Uzskatu, ka kurzemnieki pret ienācējiem no citurienes ir atturīgi, pilnībā apgāzusi kādreizējā valcēniete Līga Balga, kura pēc pārcelšanās uz Talsiem ne tikai ātri iekarojusi kurzemnieku uzticību, bet savā pakļautībā dabūjusi apmēram tūkstoti pusaudžu.
Uzskatu, ka kurzemnieki pret ienācējiem no citurienes ir atturīgi, pilnībā apgāzusi kādreizējā valcēniete Līga Balga, kura pēc pārcelšanās uz Talsiem ne tikai ātri iekarojusi kurzemnieku uzticību, bet savā pakļautībā dabūjusi apmēram tūkstoti pusaudžu.
Vairāki valcēnieši, īpaši kultūras darbinieki un mūziķi, labi atceras Līgu kā pasniedzēju Valkas mūzikas skolā, bet vēlāk kā pedagoģi Valkas rajona bērnu un jauniešu interešu centrā. Nesen L. Balga kopā ar Talsu 2. vidusskolas kori viesojās Valkā. Izmantojot izdevību, vēlējos uzzināt, kā kādreizējai novadniecei izdevies iedzīvoties Kurzemes pusē un ko viņa dara. Tie valcēnieši, kuri ar Līgu uztur kontaktus arī pēc viņas pārcelšanās uz jauno dzīvesvietu, zina stāstīt, ka viņa ir aktīvi iesaistījusies Talsu sabiedriskajā dzīvē.
“Pirmais satraukums, ka esmu svešā vietā, svešos cilvēkos, ir sen pagājis. Tagad esmu savējā,” saka L. Balga.
Sevi piesaka Lāčplēša dienā
L. Balga Valku atstāja 1999. gada augustā. “Septembrī sāku strādāt Talsu 2. vidusskolā par direktora vietnieci audzināšanas darbā. Darbu biju sarunājusi vēl pirms aizbraukšanas no Valkas. 2. vidusskola ir lielākā mācību iestāde visā Talsu rajonā. Skolā ir vairāk nekā 30 klašu un tikpat daudz klašu audzinātāju. Vidusskolā strādā 77 skolotāji, ir apmēram 1000 skolēnu. Jāatzīst, ka sākumā klājās diezgan smagi, kā nekā uzreiz kā akmens tiku iesviesta svešā pilsētā, svešā darbavietā, turklāt pretim pēkšņi tāda armija. Īsti nebiju iepazinusi pat pilsētu, zināju tikai tās galveno ielu. Ja man lūdza nokārtot kādus dokumentus, vajadzēja vaicāt, kur attiecīgā iestāde atrodas. Pamazām pie visa pieradu un visu iepazinu,” stāsta L. Balga.
Tajā pašā laikā Līga labi saprata, ka jaunā darbavietā vajag sevi pieteikt ar jaunām idejām, lai citi ievērotu un pieņemtu par savējo. Cik tad ilgi var minstināties un ar visu iepazīties. “Toreiz daudzviet valstī sākās lāpu gājieni. Talsos tādā vēl neviens nebija devies. Nolēmu, ka Lāčplēša dienā pilsētā gājiens būs. Tā kā mūsu skolā bija 1000 skolēnu, nospriedu, ka lāpu gājiens būs ļoti iespaidīgs. Par šo ideju sāku stāstīt skolēnu pašpārvaldes locekļiem. Viņi mani atbalstīja. Vispār jau kopš pirmajām darba dienām nolēmu meklēt kontaktus ar bērniem, jo sapratu, ka lielo skolotāju kolektīvu tik un tā ātri nespēšu iepazīt. Ar vidusskolēnu palīdzību lāpu gājienu sarīkojām. Vēlāk daudzi brīnījās, kā es to visu esmu dabūjusi gatavu. Vajadzēja sarunāt ceļu policiju, lai tā rūpētos par satiksmes drošību, izdomāju, ka nepieciešams arī orķestris. Atklāti sakot, pēc tam to visu pārdomājot, man pašai nekļuva skaidrs, kā izdevās panākt visu ieceru īstenošanos. Toreiz nepazinu nevienu priekšnieku, nezināju, pie kā par ko vērsties. Pati vienkārši piezvanīju orķestra vadītājiem un pavaicāju, vai muzikanti varētu kaut ko nospēlēt. Varēja. Lielu atbalstu sniedza arī bērni,” apliecina L. Balga.
Valka saistās ar jaunības atmiņām
Uz jautājumu, kā izdevies pārvarēt kurzemnieku atturību, Līga atbildes vietā pasmaida. “Tas ir jautājums, kas man bieži uzdots. Ne reizi vien paziņas prasījuši: “Kā tu, vidzemniece, vari sadzīvot ar kurzemniekiem?” Es varu paust pilnīgi pretēju viedokli. Kurzemnieki mani savā pulkā uzņēma ļoti laipni un bija ārkārtīgi pretimnākoši. Atklāti sakot, es pirms tam daudz vienaldzīgāku attieksmi pret sevi esmu izjutusi tieši Vidzemē. Kurzemnieki ir lepni par sevi un savu novadu, bet tas nenozīmē, ka viņi ir vēsi pret citiem,” skaidro L. Balga.
Valku Līga nav aizmirsusi. “Šī pilsēta saistās ar manu jaunību, bet jaunības atmiņas vienmēr ir skaistas un patīkamas. Neviens cilvēks nespēj aizmirst jaunībā piedzīvoto, tādēļ Valka man vienmēr atmiņā būs tikai gaišās krāsās. Laiks jau arī dara savu. Cilvēkam ir raksturīgi aizmirst sen piedzīvotas grūtības vai nepatīkamus mirkļus, un atmiņā paliek tikai skaistais. Man tā ir ar Valku. Koncerti, mūziķu sabiedrība, dažādi kultūras pasākumi — tas nav izsvītrojams no atmiņas,” atzīst L. Balga.
Īsta draudzība iegūta Valkā
Valkā Līga ir ieguvusi draudzenes, kuras viņa nekad nevarēšot aizmirst. “Tā ir tagadējā Valkas domes priekšsēdētāja Unda Ozoliņa un pašvaldības Izglītības nodaļas vadītāja Līga Veinberga. Kad dzīvoju Valkā, kopā muzicējām trio. Tagad pastāvīgus kontaktus ar viņām neuzturu, bet interesanti, ka satiekoties nemaz nešķiet, ka neesam ilgāku laiku redzējušās. Tiklīdz kaut kur satiekamies, mirklī varam sākt runāt no tā punkta, pie kura saruna pārtrūkusi iepriekšējā reizē,” ar smaidu atceras L. Balga.
Viņa atzīst, ka tādas draudzenes kā Valkā Talsos nav ieguvusi. “Laikam jau ir taisnība, ka īstus draugus var atrast jaunībā. Ja vēlāk vēl nomaina vidi, kur iesākumā visi ir sveši, tad jaunus pastāvīgus draugus grūti atrast. Man Talsos ir daudz ļoti labu paziņu, bet īstas sirdsdraudzenes ir tikai Valkā,” apliecina L. Balga. Tagad viņa ir pilnīgi iedzīvojusies Talsos un Valku atceras kā tālu jaunību.
Dzīvē visur ir kopā ar mūziku
Šogad Līga sāka strādāt arī Talsu mūzikas skolā, kur izveidoja čella klasi. “Mūziku neesmu aizmirsusi. Visu laiku spēlēju. Talsos iepazinos ar diviem jauniem ģitāristiem. Izveidojām trio. Es spēlēju čellu, viņi ģitāru. Esam sarīkojuši diezgan daudz koncertu. Savukārt mūzikas skolā čellu spēlēju bērnu kamerorķestrī. Šogad izveidojām vēl vienu trio. Tajā es spēlēju čellu, bet pārējie divi dalībnieki — klavieres un flautu. Trio sastāvā lielākoties koncertējam Talsu rajonā, bet ar kamerorķestri esmu uzstājusies anglikāņu baznīcā Rīgā,” stāsta L. Balga.
Aizņemtība pamatdarbā Līgā nav nomākusi vēlmi aktīvi iesaistīties kultūras un sabiedriskajā dzīvē. Šā iemesla dēļ Talsu iedzīvotāji jau ir aizmirsuši, ka Līga ir ieradusies no citurienes, un uzskata viņu par savējo. “Kādu laiku dziedāju korī “Vaiva”, esmu iesākusi aktīvi piedalīties visos pilsētas rīkotajos svētkos un kultūras pasākumos. Tajos lielākoties muzicēju. Lai papildinātu zināšanas, Latvijas Universitātē maģistrantūrā studēju izglītības vadības zinības. Talsos nav Universitātes filiāles, tādēļ vajag braukt uz Rīgu, bet tas ir tā vērts. Mācīties pati nolēmu. Kad jau biju Talsos iedzīvojusies, dzīve kļuva mierīgāka un mani sāka urdīt doma, ka vajag sākt kaut ko jaunu. Nolēmu studēt,” stāsta L. Balga.
Sevi atradusi pedagoģijā
Savā pedagoģes praksē L. Balga par panākumu uzskata labu kontaktu nodibināšanu ar skolēniem. “Atšķirībā no mācību priekšmetu pasniedzējiem man šajā ziņā ir priekšrocības, jo nav jāiet klasē un jābar bērni par palaidnībām un neizpildītiem uzdevumiem. Es ar skolēniem runājos kā ar draugiem un ātri atrodu kopīgu valodu, tādēļ vismaz līdz šim pedagoģes darbs mani īpaši nebiedē. Par pedagoģiju esmu uzrakstījusi arī vairākas publikācijas. Skolā pastāvīgi rīkojam dažādas mākslas aktivitātes. Direktore ir ļoti atsaucīga un atbalsta visas mūsu ieceres. Kultūras jomā sadarbojamies ar Valkas ģimnāziju. Tagad ar Talsu skolēnu kori esmu ieradusies Valkā, bet pirms tam pie mums ir viesojušies Valkas ģimnāzijas koristi,” stāsta L. Balga.
Brīvajā laikā labprāt ada
Līgas paziņas Valkā atceras viņu arī kā lielu adītāju. Pedagoģe smaidot apliecina, ka ar šo vaļasprieku nodarbojas joprojām. “Šai nodarbei cenšos atrast kādu brīdi starp daudzajiem sabiedriskajiem pienākumiem. Man rokdarbi patīk. Uz izstādēm nepretendēju, bet strādāju tikai savam priekam. Man ar adīšanu ir tāpat kā ar džeza spēlēšanu — nespēju darbu vien pabeigt, jo vienmēr kaut kas jāpielabo. Man ļoti patīk adīt džemperus un jakas. Tādā ziņā esmu diezgan praktiska un adu to, kas vajadzīgs ģimenei,” piebilst Līga.
Arī dzīvesbiedrs — kādreizējais valcēnietis
Par talsnieku ir kļuvis arī kādreizējais valcēnietis Līgas dzīvesbiedrs Uldis Balga, kuru mūsu pilsētas iedzīvotāji atceras kā profesionālu fotogrāfu un fotokluba “Reflex” dalībnieku. Līga stāsta, ka arī Uldis ir sabiedriski aktīvs. “Tagad viņš fotoklubu vada Talsos. Pamatdarbs Uldim ir “Optikā”. Viņš ar savām fotogrāfijām piedalās daudzās izstādēs, bet tagad gatavojas izdot gadagrāmatu par Talsiem. Vīra fotoizstādes bijušas atvērtas ne tikai Talsos, bet arī Rīgā. Uldis darbojas Talsu novada fondā un aizraujas ar ugunsskulptūrām. Tās viņš kopā ar šīs mākslas faniem katru vasaru rīko Rojā pie jūras,” stāsta L. Balga.
Stāstot par savu darbu, Līga piebilst, ka daudzie pienākumi viņu nav padarījuši par pārlieku nopietnu jeb, kā tautā tādus cilvēkus sauc, par sausiņu. “Nav jau dzīvē trūcis arī dažādu ēverģēlību. Pie Talsiem ir ļoti laba pirts ar vairākiem baseiniem. Tur var jauki pavadīt brīvo laiku. Biežāk gan dažādus jautrus pasākumus organizēju ar skolēniem. Izrādāmies ar maskām, nesen ar kori aizbraucu uz Zviedriju, un tur zviedrus izklaidējām ar visādām jautrām pirms tam iestudētām epizodēm no filmām. Dzīvē nav jābūt tikai pienākumiem, bet arī smiekliem,” apliecina L. Balga.
