Sabiedriskās organizācijas “Valkas rajona lauksaimnieku apvienība” valde aicina visus Valkas rajona lauksaimniekus nākamajā nedēļā parakstīt aicinājumu ar zemkopības ministram Mārtiņam Rozem izvirzītajām prasībām.
Sabiedriskās organizācijas “Valkas rajona lauksaimnieku apvienība” (VRLA) valde aicina visus Valkas rajona lauksaimniekus nākamajā nedēļā parakstīt aicinājumu ar zemkopības ministram Mārtiņam Rozem izvirzītajām prasībām.
Tas izdarāms VRLA birojā Smiltenes pagasta Kalnamuižā 6.
“Lauksaimnieki ir ļoti uztraukti, pat šokēti par varbūtējām izmaiņām, kuras jau šogad plānotas lauksaimniecības atbalsta maksājumu sistēmā,” par Rīgā, Zemnieku Saeimas padomes sēdē uzzināto informē VRLA valdes priekšsēdētāja Sandra Stricka.
“Saskaņā ar Zemkopības ministrijas izplatīto informāciju jau šogad plānotas papildu valsts tiešo maksājumu izmaiņas,” skaidro S. Stricka. Tas ir Eiropas Komisijas piedāvāts modelis, kā Latvijā būtu jāievieš tiešie maksājumi 2007. gadā un turpmākajos. “Ja saimniecība nepaplašināsies, tad tā saņems minētos maksājumus tāpat kā līdz šim. Taču, ja saimniecība savu darbību paplašinās, tad, pēc manā rīcībā esošās informācijas, par papildu klāt nākušo platību ir plānoti tikai 25 % no platības maksājuma apmēra laukaugiem, 60 % kartupeļu cietei, 40 % kaušanas prēmijai, 50 % aitu māšu prēmijai. Plānots, ka maksājumu par papildu saražotu piena kvotas tonnu vispār vairs nebūs, ja saražotais pārsniedz 2006. gada līmeni,” stāsta S. Stricka.
Zemnieku saeima, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome un Latvijas kooperatīvu asociācija prasa aktīvu nozares vadības rīcību Latvijas lauksaimnieku interešu aizstāvībā. Lauksaimnieku organizācijas Zemkopības ministrijai izvirza trīs prasības. Tās ir: 2007. gadā saglabāt no 2004. – 2006. gadam īstenoto papildus valsts tiešo maksājumu sistēmu; izstrādāt un ieviest reālu mehānismu, kā kompensēt papildu valsts tiešo maksājumu reformas izraisītu ieņēmumu samazinājumu lopkopības nozarē; palielināt tiešos maksājumus par platībām Latvijā līdz vidējam līmenim Eiropas Savienībā.
“Sagaidāmā reforma vistiešāk skars mazas un vidēja izmēra saimniecības, it īpaši lopkopējus, kuri grib paplašināt un attīstīt savu saimniecību,” uzskata S. Stricka. “Tāpat reforma sprunguli riteņos ieliks jaunajiem zemniekiem, kuri gribēs dibināt jaunus uzņēmumus, lai ražotu produkciju. Reformas rezultātā jēgu zaudētu virkne Lauku attīstības plāna 2007. – 2013. gadam pasākumu, kuros ir paredzēts saimniecībām palielināt apgrozījumu. Lauksaimnieki gaida, ka zemkopības ministrs plānotajās sarunās ar ES lauksaimniecības komisāri Mariannu Fišeri-Bēlu panāks papildu valsts tiešo maksājumu reformas atcelšanu Latvijā 2007. gadā, citādi viņi uzskatīs, ka ministrs nav izpildījis savus darba pienākumus.”
VRLA birojā var iepazīties arī ar materiāliem, kuri apliecina, ka zemnieki Latvijā saņem mazākos atbalsta maksājumus Eiropā.
Vakar M. Roze tikās ar lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem. Ministrs aicināja lauksaimnieku organizācijas iespēju robežās sniegt ieguldījumu, aizstāvot Latvijas lauksaimnieku intereses, jo sabiedrisko organizāciju viedoklis ir svarīgs atbalsts sarunās ar Eiropas Komisiju.
