Kāpēc šo taku nevarētu legalizēt un izbūvēt gājēju celiņu? Tad cilvēki zālienu vairs nenomīdītu.
Kāpēc šo taku nevarētu legalizēt un izbūvēt gājēju celiņu? Tad cilvēki zālienu vairs nenomīdītu.
Par to šomēnes “Ziemeļlatvija” jau rakstīja, pievēršot uzmanību platajai takai, kuru Smiltenes poliklīnikas zālienā patvaļīgi ieminuši dažāda vecuma gājēji.
Uz publikāciju atsaucās smilteniete pensionēta mediķe Velta Tauriņa. Jau agrāk viņa sašutusi redakcijai stāstīja par šo nelegālo taku, kuru uzskata par cilvēku bezkaunības piemēru un vandalismu. “Taka aug augumā. Ir nomīdīti krūmi,” tagad stāsta pensionāre.
V. Tauriņa domā, ka flīzētu celiņu tur nevajag būvēt, jo uzskata, ka “ar vārdiem ir jāvēršas pie cilvēku saprāta un jāaicina nemīdīt zālāju, bet iet pa speciāli paredzēto gājēju ceļu”. Tie ir tikai daži lieki soļi. “Jau esošais flīzētais ceļš pie poliklīnikas tika veidots iestādes, nevis caurstaigātāju vajadzībām, lai cilvēki no poliklīnikas aizietu uz slimnīcu. Bija laiks, kad tuvumā dzīvojošie smiltenieši vispār nedrīkstēja staigāt cauri slimnīcas parkam,” atceras pensionētā mediķe.
Viņas ierosinājums — pavasarī sarīkot talku, uzrakt nomīdīto zālienu un iesēt vietā jaunu zāli.
Cits viedoklis ir cilvēkiem, kuri mēro taisnāko ceļu pāri zālienam. “Ziemeļlatvijas” pieķerts, viens no viņiem savu viedokli izteica, taču vārdu neatklāja: “Nekāda audzināšana nelīdzēs, ja vien blakus nestāvēs sargs. Cilvēki te sākuši staigāt un staigās, jo tā ir ērtāk. Celiņš takas vietā būtu saprātīgs risinājums, un paldies slimnīcai, ja tā tādu ierīkotu.”
“Ziemeļlatvija” viedokli taujāja Smiltenes pilsētas domes ainavu arhitektei Laimai Šmitei-Ūdrei. 2002. gadā, studējot augstskolā, viņa izstrādāja diplomprojektu “Smiltenes rekreācijas telpas attīstības koncepcija”, kurā par detaļplāna teritoriju tika izvēlēts un projektēts SK Smiltenes slimnīcas parks. “No tā laika arī atceros zālienā iemītās takas jautājumu, jo ar dakteru Krūmalu ģimeni konsultējos par vēlmēm un problēmām poliklīnikas un slimnīcas apstādījumu labiekārtošanā,” stāsta L. Šmite-Ūdre.
Viņas viedoklis, vērtējot situāciju kā ainavu arhitektei: “Slimnīcas parks un apstādījumi pie poliklīnikas ir slimnīcas īpašums, tāpēc teorētiski šo teritoriju varētu arī norobežot un tranzītgājējus cauri nelaist, lai netraucētu slimnieku atpūtu parkā pie slimnīcas. Tieši šā apstākļa dēļ neuzskatu, ka visa teritorijas attīstība jāpakārto steidzīgajiem gājējiem. Tāds uzskats bija arī toreizējam slimnīcas galvenajam ārstam Jānim Krūmalam. Turklāt, lai mainītu gājēju plūsmas virzienu, ir vajadzīgas lielas investīcijas, bet, lai atturētu no staigāšanas pāri zālājam konkrētajā vietā, manā diplomprojektā ir izstrādāti vairāki risinājumi. Viens ir nožogojums, otrs — vīteņaugu režģis. Vēl varētu būt apstādījumi kombinācijā ar barjeru un citi varianti.”
Smiltenes pilsētas domes ainavu arhitekte gan uzsver, ka risinājums ir SK Smiltenes slimnīcas valdes ziņā un viņa labprāt ar valdi sadarbosies, ja būs tāds uzaicinājums. “Ja iestādes vadība domā, ka takas vietā vajag ierīkot celiņu, tas ir iespējams. Tikai jāizstrādā piemērotākais variants,” piebilst L. Šmite-Ūdre.
