Jiri Variks “Ziemeļlatvijas” redakcijā ieradās kopā ar tulci Silviju Kindmā, lai pastāstītu par savu projektu jeb izrādi, ar kuru paredzēts iepazīstināt arī Smiltenes iedzīvotājus. Jiri itin droši var saukt par “trako igauni” vispozitīvākajā nozīmē. Var tikai apbrīnot viņa līdzšinējā mūža veikumu.
J. Varikam ir divi dēli. Jaunākais dēls Indreks mācās Vilandes Kultūras akadēmijā, bet Timo strādā pagastā un ir tēva vietnieks celtniecības lietās. Ģimenei pieder sporta klubs “Sun Dome”, kurš savu darbu uzsāka ar karatē nodarbībām. Tagad kluba ietvaros tiek iestudētas arī modernas deju izrādes.
– Kas jūs esat un ar ko nodarbojaties?- Strādāju Tartu apriņķa Tahtveres pagastā par Attīstības nodaļas vadītāju. Šis pagasts piekļaujas Tartu pilsētai. Visvairāk savā dzīvē esmu nodarbojies ar uzņēmējdarbības attīstīšanu jeb ražošanas tehnoloģiju modernizēšanu, jaunu tehnisko līniju izstrādi, ražošanas uzņēmumu un bezpeļņas organizāciju veidošanu, kā arī ar sporta un kultūras dzīves veicināšanu. Dzimis esmu Veru apriņķī, bet dzīvoju Pilvā, un man ir vairāki nozīmīgi vaļasprieki. Ar uzņēmējdarbību nenodarbojos jau 15 gadus. 2000. gadā nodibināju savu ģimenes uzņēmumu “Sun Dome” (karatē termins, kas nozīmē – apstādini sitienu pirms mērķa sasniegšanas). Tā ir bezpeļņas organizācija, kuru vadu pats un abi mani dēli Timo un Indreks. Dibināšanas brīdī vecākajam dēlam bija 15 gadi, bet jaunākajam – 10. Kluba dibināšanas mērķis bija veicināt jauniešu nodarbošanos ar karatē, jo īpaši to, kuriem nav līdzekļu, lai to darītu par maksu.- Vai arī pats esat nodarbojies ar šo cīņas sporta veidu?- Jā, un nekad neesam izmantojuši kādu treneri ārpus mūsu sporta kluba. Abiem dēliem ir apmēram 90 izcīnītu balvu gan Igaunijā, gan citās valstīs. Daudz balvu ir arī citiem kluba biedriem.- Igaunijā jūs pazīst arī kā dažādu sarežģītības pakāpju pārgājienu organizatoru.- Esmu vadījis 77 augstas sarežģītības pārgājienus dabas takās visā pasaulē. Vistālākās vietas ir Kuriļu salās, Kamčatkā un Jakutijā. Arī daudzās Eiropas valstīs, Pamirā un Altajā. Grupas sastāvs atkarīgs no pārgājiena mērķa, no tā grūtības pakāpes. Dalībnieki ir no visas Igaunijas, un tie nebūt nav tūristi iesācēji. Parasti grupā ir 8-13 cilvēki. Vēl esmu organizējis vairāk nekā 130 īso pārgājienu, tas ir, no vienas līdz trijām dienām. Katru gadu organizēju vismaz trīs pārgājienus ārzemēs, bet Igaunijā tas notiek bieži. Man nav sveša arī Latvija. Pavisam nejauši pie Valmieras velotrases gadījās sastapties ar tā laika Latvijas prezidentu Gunti Ulmani, paspiest viņam roku un iedzert alu.- Augstākās grūtības pakāpes pārgājieni saistās ar riskiem un ekstrēmām situācijām. Vai tādās esat nokļuvuši?- Visaukstākā vieta, kur esam bijuši, ir Lama ezera tuvumā netālu no Talnahi Krasnojarskā. Tur termometra stabiņš bija noslīdējis līdz mīnus 60 grādu atzīmei. Savukārt Kuškā bija jāizvairās no daudzām indīgām čūskām. Būdams dabas draugs, allaž esmu centies iemūžināt piemiņai skaistākos dabas skatus. Vienmēr esmu draudzējies ar fotoaparātu. Tiesa, mēģinājumi uzņemt ekstrēmus kadrus ir beigušies ar fotoaparāta pazaudēšanu. Iespējams tos varētu atrast jau minētā Lamas ezera apkaimē, Tsirka-Kemi krācēs, polārajos Urālos pie Konstantinova kalna, Kamčatkā geizeru ielejas dubļu vulkānā un netālu no Neapoles pie mežā dzīvojošiem somāliešiem.- Jādomā, ka jums ir sakrājies daudz interesantu fotogrāfiju.- Jā, un daļa no tām būs apskatāma arī Valkas novadpētniecības muzejā no 2. jūnija. Pavisam būs apmēram 60 fotogrāfiju, tostarp arī ziedu un Igaunijas ūdeņu attēli. Es neesmu tas fotogrāfs, kurš ilgstoši gaida īsto gaismu un meklē kaut kādas nianses. Ieraugu īsto momentu un, ilgi nedomājot, nospiežu slēdzi. Dabā mirkļi neatkārtojas. Pat stāvot vienā vietā, var fiksēt simtiem kadru, un tie būs atšķirīgi. Katrs cilvēks dabu redz atšķirīgi un tas notiek saistībā ar viņa attieksmi. Būšu patiesi priecīgs, ja kāda no manām fotogrāfijām jums iepatiksies, varbūt pat tik ļoti, ka vēlēsities to redzēt savā mājā pie sienas.- Jūs arī aizraujaties ar daiļdārzniecību. Kāpēc šī nodarbe jums sagādā prieku?- Arī šis man ir ļoti nozīmīgs vaļasprieks. Esmu saņēmis Ministru prezidenta atzinību, ko pasniedz skaistāko dārzu īpašniekiem valstī. Tas nav vienkāršs darbs – veidot kaskādes, plānot un sistemātiski rūpēties par katru stādiņu un kociņu.Esmu bijis arī mentors jeb konsultants tiem uzņēmējiem, kuri savu darbību sāk no nulles. Palīdzu ar padomiem un idejām. Esmu palīdzējis arī kādai latvietei šūšanas biznesā, kura vērsās pēc padoma. Lielākoties esmu strādājis ar lielajiem uzņēmumiem un firmām. Igaunijā darbojas programma “Entrum”, kurā iekļauti Igaunijas gudrākie skolēni un jaunieši. Viņi izstrādā dažādus projektus, kas tiek īstenoti dzīvē. Darbojos arī ar viņiem. Piemēram, Valgā bija skolēnu grupa, kas palīdzēja tiem vecākiem cilvēkiem, kuri vairs nespēja par sevi parūpēties. Pēdējā grupa bija no Sāremā salas, un tā nodarbojās ar veselības takas veidošanu.- Taču pašlaik jūs visvairāk nodarbina deju izrādes projekts, ar kuru jūs apceļojat Igauniju un esat bijis arī Latvijā.- No karatē kluba rāmjiem izgājām plašāk, un pie mums darbojas divas deju grupas. Timo lielākoties nodarbojas ar tautas dejām un viņa vadītā kolektīva nosaukums, burtiski tulkojot, ir “Čāpotāji”. Uz tā logo redzams pingvīns. Indreks nodarbojas ar klasisko moderno deju, un viņš vada grupu “Baltais koks”. Tā ir iestudējusi jau piecus uzvedumus. Grupa ir atšķirīga no citām ar to, ka līdztekus dejošanai skan arī teksts. Šī metode ļauj dziļāk izprast, kas tiek rādīts ar deju, jo tajā ir daudz simbolikas. Ar tekstu var izdzīvot un izsacīt savu pieredzi. Katra uzveduma sagatavošana prasa apmēram gadu. Dejotāji uz mēģinājumiem brauc no Tartu, Vilandes, Paides, Valgas un Veru. Lielākoties tie ir pēdējo klašu skolēni un pirmo kursu augstskolu studenti. Beidzamajā uzvedumā piedalās 22 dejotāji. Galvenajām lomām ir dublieri, jo ne vienmēr visi tiek uz koncertiem. Visi šie cilvēki darbojas sabiedriskā kārtā. Ar izrādi “Ceļojums” “Sun Dome” atzīmē savu 15. dzimšanas dienu.- Lai sagatavotu izrādi, nepieciešams ne mazums līdzekļu. Vai jums ir kādi sponsori?- No valsts nekādu palīdzību nesaņemam, bet neliels sponsoru atbalsts mums ir. Lielākoties iztiekam ar saviem, tas ir, ģimenes, līdzekļiem. Pēdējos divus gadus mums nedaudz palīdzēja Pilvas pašvaldība. Šajā uzvedumā bija nepieciešami 64 tērpi, jo dejotājiem tos nākas mainīt. Mums ir sava gaismu tehnika un apgaismošanas režisors. To vedam līdzi un uzstādām saviem spēkiem. Parasti mūs uzslavē un saka, ka tik labas gaismas nav redzētas. Uzvedums ilgst stundu un piecas minūtes. Valgas kultūras centrā teksts skanēs ne tikai igauniski, bet būs arī latviskais tulkojums. Smiltenē izrādei teksts skanēs tikai latviski. Šie teksti ir orientēti jauniešiem un tajos netrūkst arī slenga vārdu. Parasti šī izrāde skatītājus tā aizkustina, ka daudzi raud. Atsauksmes par “Ceļojumu” ir ļoti cildinošas. Šī izrāde noved cilvēku dziļās eksistenciālās pārdomās par dzīves jēgu.- Kālab jums vajadzīga šī darbošanās, veidojot izrādes? Var taču dzīvot mierīgāk un baudīt skaistas vecumdienas.- Mans galvenais mērķis ir panākt, lai jaunieši nepamestu Dienvidigauniju, lai viņiem būtu interesanta dzīve tepat. Esmu pārdzīvojis grūtos laikus, kad biju uzņēmējs. Manā dzīvē ir bijuši smagi brīži, kad paliku bez darba. Redzot pašreizējo ekonomisko situāciju, ar savām zināšanām varu palīdzēt uzlabot situāciju jauniešiem Igaunijas pierobežā. Grūtus laikus var pārdzīvot, ja cilvēks atrod sev piemērotas radošās izpausmes. Ne visur tiek prasīta nauda. Savā ziņā tas ir altruisms.- Kā iespējams savienot dienišķo darbu ar tik vērienīgiem vaļaspriekiem?- Man viss ir otrādi – vispirms hobiji, pēc tam darbs, kas balstās uz vaļaspriekiem. Pašreizējais amats man ietver arī hobiju pieredzi. Jaunībā pats daudz dejoju. Acīmredzot tas ir gēnos. Spēlēju arī mandolīnu, kontrabasu un saksofonu. Vēl padomju laikos man izdevās apstiprināt mūsu ģimenes ģerboni. Tas prasīja lielas pūles, taču esmu lepns par mūsu ģimeni.UZZIŅAIDeju uzvedums “Ceļojums”
Autors, režisors horeogrāfs un muzikālā apdare – Indreks VariksTekstu autors – Timo VariksUzveduma administrators un rekvizīti – Jiri VariksKostīmu māksliniece – Aveli AsbereApgaismojuma mākslinieks – Gabriels Usins
Izrāde Valgas kultūras centrā – 9. maijā pulksten 18Izrāde Smiltenes kultūras centrā – 10. maijā pulksten 16Fotogrāfiju izstāde Valkas novadpētniecības muzejā – no 2. jūnija
