Maija nogalē uz mājām Ķīnā dosies viesskolotāji no Ķīnas Tautas Republikas – divi jaunieši, kuri šajā mācību gadā mācīja savu dzimto valodu brīvprātīgajiem no Smiltenes un Valkas novada: gan skolēniem, gan pieaugušajiem.
Jau rakstījām, ka fakultatīva ķīniešu valodas apmācība (bez maksas) Smiltenes novada izglītības sistēmā uz vienu mācību gadu ieviesta pēc pērn pavasarī Smiltenē notikušās Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējā pilnvarotā vēstnieka Latvijā Jana Guacjana vizītes un viņa tikšanās ar toreizējo novada mēru Aināru Mežuli.
Vajag vismaz divus gadusViesskolotāju Liu Huiqiang (Smiltenes ģimnāzijā) un Ji Nan (Smiltenes Centra vidusskolā) darbu apmaksā Ķīnas valdība, savukārt Smiltenes novada dome abiem ķīniešiem nodrošina dzīvesvietu. Ķīniešu valodas stundas, kas notiek reizi nedēļā, līdz galam izturējuši tikai daži brīvprātīgie. Trīs drosmīgākie no viņiem – Smiltenes ģimnāzijas 7.a klases skolnieks Kaspars Pakulis, Smiltenes Centra vidusskolas 9. klases skolniece Lauma Melece un jauniete Māra Pružinska no Vijciema pagasta – nesen iegūtās prasmes pārbaudīja 12. ķīniešu valodas runas konkursā “Ķīniešu valodas tilts”, startējot iesācēju grupās. Sacensības notika Latvijas Universitātes centrā “Konfūcija institūts”, sapulcējot skolēnus, studentus un pieaugušos, kuri mācās ķīniešu valodu. Par īsu runu ķīniešu valodā Lauma saņēma 78 punktus no 100 iespējamajiem, Māra – 79,3, Kaspars – 73. “Tas, ko esam iemācījušies ķīniešu valodā, ir pats vienkāršākais: piemēram, kā mūs sauc, kas mums patīk, krāsu un dzīvnieku nosaukumus,” “Ziemeļlatvijai” stāsta M. Pružinska. Ķīniešu rakstība (hieroglifi) kursantiem tā arī palicis noslēpums.Lai iemācītos ķīniešu valodu vienkāršākajā sarunvalodas līmenī, ir nepieciešami divi gadi un regulāras nodarbības pasniedzēja vadībā, atklāj viesskolotājs Liu Huiqiang.“Vajag gribasspēku, lai iemācītos ķīniešu valodu, jo tas nav viegli,” secina Kaspars Pakulis. Jābūt arī labām angļu valodas zināšanām, jo Ķīnas viesskolotāji ar saviem audzēkņiem sazinās angliski.
Radiem vedīs dzintaru Kaspars sāka mācīties ķīniešu valodu prieka pēc, – ja nu kādreiz dzīvē noderēs. Tagad pusaudzis pieļauj, ka iemācīto pēc laika aizmirsīs, jo ķīnieši viesskolotāji savu darbu Smiltenē drīz pārtrauks.Māra strādā savu vecāku saimniecībā Vijciema pagastā un par ķīniešu valodas kursiem Smiltenē izlasīja “Ziemeļlatvijā”. “Ziemas vakari saimniecībā ir gari, var atļauties kaut ko pamācīties. Domāju, kāpēc gan neizmantot iespēju. Bija interesanti,” iespaidos par ķīniešu valodas stundām dalās jauniete. Skolotājs stundās stāstījis par Ķīnu un par savas tautas tradīcijām.L. Huiqiang iesaka arī citiem latviešiem mācīties ķīniešu valodu. “Latvieši ne pārāk daudz zina par Ķīnu, un tas paplašinātu viņu redzesloku. Nākotnē starp abām valstīm sadarbība kļūs ciešāka. Tas stiprinās sapratni,” cer viesskolotājs no Ķīnas.Latvija viņam paliks atmiņā galvenokārt ar ļoti jaukiem cilvēkiem un sliktiem laikapstākļiem, kad bieži līst vai snieg. Šonedēļ vizītē Ķīnas Tautas Republikā uzturējās zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, lai ar vairākām Ķīnas augsta ranga amatpersonām pārrunātu iespējas palielināt Latvijas pārtikas ražotāju produkcijas eksportu uz Ķīnu. “Ziemeļlatvija” uzvaicāja viesskolotājam L. Huiqiang, kas, viņaprāt, varētu būt laba Latvijas eksportprece Ķīnā. “Dzintars. Nopirkšu un aizvedīšu savām māsām kā dāvanu,” viņš atteic. Savukārt viņa kolēģe ciemakukulim mājiniekiem vedīšot Latvijā ražotu sieru. Pašam Liu Latvijā pavadītajos mēnešos gan ļoti pietrūcis tofu (ķīniešu sojas siera).
