tika noslēgts 2005. gadā un darba augļi ir redzami tikai tagad. To redzot, varam secināt, ka arī mūsu darbība šajā ziņā ir vērsta pareizajā virzienā. Vienmēr ir jāizmanto jebkura iespēja pastāstīt par sevi, jo nekad nevar zināt, kurš ir īstais brīdis, kad kāds investors sadzird un saprot, ka tieši šī ir īstā vieta viņa investīcijām,” secina domes priekšsēdētāja Unda Ozoliņa.
Ķīnieši rīkojas ātri un uzreiz
Uz Zviedriju devās Valkas pilsētas domes priekšsēdētāja Unda Ozoliņa, Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Dagnija Ūdre, projekta “Baltic Tangent” speciālists Gints Marga, 9. Saeimas deputāts Vents Armands Krauklis, kā arī Valgas pilsētas, apriņķa un transporta pakalpojumu uzņēmumu pārstāvji. “Brauciena mērķis bija pārrunāt transporta infrastruktūras jautājumus, preču pārvadājumu intermodalitāti, loģistikas centra funkcijas, kā arī citu valstu, konkrētajā gadījumā – Ķīnas investīciju piesaisti,” skaidro D. Ūdre.
Ķīnas investīciju ideja ir izveidot lielu izstāžu zāļu laukumu, kur Ķīnas uzņēmēji piedāvā savu preci. Ir paredzēts, ka uz šo izstāžu centru brauc uzņēmēji un izvēlas pasūtījumus savam biznesam.
Sava iecerētā izstāžu centra izveidei Ķīnas investors bija meklējis kādu atbilstošu vietu Eiropā, Baltijas jūras reģiona centrā. Kad ķīnieši ieradās Kalmāras pilsētas domē, kopīgās sarunas izvērtās tik nopietnas un pašvaldības ieinteresētība bija tik liela, ka iepriekš plānotās vienas dienas pārrunas turpinājās no pirmdienas līdz piektdienai, un tas viss beidzās ar parakstītu sadarbības līgumu. Zviedri nezināja precīzi nosaukt ieguldītās naudas summas. Viņi zina tikai to, ka orientējoši tie ir padsmiti miljardu un tā ir investīcija, kas izmainīs visu Kalmāras dzīvi.
Pirmās kārtas pabeigšana ir plānota jau novembrī. Atšķirībā no zviedriem, kuri visu ļoti rūpīgi plāno un paredz iespējamos riskus, ķīnieši rīkojas ātri un uzreiz, problēmas risinot tad, ja tādas rodas.
Ir piemērs, kā darīt Valkā un Valgā
Vēl šī brauciena ietvaros, bija iespēja iepazīties ar Zviedrijas nacionālo transporta un loģistikas centra programmu. Tajā ir paredzēts, ka valsts plāno atbalstīt līdz desmit nacionālas nozīmes loģistikas centru, kur preču plūsma tiek sadalīta pa Zviedriju. Pētījums par to, kuras varētu būt šīs vietas, jau ir veikts, bet konkrēts lēmums vēl nav pieņemts.
Ļoti interesanti bija iepazīt Nassjo pilsētas transporta un loģistikas centru. Tā ir ideja, par ko mēs jau vairākus gadus esam runājuši un plānojuši un kas pilnībā būtu īstenojama arī Valkai un Valgai. “Šajā loģistikas centrā nav būvētas nekādas ēkas. Pie jau esošās dzelzceļa līnijas ir izbūvēti dzelzceļa atzari un konteineru pārkraušanas vieta. Sākotnēji šī mērķa īstenošanai bija piesaistīti arī Eiropas Savienības līdzekļi. Pašlaik tā ir pašvaldības un privātā partnerība uz līdzvērtīgiem noteikumiem,” stāsta G. Marga. Pašvaldība neplāno, ka tas būs ilgtermiņa biznesa plāns. Viņi dos pirmo grūdienu un pieļauj iespēju, ka tad, kad uzņēmums būs pilnībā nostabilizējies, pašvaldība savas kapitāla daļas pārdos.
Savs labums būtu arī valcēniešiem
Pašreiz bizness veidojas pat labāk nekā sākotnēji bija plānots un interese par viņiem ir gana liela. Šajā centrā bija arī Valkas domes darbinieki, kuri varēja vērot dabā konteineru pārkraušanas procesu. Ir sagatavots gandrīz piecus hektārus liels laukums, kas nav zem jumta, un konteineri tiek krauti viens virs otra. Viss pārkraušanas process ir tik ļoti datorizēts, ka to apkalpo tikai trīs cilvēki. “Šo ideju arī mēs šeit varētu attīstīt, visticamāk, ka to īstenotu igauņpusē, taču savs labums no tā visa būtu arī valcēniešiem. Papildus mēs vēl varētu plānot kādas šķirotavas noliktavas izveidi, kur šos konteinerus sadala sīkāk vai pārdala, bet zviedri to neplāno darīt. Viņi cer, ka Nassjo būs viena no pilsētām, ko valsts izvēlēsies kā atbalstāmo loģistikas centru un tad to varēs vēl vairāk paplašināt un attīstīt,” stāsta U. Ozoliņa.
Valkas un Valgas amatpersonu viesošanās Zviedrijā un tikšanās ar projekta partneriem notika programmas INTERREG IIIB projekta “Baltic Tangent” ietvaros.
