Šopavasar zemnieki atkal piedzīvojuši meža zosu uzbrukumu saviem sējumiem.
Masveidīgs zosu uzlidojums bijis Riharda un Valda Circeņu zemnieku saimniecībās “Irbītes” un “Jaunstrūkas”, kur izpostīti apmēram 105 hektāri iesēto lauku pupu.
Putni izjauc zaļināšanuProblēmu vēl vairāk saasina tas, ka pašlaik notiek zaļināšanas pasākumi. R. Circenis stāsta, ka dēls tūlīt pēc zosu uzlidojuma sējumiem izsaucis vairākus lauksaimniecības un vides aizsardzības dienestus, lai to pārstāvji novērtētu situāciju. “Šogad zosis nodarījušas krietnus zaudējumus abās saimniecībās. Putni apskādē mūsu laukus jau trīs gadus, bet iepriekš nodarītais posts nebija liels. Tagad uz pupām atlidoja tūkstošiem meža zosu un kā likās virsu, tā lauks bija tukšs,” saka R. Circenis. Zemnieki jūtas bezspēcīgi, jo zosis pēc vides aizsardzības likumiem nedrīkst aiztikt, turklāt zaļināšanas dēļ augu kultūras laukos nedrīkst arī pārsēt, jo pārbaudi veic pavasarī un rudenī, kad redzams, vai izpostītajā laukā kaut kas izaudzis. Ja kaut ko dara situācijas uzlabošanai, var nedabūt kompensāciju no Valsts vides dienesta. R. Circenis stāsta, ka zosu postījumi mazāk vai vairāk ir redzami visās saimniecībās, bet minētie 105 hektāri iztīrīti pamatīgi. Tā kā pārsēt nedrīkst, tad šovasar būs tukšs lauks. “Gribējām tur tagad iesēt miežus, bet to nedrīkst darīt, jo lauks iekļauts zaļināšanas pasākumā,” saka R. Circenis. Sējot pupas, iznācis izdot ap 400 eiro uz hektāra. Ja rudenī atklāsies, ka iznīcināts pilnīgi viss iesētais, tad var rēķināt, cik lieli būs zaudējumi.“Esmu dzirdējis, ka Lietuvā atļauts šaut uz savvaļas zosīm, ja tās nolaižas tīrumā. Pie mums to nedrīkst darīt. Esam nolīguši putnu baidītājus. Cik viņi var, tik aizbaida zosis,” saka R. Circenis.
Vienīgā iespēja – izmantot baidītājus“No apsētā kādos 12 hektāros nav palikusi neviena pupa, zosis visas apēdušas,” saka V. Circenis. Pārējās platības grūti novērtēt, jo neviens nezina, cik graudu vēl palicis.Zosis nav likušas mieru arī zemniekiem Valkas pusē. Kooperatīva “Ērģeme” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Kreilis stāsta, ka šur tur miežu sējumi ir knābāti, bet kopumā zosu nodarījums nav tik liels kā pērn. “Šogad esam nolīguši baidītājus, tādēļ situācija ir labāka. Es domāju, ka izknābātajās platībās graudus pārsēšu, jo kompensācija tik un tā būs mazāka nekā tad, ja laukus pārsēšu un kaut ko novākšu,” spriež M. Kreilis.Arī Ērģemes pagasta zemnieks Vilis Jansons nav izticis bez zaudējumiem, tikai pašlaik tos grūti aplēst. “Es iesēju ziemas kviešus kopā ar zirņiem. Nezinu, kas tām zosīm par degunu, ka sajūt, kur zirņi aug. Tie ir apēsti, bet mieži sapļeckāti. Arī man ir baidītāji. Tad vismaz postījumi ir mazāki,” saka V. Jansons. Zemnieki ar savvaļas putniem cīnās k;a prot un domā, ka tā ir sērga, ar kuru ik pavasari nāksies karot kā donam Kihotam ar vējdzirnavām.
