Reģionu ziņas

Bibliotēka dāvanā saņem mēbeles

Aizkraukles novada centrālā bibliotēka saņēmusi dāvinājumu no Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Atbalsta biedrības. Grāmatu krātuvē nonācis vairāk nekā 70 mēbeļu vienību.

“Pērn 31. augustā applūda Aiz­kraukles bibliotēkas lasītavas telpas, un visas mēbeles plūdu rezultātā tika bojātas,” stāsta bibliotēkas direktore Kristīne Vilsone. “Zvanīju LNB Atbalsta biedrībai un lūdzu palīdzību – ja ir iespēja, sagādāt mēbeles. Šogad martā e-pastā saņēmu vēstuli, ka SIA “Robert Bosch” piedāvā mēbeles. Tika vaicāts, vai mēs kaut ko ņemsim. Vienību bija daudz, un es atbildēju, ka mēs ņemsim visas.”

Uzņēmuma “Robert Bosch” dāvinātās mēbeles bibliotēkā nonākušas gan lasītavas, gan arī citās telpās. “Gan abonementa nodaļā, gan lasītavā mēbeles ir no metāla,” saka Kristīne Vilsone. “Tām ir ilgāks kalpošanas laiks, tās ir arī viegli kopjamas. Ja gadīsies, ka telpas vēlreiz applūdīs, tās nebojāsies.”

Bibliotekāru darbu noteikti atvieglo arī izstādēm paredzētie metāla galdi. Tie ir ar ritenīšiem, kas nozīmē, ka bibliotekārs pats var galdiņu pārvietot. Saņemts arhīva skapis, kas atbilstošs visām prasībām. Lasītava no šī dāvinājuma tikusi pie skapjiem novadpētniecības materiāliem un vitrīnas.

Jaunās mēbeles pamanījuši arī lasītāji. Īpaši viņiem patīk galdi, lasītavā – datorgalds, kuram līdzās novietots printeris. Sapnis ir pārkārtot bērnu literatūras nodaļu, lai jaunākajiem lasītājiem un viņu māmiņām būtu interesantāk un mājīgāk. Vajadzīgi piemēroti plaukti bērnu augumiem, spēles. “Pērn iesaistījāmies projektā, bet to neapstiprināja. Tomēr mēģināsim nepieciešamo sarūpēt arī bērnu nodaļai,” saka bibliotēkas vadītāja.

Laikraksts “Staburags”

Īslīcieši rosina parakstu vākšanu, lai Spānijas kailgliemezi iekļautu invazīvo sugu sarakstā

Bauskas novada Īslīces pagasta iedzīvotāju konsultatīvā padome ir iesniegusi pieteikumu platformā “Mana balss”, kur iedzīvotāji aicināti nobalsot par Spānijas kailgliemeža iekļaušanu Latvijas invazīvo sugu sarakstā.

Īslīces pagasta konsultatīvās padomes locekle Evita Novicka “Bauskas Dzīvei” stāsta, ka padomei bija tikšanās ar pagasta iedzīvotājiem: “Uzklausot priekšlikumus un ieteikumus, secinājām, ka viena no aktuālām tēmām, kas rūp ne tikai Īslīces, bet arī Bauskas novada un Latvijas iedzīvotājiem, ir Spānijas kailgliemežu populācijas invāzija.”

Šī invazīvā svešzemju suga ir tik ļoti savairojusies, ka rada pamatotu uztraukumu dārzkopjiem, zaudējumus lauksaimniekiem, stādu audzētājiem un pārnēsā slimību ierosinātājus, kas izraisa augu un dzīvnieku saslimšanas. Tie vairojas ātri, izdējot līdz 500 olām gadā.

E. Novicka, aprakstot situāciju, min, ka Spānijas kailgliemezis “lielos tempos “ieņem” mūsu dārzus, atpūtas zonas, upmalas, kapus un pārējās zaļās zonas. Un ne tikai – pagrabi, garāžas un pat suņu būdas…”.

Galvenā problēma pašlaik – šis gliemezis, tāpat kā daudzas citas invazīvas sugas Latvijā, tiek pētīts un atzīts par invazīvu, bet nav iekļauts Latvijas invazīvo sugu sarakstā. “Pēc sarunas ar Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistēm un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas Sugu un biotopu aizsardzības nodaļas vecāko eksperti M. Melnbārdi secinājums viens – šis ragainis jāiekļauj sarakstā!” ir pārliecināta E. Novicka un citi Īslīces pagasta padomes dalībnieki.

Īslīces pagasta iedzīvotāju konsultatīvā padome ir iesniegusi pieteikumu platformā “Mana balss”, kur iedzīvotāji aicināti nobalsot par Spānijas kailgliemeža iekļaušanu Latvijas invazīvo sugu sarakstā (pašlaik šajā sarakstā ir tikai viena suga – Sosnovska latvānis). Tā būs iespēja koordinētām rīcībām, lai ierobežotu šīs kaitīgās sugas izplatību Latvijā. Īslīcieši aicina arī citus pievienoties balsojumam.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Papildina un maina noteikumus

Aizkraukles novada domē pieņemts lēmums veikt grozījumus saistošajos noteikumos par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu novadā.

Izmaiņas skar atkritumu apsaimniekošanas zonas, kas būs trīs līdzšinējo sešu vietā. Mainīts būs arī nešķiroto atkritumu izvešanas biežums, kas paredzēts divas reizes mazāks, ja cilvēks iesaistās dalīto atkritumu savākšanā. Saistībā ar noteikumiem pieļaujama būs arī bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšana sava īpašuma teritorijā, izņemot pilsētu, ja tas nerada draudus cilvēkiem, videi un citu mantai, kā arī neveicina labvēlīgu vidi grauzējiem, putniem, kaitēkļiem un kailgliemežiem. Savukārt publiskajās vietās savāktos bioloģiski noārdāmos dārzu un parku atkritumus būs atļauts kompostēt tikai ar pašvaldību saskaņotās vietās. Tāpat varēs dedzināt koksnes un dārza atkritumus (sausie koku, krūmu zari, lapas, neapstrādāti kokmateriāli), ja tas netraucēs apkārtējos un nerada ugunsbīstamību.

Aizkraukles novada domes izpilddirektors Uldis Riekstiņš skaidroja, ka izmaiņas veiktas, lai uzlabotu atkritumu apriti, uzklausot iedzīvotāju viedokli. Būtisks papildinājums būs kompostēšanas iespējas un zaru dedzināšana, kas līdz šim nebija ļauts, bet daudzviet būtu pieņemamākais risinājums. Pašvaldības juriste Ilga Visocka piebilda, ka novados dažādi risina jautājumu par koku lapu un zaru savākšanu un dedzināšanu – dažos atļauj, citos nē, bet visu regulē noteikumi. Sadzīves atkritumu dedzināšana gan nav un nebūs pieļaujama.

Izmaiņas stāsies spēkā, kad savu atzinumu sniegs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, un saistošo noteikumu jauno redakciju saistošos noteikumus publicēs izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Laikraksts “Staburags”

Biedrība rūpējas par baznīcu Galgauskā

19. gadsimtā celtā un ilgstoši pamestībā esošā Galgauskas Svētā Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīca ir pārmaiņu gaidās. Rūpes par tās atjaunošanu uzņēmusies biedrība “Baznīckalns”, kura pirms četriem gadiem nodibināta ar mērķi saglabāt un atjaunot baznīcu Galgauskā, tās arhitektūru un apkārtējo vidi, kā arī pēc tam turpināt uzturēt šo vietu, veicināt tās atpazīstamību.

Biedrības “Baznīckalns” pārstāvis Kaspars Grīnbergs “Dzirkstelei” saka, ka šobrīd ir nocelts un drošā vietā zem jumta nolikts baznīcas kupols, lai ar laiku to restaurētu. Kupola vietā baznīcai uzlikts pagaidu jumts. Šobrīd nekādi citi darbi uz vietas nenotiek.

Biedrība visas darbības ar Galgauskas baznīcu veic un turpmāk veiks tikai ziedojumu un cita atbalsta finansējuma piesaistes veidā, piemēram, no fondiem, no Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes. Atbalsta arī vietējie cilvēki. “Šobrīd mēs tādā pašdarbības līmenī darbojamies, cenšamies saglābt, kas saglābjams, lai nesabruktu viss,” viņš saka.

Biedrība pašlaik strādā pie baznīcas īpašuma tiesību jautājuma sakārtošanas. Šobrīd ēka ir bezsaimnieka īpašums. Latvijas pareizticīgo konfesija oficiāli ir atteikusies no dievnama Galgaus­kā, jo šeit nav vairs draudzes, stāsta K. Grīnbergs.

Ar iniciatīvu saglabāt baznīcu Galgauskā kā vietējas nozīmes arhitektūras pieminekli pirmais klajā esot nācis zem ēkas esošās zemes sākotnējais īpašnieks – Latvijā pazīstams ārsts Vilnis Lietuvietis. Viņam mamma bijusi kristīta Galgauskas baznīcā.

“Vairākus gadus pēc kārtas tika rīkotas talkas ap baznīcas zemi, bet nebija nekādu lielāku centienu. V. Lietuvietis mani piesaistīja, jo esam labi sen pazīstami. Arī man kultūras vērtības nav svešas. Dzīvē kopumā es darbojos celtniecības jomā, līdz ar to man ir tehniska pieeja šim pasākumam. Kopīgiem soļiem lēnā garā iesim uz priekšu. Tagad zeme zem baznīcas pieder biedrībai “Baznīckalns”,” teic K. Grīnbergs.

Svētā Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīca Galgauskā atrodas grūti pieejamā vietā mežā. Pirms dažiem gadiem tā kļuva arvien populārāka Latvijā, jo piesaistīja ar nomaļo un aizaugušo vietu, kur meža vidū kā brīnums stāvēja dievnams. Tas bija burtiski ieaudzis kokos un zālē, tagad, pateicoties biedrībai, baznīcas apkārtne ir sakopta.

Laikraksts “Dzirkstele”

Alūksnē drīzumā sāks būvēt katastrofu pārvaldības centru

Pagājuši vairāki gadi, kopš uzsāktas sarunas par vienota katastrofu pārvaldības centra būvniecību Alūksnē, un nu šis nodoms ieņēmis konkrētas aprises – izraudzītajā vietā Alūksnē uzsākti sagatavošanās darbi būvniecībai, tiek cirsti koki un rauti celmi. Pēc dažiem mēnešiem šeit sāksies ēkas būvniecība, kas ilgs apmēram 15 mēnešus.

Ēkā vienlaikus ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) atradīsies arī Valsts policija, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, Valsts robežsardze, Nodrošinājuma valsts aģentūra un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. Būvniecība varētu uzsākties pēc dažiem mēnešiem.

Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūras sabiedrisko attiecību speciāliste Vendija Pikše-Kučma pastāstīja, ka šobrīd būvkomersants pat apsteidz līgumā noteikto projektēšanas grafiku.

“Pašlaik norisinās projektēšanas darbi būvprojekta izstrādes beigu fāzē. Jūlija otrajā pusē būvprojektu iesniegs ekspertīzei. Papildus šim pirms būvdarbu uzsākšanas objekta teritorijā cērt kokus un nākamo nedēļu laikā plānots pabeigt koku celmu izraušanu,” stāsta aģentūras pārstāve.

Viņa atgādina, ka pērn decembrī ar PS “P un S Būvniecība” noslēgts līgums par katastrofu pārvaldības centra projektēšanu, būvniecību un autoruzraudzību. Līguma summa ir 6 565 734,98 eiro (bez pievienotās vērtības nodokļa). Plānots, ka objekts būs gatavs līdz nākamā gada nogalei.

“Tas ir ļoti svarīgi, jo esošā VUGD depo ēka Alūksnē nodota ekspluatācijā 1963. gadā. Tā ir sliktā tehniskā stāvoklī, kā arī neatbilst ugunsdzēsības depo minimālajām prasībām. Līdzīga situācija ir esošajā policijas iecirkņa ēkā, kas nodota ekspluatācijā 1970. gadā. Arī šī ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī, bojātas ēkas nesošās konstrukcijas,” laikrakstam savulaik šos plānus skaidroja Iekšlietu ministrijas pārstāve Samanta Nalivaiko.

Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija” un reģionālie laikraksti.

Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”, Ziemeļlatvija” un “Latvijas Avīze”.