Pēc sestdienas deju uzveduma “Pavasara nakts mistērijas”, kurā Valkas puses tradīcijas izdejoja 26 Latvijā labākie A klases deju kolektīvi, nepamet gandarījuma sajūta un lepnums par savu pilsētu un novadu!
Šis patiešām bija kas tik neredzēti skaists. To “Ziemeļlatvijai” apgalvoja vairums estrādē un arī nākamajās dienās satiktie, kurus joprojām priecē pasākumā gūtās emocijas no redzētā uz skatuves un debesīs. Ja uz skatuves “spridzināja” jaunieši, tad debesīs – bezgala krāšņs salūts. Tā laikā bija dzirdami laimes vēlējumi, ko parasti cits citam teic, sagaidot jauno gadu. Varētu teikt, ka pavasara mistērijas uguņošanas laikā izdevās piedzīvot līdzīgas sajūtas kā gadumijā.
Lai būtu spēks darīt labas lietasPasākumu atklāja novada domas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis un kultūras ministre Dace Melbārde, kura skatītājiem nodeva sveicienus no Limbažu novada Viļķenes, kur sestdien atzīmēja Latvijas valsts himnas autora Baumaņu Kārļa jubilejai par godu rīkoto Himnas Goda dienu. Atklāšanas runā V. A. Krauklis visiem novēlēja šajos brīnišķīgajos svētkos Valkā – pilsētā, kur sākas Latvija, – piedzīvot sajūtu, kas visus noteikti uzlādēs ar milzum daudz pozitīvas enerģijas, lai pēc tam šajā trauksmainajā laikā būtu spēks darīt labas lietas. Pašvaldības vadītājs izmantoja brīdi, lai visu vārdā pateiktu paldies cilvēkiem, pateicoties kuriem, šis deju uzdevums var notikt. Vispirms tie ir latviešu tautas deju korifeji – Gunta Skuja, Jānis Purviņš, Maruta Alpa, mūspusē tik iemīļotā, ilggadējā Smiltenes Tautas deju ansambļa “Ieviņa” vadītāja Ieva Adāviča, kā arī scenogrāfs Ivars Noviks un šī pasākuma režisors – valcēnietis Aivars Ikšelis. Tikpat svarīgi ir arī cilvēki un organizācijas, kas sniedz nenovērtējamu atbalstu tam, lai sapņi piepildītos. Pēc šī brīnišķīgā pasākuma V. A. Krauklis atzina, ka ir izdevies sagādāt pozitīvu šoku kultūras ministrei D. Melbārdei. Viņa bijusi pārsteigta, ka Valkā ir spējīgi noorganizēt ko tik izcilu.
Jārēķinās ar neparedzētiem gadījumiem Lai gan pasākums tik tiešām bija izcils, tomēr nācās uzklausīt skatītāju bažas par slideno estrādes grīdu. Pēc estrādes grīdas nomaiņas tika solīts, ka tā neslīdēs, diemžēl tas nepiepildījās. Sestdienas mainīgie laikapstākļi darīja savu – slapjā dēļu grīda bija iemesls vismaz padsmit dejotāju kritieniem – galvenokārt skatuves labajā pusē. Pēc kritieniem skatītājiem bija satraukums, vai kāds no jauniešiem krītot nav guvis nopietnu traumu. Par laimi, pēc kritieniem visi piecēlās un tikpat aizrautīgi turpināja dejot. Ir jāsaprot, ka nekur un nevienā lietā nav iespējams piedzīvot simtprocentīgu pilnību. Ar neparedzētiem gadījumiem jārēķinās ikvienam, tāpēc šo neveiksmi nolīdzināja fantastiskā pasākuma atmosfēra, kā arī līdz šim vēl neredzētās uzveduma otrajā daļā dejotās horeogrāfa Jāņa Purviņa astoņas jaunas dejas un daudzkrāsainu gaismu rotaļas gan uz estrādes, gan izgaismojot koku galotnes. Arī par grupu “Kreicburgas ziķeri”, kas zaļumballē muzicēja līdz pat četriem rītā, saņemtas tikai pozitīvas atsauksmes. “Zaļumballē bija forša gaisotne. Grupa spēlēja tik labi, ka dejotājiem tas bija “kā āmurs uz galvas”. Bez haltūras,” tā “Ziemeļlatvijai” apgalvoja viena no ballētājām.Savukārt Smiltenes bērnu deju kolektīva “Dadzīši” ilggadējā vadītāja Māra Leja uzskata, ka, reklamējot pasākumu, nav jālieto vārds – unikāls, jo sestdienas pasākumu viņa vērtē kā lielu deju koncertu, kādi notiek arī citur.“Deju uzveduma sižetu un režiju nevarēja saprast,” norāda M. Leja. Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv.
