Vai var izglābt planētu, nepērkot plastmasu?

Katru gadu pasaulē tiek saražots vairāk nekā 300 miljonu tonnu plastmasas, lielu daļu izmantojot iepakojumam, nereti – vienreiz lietojamam. Plastmasa sadalās ļoti lēni, daudzi plastmasas veidi nekad pilnībā nesadalās, bet sairst mazākās daļiņās – mikroplastmasā, kas uzkrājas vidē un indē jūras un okeānus. Tāpēc ilgtspējīgi domājoši uzņēmumi arvien biežāk cenšas izvēlēties videi draudzīgākas iepakojuma alternatīvas, ko nosaka arī patērētāju pieprasījums. Kā mainījušies patērētāju paradumi, vai ikdienas izvēles var glābt planētu, un kam priekšroku dod vidējais Latvijas patērētājs, stāsta SIA “Reitan Convenience Latvia” (“Narvesen” un “Caffeine”) ilgtspējas vadītāja Vita Breidaka.

Ko darīt, kamēr nav ilgtspējīgas plastmasas aprites ekonomikas?

Latvijā tikpat kā nepiedzīvojam plaša mēroga postošas dabas kataklizmas, nav ilgstošu ļoti ekstremālu gaisa temperatūru, – tomēr mēs neesam atrauti no pārējās pasaules, un tajā notiekošās vides un klimata pārmaiņas nu jau skar arī mūs. Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas HELCOM pētījuma dati liecina, ka Eiropas mērogā Rīgas jūras līcis ir otrā ar plastmasu piesārņotākā vieta aiz Ēresunda šauruma. Jau šobrīd piesārņojums rada izmaiņas Baltijas jūras baseinā – zivju sugas, kas līdz šim zvejotas Baltijas jūrā, izmirst, un jaunas pielāgojas dzīvei šeit. Tas ir trauksmes zvans Latvijas iedzīvotājiem un valdībai sākt rīkoties un aktīvāk darboties atkritumu, tai skaitā neapsaimniekotās plastmasas piesārņojuma mazināšanā. Jo lielākais piesārņojums Rīgas jūras līcī ir tieši plastmasas piesārņojums.

Tā radītās problēmas lielā mērā saistītas ar to, ka ražošanas un patēriņa sistēmas nav bijušas un vēl joprojām daudzviet nav ilgtspējīgas, ir pārliecināta SIA “Reitan Convenience Latvia” (“Narvesen” un “Caffeine”) ilgtspējas vadītāja Vita Breidaka. Vienlaikus acīmredzamās klimata pārmaiņas ir pievērsušas sabiedrības uzmanību plastmasas atkritumu krīzei, un cilvēku interesi par ilgtspējas jautājumiem vēl vairāk veicināja Covid-19 pandēmija, kad katra kanēļmaizīte tika iepakota atsevišķā plastmasas maisiņā. Vita Breidaka novērojusi, ka patērētāju paradumi pēdējos gados mainās un arvien vairāk cilvēku atsakās no plastmasas iepakojuma iegādes, dodot priekšroku produktiem, kas iepakoti dabai draudzīgākos materiālos. Pircēji arvien biežāk izmanto atkārtoti lietojamus maisiņus, ūdens pudeles un ēdienu traukus, lai samazinātu vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu apjomu savā ikdienā. Šo tendenci veicina gan sabiedrības izglītošana par plastmasas piesārņojuma ietekmi uz vidi un planētas nākotni, gan likumdošanas izmaiņas un atsevišķu uzņēmumu iniciatīvas.

“Labākais veids, kā cīnīties ar plastmasas izaicinājumu, būtu pāriet uz fundamentāli ilgtspējīgu plastmasas aprites ekonomiku, kurā izmantojam plastmasu daudz gudrāk, to atkārtoti lietojam un pārstrādājam. Izejas punktam vajadzētu būt plastmasas ražošanai no atjaunojamām izejvielām,” ir pārliecināta Vita Breidaka. “Jau šobrīd pieejamas vairākas plastmasas iepakojuma alternatīvas, kas gūst patērētāju atzinību. Piemēram, papīrs un kartons ir kļuvuši par iecienītu plastmasas alternatīvu, it īpaši iepakojuma materiālos. Stikls ir ilgtspējīgs materiāls, ko plaši izmanto pārtikas un dzērienu iepakojumam, jo stikla trauki ir ērti lietojami atkārtoti un pārstrādājami. Arī metāla iepakojumi, piemēram, alumīnija kārbas un nerūsējošā tērauda konteineri, ir izturīgi un pārstrādājami, un tos arvien biežāk izmanto dažādu produktu iepakojumam. Daudzi ražotāji savu produktu iepakojumiem izmanto kompostējamu materiālu, piemēram, bioplastmasu, kas izgatavota no kukurūzas cietes vai cukurniedrēm, un produkti šajos iepakojumos ir kļuvuši populāri kā videi draudzīgāki plastmasas aizstājēji. Kā teicamu alternatīvu plastmasas maisiņiem var minēt auduma maisiņus – tie ir izturīgi, atkārtoti lietojami un viegli mazgājami. Arī bambusa izstrādājumi, piemēram, salmiņi, trauki un zobu sukas, ir kļuvuši populāri, pateicoties ilgtspējībai un dabiskajam izskatam.”

Kurš piesārņo vairāk – patērētājs vai uzņēmumi?

Plastmasas iepakojuma piesārņojuma problēma ir sarežģīta un kompleksa, tāpēc atbildība gulstas gan uz patērētāju, gan uzņēmumu pleciem, uzskata Vita Breidaka. “Uzņēmumi izlemj, kādos iepakojumos tirgot savus produktus. Daudzi pagaidām vēl nav pietiekami investējuši ilgtspējīgākos materiālos, tāpēc joprojām izvēlas lēto, izturīgo un vieglo plastmasu. Vēl viena problēma ir produkti, kas iepakoti nevajadzīgi daudzās iesaiņojuma kārtās, palielinot atkritumu apjomu. Toties patērētāju varā ir mainīt uzņēmumu praksi, pieprasot ilgtspējīgākus produktus un iepakojumus. Ja pieprasījums pēc plastmasas iepakojuma samazināsies, uzņēmumi būs spiesti pielāgoties. Diemžēl arī daudzi patērētāji bieži izvēlas produktus plastmasas iepakojumā, jo tie ir ērti lietojami un bieži vien lētāki nekā ilgtspējīgas alternatīvas. Tāpēc te veidojas apburtais loks, kuru varētu pārraut ar labu gribu un paradumu maiņu vismaz vienā no iesaistītajām pusēm,” skaidro “Reitan Convenience Latvia” ilgtspējas vadītāja.

Piemēram, “Narvesen” savās tirdzniecības vietās pilnībā ir izņēmis no sortimenta vienreizlietojamos plastmasas produktus – salmiņus, plastmasas dakšiņas un krūzīšu vāciņus, to vietā piedāvājot biodegradējamus vai atkārtoti lietojamus alternatīvus produktus, piemēram, sviestmaizes un uzkodas iepakojot papīrā. “Narvesen” un “Caffeine” piedāvā atlaides karstajiem dzērieniem, ja klienti izmanto savas atkārtoti lietojamās krūzes, un iegādei pieejami arī atkārtoti lietojami trauki un maisiņi.

“Gan uzņēmumiem, gan patērētājiem ir būtiska loma plastmasas iepakojuma piesārņojuma problēmas radīšanā un risināšanā. Uzņēmumiem ir jāuzņemas atbildība par ilgtspējīgāku iepakojuma materiālu izmantošanu un atkritumu apsaimniekošanas sistēmu izveidi, savukārt patērētājiem jāmaina savi patēriņa paradumi, izvēloties videi draudzīgākus produktus un aktīvi piedaloties atkritumu šķirošanā un pārstrādē. Tikai kopīga rīcība un atbildība var efektīvi mazināt plastmasas iepakojuma piesārņojumu dabā,” uzsver Vita Breidaka.

Vai vidējais patērētājs Latvijā uzskata plastmasas maisiņu par problēmu?

“Attieksme un izpratnes līmenis var atšķirties atkarībā no dažādiem faktoriem – vecuma, izglītības, dzīvesvietas un informētības, tomēr var novērot, ka Latvijas patērētāji arvien vairāk sāk apzināties plastmasas piesārņojumu kā nopietnu problēmu. Tas saistīts ar pieaugošo vispārējo izpratni par vides jautājumiem un to ietekmi uz pašu lietotāju veselību. Arvien lielāka daļa sabiedrības iesaistās vides aizsardzības kustībās un iniciatīvās, piemēram, pludmales un dabas teritoriju tīrīšanas akcijās. Ikgadējā Lielā talka tam ir labs piemērs,” stāsta Vita Breidaka.

Izpratni par plastmasas piesārņojuma postošo ietekmi veicina arī Latvijas izglītības sistēma un nevalstiskās organizācijas, kas rīko izglītojošas kampaņas, lai palielinātu izpratni par vides aizsardzību. Tāpat arī mediji un sociālie tīkli regulāri ziņo par globālo cīņu ar plastmasas piesārņojumu. Rezultātā var runāt par patēriņa paradumu maiņu sabiedrībā – kaut gan ir vēl daudz darāmā, lai pilnībā atrisinātu plastmasas piesārņojuma problēmu, sabiedrības attieksme un darbības liecina par pozitīvu tendenci, uzskata “Reitan Convenience Latvia” ilgtspējas vadītāja.

“Ilgtspējīgs dzīvesveids ir ceļš uz harmonisku sadzīvošanu ar dabu, kas nodrošinās resursu saglabāšanu un labklājību nākamajām paaudzēm. Veicot pat pavisam nelielas izmaiņas savos ikdienas paradumos, ikviens var sasniegt nozīmīgus rezultātus vides aizsardzībā. Atkritumu problēmas risināšanai ir būtiski veidot daudzpusīgu pieeju, kas ietver sabiedrības izglītošanu, infrastruktūras uzlabošanu, normatīvā regulējuma stiprināšanu, uzņēmumu un pašvaldību sadarbību, kā arī digitālo tehnoloģiju izmantošanu. Lai gan joprojām ir daudz darāmā, lai pilnībā aizstātu plastmasu, progress ir redzams, un turpmākā attīstība būs atkarīga no patērētāju izvēlēm un uzņēmumu inovatīvajiem risinājumiem,” atzīst Vita Breidaka.