Sandra Pētersone
Līdz 12. augustam uzkalnā pie Smiltenes Kultūras centra var apskatīt ceļojošo izstādi “Tad un tagad. Latvijas Republikas Zemessardzei 30”.
Izstāde atspoguļo Zemessardzes (ZS) attīstību no tās dibināšanas pirmsākumiem 1991. gada 23.augustā līdz mūsdienām.
No fotogrāfijām, attēliem un īsiem aprakstiem var gūt ieskatu, kā zemessargi svin svētkus un kā atpūšas brīvajā laikā, kādi ir ZS apbalvojumi, krūšu nozīmes, karogi un formas tērpi, no cilvēku stāstiem uzzināt, kāpēc viņi ir iestājušies Zemessardzē, par zemessargiem starptautiskās misijās tad un tagad, un par ZS atbalstu sabiedrībai.
30 gadu laikā Zemessardze ir izveidojusies par skaitliski lielāko Nacionālo bruņoto spēku struktūru un valsts aizsardzības pamatu, uzsver Lelde Krancmane, Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 22. kaujas nodrošinājuma bataljona Komunikācijas nodaļas (S-9) vecākā speciāliste
“Tāpat ir uzlabojies zemessargu ekipējums, tehniskais nodrošinājums un apmācības iespējas. Tomēr viena lieta ir palikusi pārliecinoši nemainīga – dažāda vecuma un visdažādāko profesiju pārstāvju vēlme stāties zem vienota Latvijas Republikas Zemessardzes karoga ar vienotu mērķi sargāt Latvijas neatkarību un brīvību. Zemessardzes vienības ir visā Latvijā – Vidzemē, Zemgalē, Latgalē un Kurzemē. Vairāk nekā 10 000 pašaizliedzīgu Latvijas pilsoņu no savas pamatnodarbošanās – darba vai studijām – brīvajā laikā jau ir apguvuši un turpina praktiski pilnveidot prasmes un iemaņas, kas nepieciešamas mūsu valsts aizsardzībai,” stāsta Lelde Krancmane.
Zemessargi pilda ne tikai aizsardzības uzdevumus, bet arī palīdz veikt visai Latvijas sabiedrībai svarīgus uzdevumus, piemēram, sniedz atbalstu pazudušu cilvēku meklēšanā, iznīcina sprādzienbīstamus priekšmetus, piedalās glābšanas darbos, palīdz dzēst ugunsgrēkus, sniedz atbalstu plūdu radīto seku novēršanā, kā arī nepieciešamības gadījumā atbalsta valsts un pašvaldību institūcijas likumpārkāpumu novēršanā un sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā.
Reklāma