Priecē, ka Smiltenē beidzot jaušamas pirmās un, cerams, ne pēdējās vēsmas sadraudzībai ar mums tuvajiem kaimiņiem igauņiem, kas šoreiz izpaudās kultūrā. Ja neskaita Valgas deju studijas “Joy” īsu uzstāšanos ģimnāzijas aerobikas festivālā, tad aizvadītā svētdiena, pieļauju, bija pirmā reize, kad Smiltenes kultūras centrā uz skatuves iznāca kāds Igaunijas amatiermākslas kolektīvs. Ciemiņi – Tartu apriņķa Tahtveres pagasta ģimenes uzņēmuma “Sun Dome” modernās dejas grupa “Baltais koks” – mūspusē nenokļuva nejauši. Viņu rādītā deju uzveduma “Ceļojums” administrators Jiri Variks ir arī Tahtveres pagasta pašvaldības Attīstības nodaļas vadītājs un ir sadarbojies ar Grundzāles pagastu. Skatītājiem, kuri atnāca uz “Ceļojumu”, bija iespēja redzēt, kādā virzienā darbojas Igaunijas amatiermāksla (šajā gadījumā jauniešu kolektīvs). Īpaši jāuzteic, manuprāt, ļoti kvalitatīvā skatuves apgaismojuma tehnika, kā arī dejotāju aizrautība un krāšņie tērpi, taču uzveduma lielākā vērtība ir režisora izvēlētā cilvēka sevis izzināšanas tēma, ko skatītājam uzskatāmāku padara “aizkadra” teksti latviešu valodā. “Zinu tikai to, ka svarīgs nav mērķis, bet gan pats ceļš”. No šās atziņas “Ceļojuma” autors, režisors un horeogrāfs, gados jaunais Indreks Variks izveidojis uzvedumu, rādot, kā smaga pārdzīvojuma piemeklēts jaunietis zaudē dzīves jēgu un pēc tam to atrod, atbildes sameklējot savā dvēselē. Kad cilvēks izmisumā nonāk līdz robežai “būt vai nebūt,” tad spēku viņš var atrast tikai sevī, taču tas notiek caur sāpēm, uzskata I. Variks. To var pateikt arī šādi, – no sevis aizbēgt nevar. Taču, lai cilvēks sevi izprastu, nevar palikt četrās sienās. Ir jādodas garīgā ceļojumā, jo ikviena iepazīta jauna pieredze, uzzināta jauna doma, sastapti jauni cilvēki palīdz pašam saprast sevi, palīdz atrisināt savu problēmu.
