Nupat lasīju Centrālās statistikas pārvaldes apkopotu informāciju, ka pērn datori bija 41 procentā mājsaimniecību, bet interneta pieslēgumu par vienu procentu vairāk.
Nupat lasīju Centrālās statistikas pārvaldes apkopotu informāciju, ka pērn datori bija 41 procentā mājsaimniecību, bet interneta pieslēgumu par vienu procentu vairāk. Tie ir apsekojuma “Datora un interneta lietošana mājsaimniecībās” rezultāti. Pētījums esot veikts mājsaimniecībās, kurās dzīvo vismaz viena persona vecumā no 16 līdz 74 gadiem.
Tā dīvaini – internetu lieto par vienu procentu vairāk nekā ir datoru. Nav ziņu, kā ir notikusi aptauja, taču uzrādītie skaitļi ir vairāk nekā pārdroši. Vai tiešām te vietā ir padomju laikā populārais teiciens – ir meli, lieli meli un statistika? Interesanti, kādu sociālo slāņu respondentus aptaujāja? Valkas rajonā pat vairākās pašvaldību bibliotēkās nav interneta pieslēguma, nemaz nerunājot par mājsaimniecībām. Piemēram, Valkas rajonā ir 34 tūkstoši iedzīvotāju. “Lattelecom” apkalpo 1700 interneta abonentu. Citiem operatoriem to ir pavisam nedaudz.
Iespējams, pie interneta pieslēgumiem pieskaitītas arī visas “Lattelecom” fiksētās līnijas, no kurām teorētiski iespējams pieslēgums ar iezvanpieeju. Varbūt ir pieskaitīti arī visi bezvadu interneta (WiFi) lietošanas gadījumi un mobilo telefonu WAP pieslēgumi?
Visticamāk, ka interneta lietotāju skaits krasi palielināsies projekta “Gaismas tīkls” īstenošanas laikā. Tā ietvaros visas pašvaldību bibliotēkas apgādās ar moderniem datoriem un nodrošinās interneta pieslēgumu ar vismaz 256 kbs. Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks cer, ka 2010. gadā internetu lietos vismaz 20 procenti iedzīvotāju.
