Dzīve ir aizmirstas spēles…
Dzīve ir aizmirstas spēles,
Visi liekam likmes uz laimi
Cerot, ka vinnēsim tieši mēs.
Bet lielajā dzīves ruletē
Bumbiņa atkal aizripo garām!
Atkal iet dienas lielajā steigā,
Un pēkšņi — izvelkam dūzi —
Cerot, ka tā būs trumpja,
Bet minūtes sajaucas kavā,
Skat, atkal citam paveicies jau!
Kāds mirklis piedāvā uzspēlēt ričuraču,
Bet vai veiksies, ja uzkritīs seši?
Cerot, ka spēsi izbēgt no sāpēm,
Varbūt pietrūkst tikai uzmest trīs —
Lai no tavas dzīves pagaist skumjas.
Un atkal kāds uzsāk aizmirstās spēles
Dzīves ceļu putekļos baltos,
Cerot, ka liktenis lielāko uzvaru sniegs,
Bet, kad putekļi matos jau krīt,
Tu pajautā sev — vai bija vērts spēlēt.
