Uzklausot mūsu lasītāju lūgumu, “Ziemeļlatvija” sāk viesoties pie čakliem dārzkopjiem, lai uzklausītu viņu padomus, kā izaudzēt labu ražu un skaistas puķes.
Varinieši tādā reizē iesaka apciemot Ainu Brikmani. Seniore dzīvo Variņu ciematā, Līvānu privātmāju rajonā, un, kopš viņsaulē aizgājis dzīvesbiedrs Antons, viena tiek galā ar visiem dārza darbiem, izņemot zāliena pļaušanu.
Zāles pret gārsu, miltrasu un skudrāmIzstaigājot Ainas kundzes puķu un sakņu dārzu, atliek nospriest, ka saimniecei ir zaļie pirksti un kārtības mīlestība. Stādi aug griezdamies. Dobes ir glīti sastrādātas. Piemēram, zemenes ir sastādītas tik rūpīgi, ka, šķiet, attālums starp stādiem ir nomērīts ar lineālu.“Kad nopirkām šo māju, te viss bija aizaudzis ar gārsu,” izrādot dārzu, atceras saimniece. Toreiz noderējis žurnālā izlasīts padoms, kā ar nezāli cīnīties. Lai atkarotu gārsai zemi, rudenī uz zemes biezā kārtā noklāj avīzes, uz tām uzber augsni vai kūtsmēslus. Nākamajā rudenī avīzes ir satrūdējušas, bet zeme kļuvusi tik irdena, ka gārsas ar visām garajām saknēm nāk laukā tik viegli, ka tin kaut kamolā. Tad nu Aina laukumu pa laukumam izlasījusi visu gārsu ārā.Savukārt pret skudrām dārzā labi palīdzot kādas Latgales sievas ieteiktais padoms. “Ko mokies, nopērc piparus,” viņa teikusi, uzklausot varinietes žēlošanos. “Tiešām palīdzēja. Uzbēru siltumnīcā smalkos, melnos piparus, un skudras pazuda,” tautas līdzekļus par labiem atzīst A. Brikmane. Pirms pāris dienām viņa izmēģinājusi vēl kādu recepti pret skudrām – ar kafijas biezumiem sajauktu smalko kanēli. Dārzkopei ir zināms arī efektīvs paņēmiens, kā apkarot miltrasu. Kad dārzā miltrasa piemetās lielogu ērkšķogu krūmam, Aina šo metodi pati pārbaudīja. Tā jāliek lietā pavasarī, kad ērkšķogas ir pumpuros. Spainī kādas piecas dienas patur cilvēka urīnu, tad ielej lejkannā un bagātīgi visā garumā aplaista ērkšķogulājus. “Pusi vasaras krūms smirdēja, bet miltrasas vairāk nav,” smaida dārzkope.Ņemot vērā, ka kūtsmēslus nevar dabūt, dārza mēslojumam Aina izmanto kompostu. Rudenī sagrābtās koku lapas saber plēves maisos, un, ja ir pie rokas, pieliek biokompostētāju. Pēc diviem gadiem komposts ir lietošanas kārtībā. Šopavasar tādu mēslojumu variniete iestrādājusi arī jaunajā siltumnīcā. Siltumnīcās aug tomāti un savu kārtu izstādīšanai dārzā gaida saimnieces izaudzētie samteņu un cīniju stādi.
Kāroto Dieviņš atnesNo pavasara puķēm varinietes dārzā aizvadītajā nedēļā vēl ziedēja tulpes un narcises. Saimniece norāda uz mazajām tulpītēm un teic, ka tādas visu laiku kārojusi. “Beigās Dieviņš atnesa, – kā visu, ko vēlos! Pašas pēkšņi uzradās dārzā. Acīmredzot žurkas no kaimiņu mājas atvilkušas sīpolu, jo tādas tulpītes aug kaimiņmājā,” stāsta Aina.Pretī saulei viņas dārzā stiepjas un savu ziedēšanas kārtu gaida arī vasaras puķes – puķuzirņi, saulespuķes, flokši, peonijas, zeltpīpenītes, ķiršu krāsas, baltas un dzeltenas lilijas. No rudens puķēm iestādītas mārtiņpuķes un dālijas. “Kādreiz manā dārzā auga 46 šķirņu dālijas. Pēc kataloga pasūtīju. Tad rudenī pirms vīra bērēm saliku izraktos dāliju gumus siltumnīcā, uznāca sals, un dālijas izsala. Pāri palika tikai dzeltenās,” atceras Aina.Kādreiz viņa savam priekam audzējusi daudz puķu podos – petūnijas, pelargonijas, begonijas, verbēnas. Visa māja un saimniecības ēka bijušas apliktas podu podiem. “Tagad vairs to nevaru veselības dēļ. Ar podu puķēm ir daudz darba. Nāk lietus, – jāpažēlo. Ir auksta nakts, – jānes iekšā. Laistīšanai vajag daudz ūdens,” nopūšas dārzkope.Ja kādam vajag skaistu, dekoratīvu apstādījumu gar piebrauktuvi vai celiņu, Aina no sirds iesaka maldu laimiņu. “Brīnišķīgs, kā kupoliņš! Rudenī skaisti zied sarkaniem ziediem. Noskatīju tādu laimiņu, ejot uz Baltinavas estrādi, kur tie bija sastādīti gar visu taku,” atceras Aina. Kopā ar vēl dažām citām varinietēm viņai ir kāds hobijs – pašām ar automašīnu apceļot Latviju. It īpaši patīkot Latgale un tās baznīcas ar sakopto apkārtni. Ainai spilgti atmiņā palikuši Viļānu baznīcas dārza svētki ar rožu dārzu un skaistajiem, cilvēku veidotajiem ziedu paklājiem. “Ja ir iespējams, aizbrauciet! Viļānos šie svētki notiek septembra otrajā svētdienā. Braucu tur katru rudeni Pie viena var aiziet uz Viļānu tirgu. Tas ir labs,” iesaka Aina.Kliedē drūmās domasViņai dārzs ir ne tikai acu, bet arī vēdera priekam. Tur sastādīti sīpoli, ķiploki un kartupeļi, iesēti burkāni, bietes, zirņi. Augs arī gurķi, kāposti un kāršu pupiņas. Pirmo reizi dārzkope iestādījusi ziloņķiploku ar 24 daiviņām un jau tagad ar interesi gaida, kas izaugs.“Un te aug manas rudens avenes. Bez miglošanas ir smukas, lielas, tīras ogas,” priecājas Aina un ar savu aveņu stādiem neskopojas, – dāvina tos citiem variniešiem. Viņas dārzā aug arī kazenes un ogu krūmi. Piemēram, baltās jāņogas stāds dārzā esot uzradies pats. Iespējams, kāds putns “uzdāvinājis”.Dārza darbi vasarā un rokdarbi ziemā Ainai Brikmanei nav tikai sirdsprieks. “Tagad es zinu, ka tikai darbs ir labākās zāles pret drūmām domām,” secina seniore. “Ja nevarēšu vairs pastrādāt dārzā, tad tikai adīšu,” pati sev sola Aina. Ik ziemu viņa ada krāšņas rakstainas vilnas zeķes maziem un lieliem, sievietēm un vīriešiem. Tās ir Ainas izlolotas “ziemas puķes”, kurās katrs rakstiņš ieadīts ar mīlestību.
