“Pirms tam domāju, ka gribu strādāt ārzemēs. Tagad man ir bailes,” pēc skolā notikušās lekcijas par cilvēku tirdzniecību secina Smiltenes ģimnāziste Liene Mūsiņa.
“Pirms tam domāju, ka gribu strādāt ārzemēs. Tagad man ir bailes,” pēc skolā notikušās lekcijas par cilvēku tirdzniecību secina Smiltenes ģimnāziste Liene Mūsiņa.
“Upuru vervēšana cilvēku tirdzniecībai Latvijā ir realitāte, un tai nav vecuma ierobežojumu,” uzsver Helēna Stare, Starptautiskās migrācijas organizācijas Rīgas biroja projektu asistente.
Otrdien viņa un resursu centra sievietēm “Marta” pārstāve Eva Beinaroviča ieradās Smiltenes ģimnāzijā, lai informētu skolēnus, kas ir cilvēku tirdzniecība, kā tiek savervēti upuri un kā no tā izvairīties. Izrādās, jāuzmanās pat no radiniekiem.
H. Stare skaidro, ka cilvēku tirdzniecībai ir trīs ekspluatācijas formas. Visbiežāk izmanto sievietes seksuālu pakalpojumu sniegšanai. Abi dzimumi der piespiedu darbam. Tas nozīmē strādāt ilgas stundas bez atalgojuma vai par minimālu samaksu un dzīvot teltīs vai vagoniņos cilvēka cieņu pazemojošos apstākļos. “Trešā forma, ar kuru Latvijā neesam saskārušies, ir orgānu tirdzniecība. Tiesa, bijuši gadījumi, kad ir mēģināts savervēt cilvēku šādam nolūkam. Taču, paldies Dievam, tas tika pārtraukts,” stāsta H. Stare.
Lektores uz skolu uzaicināja Smiltenes ģimnāzijas direktores vietniece Inga Savicka. Skolā tiek īstenots karjeras izvēles projekts “Meklē un atrodi!”. “Ļoti daudzi cilvēki brauc strādāt uz ārzemēm, un tad ir jāzina, no kā uzmanīties un, ja kaut kas ir noticis, kā glābties,” uzsver I. Savicka.
H. Stare dod padomu pārbaudīt ikvienu piedāvājumu, kas saistīts ar došanos uz ārvalstīm, neatkarīgi no tā, kurš to izsaka: radinieks, draugs, paziņa, darbā iekārtošanas firma vai jauniešu apmaiņas programma. Darba līgums jānoslēdz jau Latvijā. Noteikti nedrīkst steigties. Viena no aizdomīgām pazīmēm ir mudinājums lēmumu pieņemt dažu dienu laikā. “Tas var būt vilinošs piedāvājums par darbu, ceļojumu, mācībām ārvalstīs, jebkas, kas saistīts ar došanos projām no Smiltenes uz Rīgu, citu Latvijas lielpilsētu vai ārzemēm. Var būt piedāvājums apmaksāt ceļa un uzturēšanās izdevumus. Cilvēks vieglprātīgi paļaujas uz šo informāciju, to nepārbaudot, dodas projām un labākajā gadījumā tiek apkrāpts, bet sliktākajā var nokļūt cilvēku tirdzniecības tīklā. Parasti upuri tiek savervēti, ar viņiem iepazīstoties, nodibinot draudzīgas attiecības un iegūstot uzticību. Mūsu prakse liecina: arī radinieki vai draugi ir savervējuši upurus, pašiem to apzinoties vai ne,” stāsta H. Stare.
Par upuru atrašanas vietu Latvijā ir kļuvusi arī interneta vide: iepazīšanās portāli, čata lapas un tamlīdzīgi. “Internets, piemēram, arī portāls draugiem.lv, ir viens no ceļiem, kas tiek izmantots vervēšanai,” secina I. Savicka.
Aizdomīgas svešu cilvēku, pēc tautības turku, vēstules internetā saņēmusi Lienes klasesbiedrene Signe Ozoliņa. “Viņi prasīja telefona numuru, adresi, arī epasta adresi, jo braukšot uz Latviju. Viņiem neatbildēju,” stāsta Signe.
***
Pieņem drošus lēmumus par darbu ārvalstīs:
• sameklē darbu un dzīvesvietu pirms aizbraukšanas;
• pārliecinies, ka piedāvātais darbs ir reāls;
• neuzticies darba devēja mutiskiem solījumiem, noslēdz darba līgumu;
• informē tuviniekus par savu atrašanās vietu.
(www.iom.lv)
